Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija līdz janvāra beigām izveidos administratīvi teritoriālā iedalījuma jeb Latvijas novadu kartes pirmuzmetumu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) līdz janvāra beigām izveidos administratīvi teritoriālā iedalījuma jeb Latvijas novadu kartes pirmuzmetumu. Par pieņemtajiem apvienošanās lēmumiem “Bauskas Dzīve” aptaujāja rajona pašvaldības.
Negrib uzspiest savu gribu
Vecumnieku pagasta padome lēmumu par Vecumnieku novada veidošanu, kurā iekļautos Stelpes pagasts, pieņēma pērn, 22. decembrī. Tā nākamajā dienā informēja pašvaldības priekšsēža vietnieks Guntis Kalniņš.
No 2006. līdz 2008. gadam vietvaras izstrādāšot jaunizveidojamās pašvaldības stratēģiju, administratīvo struktūru un apvienošanās projektu. G. Kalniņš sacīja: “Nesteidzot to lietu, apvienošanās notiktu 2009. gadā. Līdz tam jāveic izpēte. Diemžēl Vecumnieku pagastam nav robežu ar Skaistkalni, bet Bārbele vēl joprojām ir kategoriski pret iekļaušanos Vecumnieku novadā.” Ģeogrāfiski Bārbele atrodas starp Stelpes un Skaistkalnes pagastu. Savu lēmumu uzspiest negribam, piebilda G. Kalniņš.
Kaimiņa lēmumu nekomentē
Stelpes pašvaldības vadītājs Elmārs Jukonis apliecina, ka viņa vadītā vietvara arī izšķīrusies perspektīvā līdz 2009. gada 31. janvārim novadu veidot kopā ar blakus esošo Vecumnieku pagastu.
“Tā izlēmām, jo tagad ir izdevīgāka situācija. Agrāk baidījāmies, ka Vecumnieku novads ar sešiem pagastiem (Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Aizkraukles rajona Valles un Kurmenes – K. S.) būtu pārāk milzīgs teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā. (Vecumnieku novada projekta informatīvajā izdevumā minēts – vairāk nekā 12 tūkstošu – K. S.) Vietvaras priekšsēdis un sociālie darbinieki vietējos sejā nepazīst, ja viņu ir jau desmit tūkstoši. Mēs savējos zinām,” pozitīvo priekšnosacījumu nozīmi uzsver E. Jukonis. Saistībā ar Bārbeles nostāju viņam nav, ko komentēt.
Stelpieši lēmumā ietvēruši divus apakšpunktus:
pirmkārt, līdz 2008. gada 31. decembrim saglabāt Stelpes pagasta līdzšinējo statusu, proti, pašnoteikšanos; otrkārt, līdz tam pašam datumam kopā ar Vecumnieku pašvaldību izstrādāt visas novada teritorijas attīstības ekonomisko pamatojumu.
Nozīmīgi esot turpināt Stelpes pagastā jau paveikto un plānoto. Tādēļ Vecumnieku novada attīstības un darbības projektos stelpieši centīšoties iestrādāt vismaz septiņus vietējiem svarīgus nosacījumus.
Stelpes pagasta padomes priekšsēdis atzīst, ka apvienoties mudina valsts solītais finansējums – 100 tūkstoš latu mērķdotācija katram jaunizveidotā novada partnerim. Tā paredzēta pagasta vai pilsētas infrastruktūras sakārtošanai. “Esam daudz izdarījuši, bet vēl varētu strādāt skolas sakārtošanā un ceļu uzlabošanā. Jāgudro, kā organizēt satiksmi. Arī 2006. gadā nav paredzēts ceļa Bauska–Vecumnieki remonts. Kāpēc mums jālauž tehnika?” jautā E. Jukonis.
Skaistkalnes pagasta padomes deputāti pērn, 21. decembrī, pieņēma lēmumu iesaistīties Vecumnieku novadā. Par to “Bauskas Dzīve” lasītājus informēja rakstā “Pētīs Vecsaules novada izredzes” (2005. gada 23. decembra 11. lpp.).
