Ja atjautības eksāmenā jautātu, vai zivtiņa līdakas vēderā spēj izdzīvot, atbilde droši vien būtu apstiprinoša, bet nepārliecinoša.
Ja atjautības eksāmenā jautātu, vai zivtiņa līdakas vēderā spēj izdzīvot, atbilde droši vien būtu apstiprinoša, bet nepārliecinoša.
To, ka brīnumi notiek arī zivju dzīvē, sapratu, uzklausot ceraukstiešus Inesi un Jāni Kristapovičus. Stāstījums šķita gluži vai neticams, īpaši, ja pirms tam redzēts stikla trauks, kurā veikli peld trīs zivteles.
Vēderā atrod dzīvu zivtiņu
Viss sākās pavisam nejauši. Jānis ar sievu pirms gada februārī nolēma aizbraukt uz tirgu. Kā gadījās, kā ne, abiem sakārojās zivis. Viņi piegāja pie letes un ilgāku laiku nevarēja izvēlēties, kuru līdaku pirkt. Vienu zaļsvārci beidzot paņēma, ielika automašīnas bagāžniekā un devās mājās.
Tikai pēc kāda laika līdaku nesa istabā. Inese sāka to tīrīt un sabijās – nu jau nedzīvās zaļsvārces vēderā kaut kas aktīvi kustējās. Gluži kā ķirurgs viņa vēderu prātīgi pārgrieza un ieraudzīja sīku zivtiņu. Pārsteigums bija lielāks par izsalkumu, tāpēc jaunatradumu ielika stikla burciņā. Nākamajā dienā kustonītei nopirka lielāku stikla trauku. Jaunā iemītniece jutās lieliski – peldēja un peldēja.
Parāda raksturiņu
Saimnieks Jānis kādu dienu nolēma papildināt jaunā iemītnieka sabiedrību ar dažām mazām, tikko no upes izzvejotām zivtelēm. Taču jaunās draudzenītes nezin kāpēc ātri vien nomira. Nav zināms, kādai zivju grupai veiksminiece ir piederīga. Vairākums domā – tā varētu būt karūsa. Kuriozs notikums atgadījies, kad Jānis braucis uz zooveikalu iegādāties peldonei pārtiku. Pārdevēja viņam prasījusi: “Kādām zivīm jums vajag?” Jānis atbildējis: “Tādai, kas bija līdakai vēderā!” Pārdevēja sākusi skaļi smieties.
Līdakas punča sastāvdaļa – karūsa – vasarā pamatīgi izrādīja raksturiņu. Viņai nepatika Jāņa un Ineses kaimiņiene. Līdzko viešņa ieradās un pie trauka pielika pirkstu, karūsa ātri sāka šaudīties šurpu turpu. Piepeldēja pie trauka augšējās daļas un ar muti izšāva ūdeni. Iespējams, tā kustonīte izrādīja savu neapmierinātību.
Ilgi gan neizdevās būt galvenajā lomā, jo vasarā tai piepulcējās zelta zivtiņa, ko saimnieki nopirka zooveikalā, vēlēdamies, lai karūsai būtu jautrāk. Abas saprotas lieliski. Strīdi un domstarpības nav, ne ēdot speciālo barību, ne vakarā guļot. Katra savu normu un vietu zina.
Piepulcējas trešā radiniece
Kādā karstā augusta dienā pie saimnieka Jāņa durvīm zvanīja draugi. Viņi pudelē atnesa mazu zivtiņu. Atklājās, ka vīrieši no upes miglotājā sūknējuši ūdeni, līdz pamanījuši, ka lielās tvertnes šķidrumā iekļuvusi zivtele. Daudz nedomājot, žigli ņēmuši ārā, noskalojuši un likuši pudelē, lai aizvestu un papildinātu Jāņa zivju kompāniju.
Karūsa un jaunā iemītniece drīz vien saprata, kas tām kopīgs – abas ir “divreiz piedzimušas”.
Visām trim zivtiņām ir ļoti laba veselība. Saimniece divreiz dienā maina ūdeni un viņu dzīvesvietu piepilda ar aukstu krāna ūdeni, nevis iepriekš nostādinātu.
Kristapoviču mājās zivju dēļ gandrīz izcēlās ugunsgrēks. Saulainā vasaras dienā saimnieki pamanīja, ka blakus zivīm noliktā pults ir pakususi. Pēc brīža līdzās esošā avīzē rēgojās izsvilis caurums. Tas šķita aizdomīgi. Kādu dienu Jānis apsēdās pie zivtiņām un juta, ka rokā kaut kas stipri iedzeļ. Izrādījās – saules stari fokusē uz apaļo stikla trauku, kurā peld zivis, un blakus esošos priekšmetus sāk svilināt. Nākamvasar peldonītēm nāksies meklēt citu vietu.
