Kaut arī baltais sniegs un tās pāris minūtes gaišuma, kas tiek pieliktas klāt dienas garumam, rada cerīgākas noskaņas, tomēr sirsnības un labestības deficīts jūtams ik uz soļa.
Kaut arī baltais sniegs un tās pāris minūtes gaišuma, kas tiek pieliktas klāt dienas garumam, rada cerīgākas noskaņas, tomēr sirsnības un labestības deficīts jūtams ik uz soļa. Tāpēc gribas pastāstīt par cilvēkiem, kas, pildot savus darba pienākumus, pasaka arī kādu sirsnīgu vārdu vai labprāt palīdz, ja kādam tas ir vajadzīgs. Mums tādas gaišas dienas nedēļas vidū ir ceturtdienas, kad māju ceļu galos piestāj vai pat pagalmā iebrauc sarkans busiņš. To vada šoferis Aivars Garančs. ar atvestajām mantām un produktiem tirgojas pārdevēja Gunta Garanča. Mums jau iepriekš uz papīra lapiņām sarakstīts viss, ko nepieciešams nopirkt, jo pensionāri, kas ir lielākā pircēju daļa Budbergā, ātri visu piemirst.
Ideāla kārtība ir mazajā autoveikaliņā, preces izvietotas tā, lai visi varētu redzēt arī cenu. Ja ir sverami produkti, Gunta paskaidro, cik maksās, piemēram, 300 gramu cepumu. Viss tiek pateikts sirsnīgi, kaut arī kādreiz vairākas reizes jāskaidro, lai vecais cilvēks saprastu. Mēs varam pasūtīt arī to, kas mums vajadzīgs. Esam droši, ka tas tiks atvests nākamajā reizē.
Sakām paldies Guntai un Aivaram Garančiem par to, ka jebkādos laika apstākļos varam sagaidīt sarkano busiņu ar laipnajiem cilvēkiem. Sūtām alpu vijolīšu pušķi un vēlam, lai šajā gadā busiņš ripo, lai veselība un spēks Guntai un Aivaram. Lai visu gadu pietiktu tās labestības un sirsnības, ko kopā ar nopirkto paņemam no jums līdzi par velti!
Budberģieši