Gaida ieteikumus
Bārbeles pagasta padomes pozīcija (Mārtiņš Mediņš, Oskars Reķis, Skaidrīte Auziņa un Jānis Folkmanis) ar vienas balss pārsvaru 21. decembrī pieņēma lēmumu par iespējamā Vecsaules novada vīzijas izpēti. To veidotu Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Skaistkalnes pagasts. Opozīcijas (Ilgars Krauze, Jānis Bračka un Aivars Valpēters) deputāta I. Krauzes iesniegtais lēmumprojekts par vienotas administratīvās teritorijas – novada – veidošanu ar Skaistkalnes, Stelpes un Vecumnieku pagastu netika apstiprināts.
Bārbeles vietējā vara par pieņemto lēmumu Vecsaules novada iespējamiem partneriem paziņoja līdz 15. janvārim. Pozīcijas deputāti paredzēja, ka jaunizveidojamā novada pastāvēšanas iespējas vētīs Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Skaistkalnes pašvaldību izveidota darba grupa.
Pašreizējo situāciju komentē Oskars Reķis, Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājs: “Mēs pildām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas doto uzdevumu – izsakām apvienošanās variantu. Pēc to apkopošanas (janvāra beigās – K. S.), izveidojot Latvijas novadu kartes sākumvariantu, ministrija runās par labvēlīgākajiem modeļiem. Pašlaik gaidām, kad tā mums ieteiks, aizrādīs vai papildinās mūsu lēmumu.”
Apšauba Skaistkalnes iespējas
Arī vecsaulieši 21. decembrī nolēmuši pētīt Vecsaules novada pastāvēšanas izredzes. “Codes un Mežotnes pagasts iet kopā. Dāviņi piekrīt gan Vecsaules, gan Codes novada variantam,” jaunumus uzskaita Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs. Viņš apšauba Skaistkalnes lēmuma iespējamību, ja Bārbele un Vecsaule nospriež savienoties.
“Cilvēki šūmējas, ka tik ilgi viss iet. Ministrija līdz 20. janvārim zīmēs karti. Pēc tam ierēdņi neprasot paņems un savienos. Es uzskatu, ka šis process iet stihiski. Pēc pašvaldību reformas 102 novadu modeļa izpētes divus gadus klusēts. Tad notiek sarunas un mēneša laikā grib, lai pieņemam apvienošanās lēmumu,” sašutis J. Cielavs.
Kavē nesaskaņas
Dāviņu pagasta padomes priekšsēde Līvija Šarķe teic, ka RAPLM aizsūtīta informatīva vēstule. Tajā sacīts – Dāviņu pašvaldība būtu gatava apvienoties ar Vecsaules, Bārbeles un Skaistkalnes pagastu. Tas esot “svaigs” modelis, jo Mežotne un Code grib veidot novadu tikai divatā. “Esam gatavi apvienoties, jo mēs zinām, ka tas būs jādara. Ja nesaskaņas neizzudīs, beigās izlems ministrijā kāds ierēdnis,” paredz L. Šarķe.
Saglabājot uz vietas pakalpojumu punktus, jaunizveidojamās pašvaldības centra atrašanās vietai neesot nozīmes. Ja izvirza kritēriju, ka novadā jābūt vidusskolai, tad tā ir Bauskā. Arī lielākā daļa pagasta iedzīvotāju vairāk skatās pilsētas virzienā. Taču Dāviņiem ar to nav robežas. Šīs teritorijas šķir Codes pagasts.
L. Šarķe domā, ka Dāviņu pagastam labāks variants par Vecsaules novadu būtu Codes jaunizveidojamā vietvara (Codes, Mežotnes, Vecsaules un Dāviņu pagasts). “Protams, vēl runāsim. Vecsaules novads nav galējais variants. Mēs visi saprotam, ka tā lieta jāvirza uz priekšu,” saka priekšsēdētāja.
Svarīga – ceļu struktūra
Codes pagasta padome pieņēma lēmumu apvienoties ar Mežotni, atklāj vietvaras priekšsēdētājs Andris Āboliņš. Šī novada modelim esot ļoti laba ceļu struktūra. Turpretim, apvienojoties Mežotnei, Codei, Dāviņiem un Vecsaulei, transporta kustība nav ērta. Minēto kritēriju A. Āboliņš uzskata par īpaši svarīgu.
Novada veiksmīgas pastāvēšanas cits izskanējušais priekšnoteikums – vidusskola – domāts presei, ministrijai un lasītājam, uzskata Codes pašvaldības vadītājs. Vidējās izglītības mācību iestādes pagastam esot visapkārt, un vecāki izvēlas, kur sūtīt atvases. To valsts nevarot noteikt. Maksāt savstarpējos norēķinus par citas pašvaldības pakalpojuma izmantošanu (šajā gadījumā – pagasta audzēkņu izglītošanos vidusskolā) neesot problēma. Kā kura vietvara piedzen savu naudu, tā ir cita lieta, saka A. Āboliņš. Viņš uzskata – arī ministrijas noteiktais novadu ekonomiskās attīstības indekss – četri tūkstoši iedzīvotāju – nebūt nav pamatotākais.
Visi jautājumi RAPLM summēsies 20. janvārī. Tad kļūs redzams, vai ierēdņi atzīs Codes un Mežotnes novada izveidi par pamatotu. Ja piedāvāto variantu noliegs, tad joprojām ir spēkā 102 novadu modelis, teic A. Āboliņš.
Mežotnes pašvaldība arī pieņēmusi lēmumu par novada veidošanu ar Codes pagastu, apliecina vietvaras vadītāja Inese Dombrovska.
“Pagaidām skatām šo variantu. Nav vēl zināms, kā īsti būs. Nāks jauna Saeima, un viss var mainīties,” pieļauj priekšsēde.
Nezina pagastu ieceres
Bauskas pilsētas Dome apņēmusies veidot novadu kopā ar Ceraukstes un Brunavas pagastu, informē pašvaldības izpilddirektors Jānis Mičulis. Izšķiršanos pamatojot divi apstākļi:
– pirmkārt, Bauska, Ceraukste un Brunava atrodas pie maģistrāles A-7;
– otrkārt, vietvaras teritorijas izvietotas starp Mūsu un Mēmeli.
“Citu Bauskai labvēlīgu pašvaldību nav. Mēs, protams, nezinām ministrijas nostāju un to, kādus lēmumus pieņēma Mežotnes un Codes pagasts,” saka J. Mičulis.
Ceraukstes pagasta padome lēmumu novadu veidot kopā ar Bausku un Brunavu pieņēma jau 22. novembrī. Jānis Feldmanis, pašvaldības priekšsēdētājs, par galveno argumentu min – Ceraukstes lielākais – Mūsas – ciems tuvojas Bauskai. Visdrīzākajā nākotnē robeža izzudīšot. Turklāt, būvējot industriālo parku, pilsētai un pagastam būs vienota infrastruktūra.
Arī Brunavas pagasta padome nolēmusi veidot novadu kopā ar Cerauksti un Bausku 22. novembrī. Tas ir likumsakarīgs lēmums, uzskata vietvaras priekšsēdis Aivis Kārkliņš.
Iedzīvotāju skaits atļauj
Gailīšu pagasts veidos novadu pašreizējās administratīvās teritorijas robežās, teic Dzintra Boča, pašvaldības priekšsēža palīdze. Deputāti lēmumu pieņēma 22. decembrī. Tas tādēļ, ka Īslīces pagasts nolēmis līdzīgi, bet ar Bausku Gailīšiem robežu nav. Savukārt no Ceraukstes un Brunavas pagastu šķir Mūsa.
Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāja Vera Purmale atgādina, ka lēmums par novada veidošanu pašreizējās administratīvās teritorijas robežās pieņemts jau 30. novembrī. To atļauj iedzīvotāju skaits – pašlaik Īslīces pagastā dzīvesvietas deklarējuši 4200 cilvēku.
Vienprātīgi veidojas Rundāles novads. Apvienoties ar sviteniekiem un viesturiešiem rundālieši nolēmuši 29. decembrī, informē pagasta padomes izpilddirektore Inta Klīve.
Svitenes pagasta padome līdzīgu lēmumu pieņēma 20. decembra sēdē, teic pašvaldības galvenā grāmatvede Daiga Straņķe. Tajā pašā datumā iekļauties Rundāles novadā piekritusi Viesturu pagasta padome, saka pašvaldības sekretāre Lonija Ševcova.
