Iecavas novada Domes veselības un sociālo jautājumu komitejas pirmā sēde šogad notika 17. janvārī Iecavas veselības un sociālās aprūpes centra sociālā dienesta telpās.
Iecavas novada Domes veselības un sociālo jautājumu komitejas pirmā sēde šogad notika 17. janvārī Iecavas veselības un sociālās aprūpes centra (IVSAC) sociālā dienesta telpās.
Tajā deputāti kopā ar sociālā dienesta un bāriņtiesas darbiniekiem izskatīja vairākus jautājumus. Sākumā komitejas priekšsēdētājs Sergejs Mašiņenkovs apsveica visus klātesošos ar jauno darba cēlienu un atklāja – “turpmāk lielāku uzmanību pievērsīsim ģimenēm ar bērniem”. Tas tādēļ, ka pēdējā laikā rajonā un valstī notikuši ļoti satraucoši gadījumi.
Līdz šim Iecavas novada bāriņtiesas priekšsēdētājas pienākumus amatu apvienošanas kārtībā pildīja pašvaldības juriste Gita Kravala. Taču 10. janvārī notikušajā novada Domes sēdē deputāti uz nākamajiem pieciem gadiem šajā amatā ievēlēja Lindu Majori. Lēmums stājās spēkā 11. janvārī.
Likums neatbilst mūsdienām
Ņemot vērā iepriekš minēto, G. Kravala informēja veselības un sociālo jautājumu komitejas deputātus par līdzšinējo novada bāriņtiesas darbību. Viņa atgādināja, ka bāriņtiesas darbu regulē Likums par bāriņtiesām un pagasttiesām. Tas Saeimā pieņemts 1995. gada 6. novembrī. Turklāt arī Bērnu tiesību aizsardzības likums, Civillikums un Ministru kabineta noteikumi.
Saeima pirmajā lasījumā ir izskatījusi jaunā likuma par bāriņtiesām redakciju, piebilst G. Kravala. Pašlaik spēkā esošajam ir vismaz astoņi labojumi, turklāt tas neatbilst mūsdienu situācijai, komentē juriste.
Likuma par bāriņtiesām un pagasttiesām 6. pantā teikts, ka bāriņtiesas sastāvā ir priekšsēdētājs un tiesas locekļi. Domes deputāti viņus ievēl uz pieciem gadiem. Iecavas novada bāriņtiesas locekļi: IVSAC ģimenes ārste Anna Krieva, novada sociālā dienesta sociālā darbiniece Helga Pīlādze, sociālā dienesta psiholoģe Ilze Naguraviča un Domes kancelejas pārzine Tamāra Šmite.
Svarīgi sekot situācijai
G. Kravala sacīja, ka svarīgākais bāriņtiesas pienākums ir apsekot sociālā riska ģimenes. Bāriņtiesa to veic vismaz vienu reizi nedēļā. Ja ievērotas problēmas, informācija to risināšanai jānodod sociālajam dienestam. Kritiskos gadījumos kā pēdējais līdzeklis būtu jāpiemēro aprūpes tiesību atņemšana. Ir bijuši gadījumi, kad bāriņtiesas priekšsēdētājam lēmums par to jāpieņem vienpersonīgi. Piemēram, ja bērns atrodas dzīvību un veselību apdraudošos apstākļos.
Šogad 1. janvārī fiksēts, ka novadā ir 31 aizbildnis, kuru aizbildnībā ir 39 bērni. No viņiem bāreņi ir tikai trīs. Daļai aizbilstamo vecāki ir degradējušies, atrodas ieslodzījumu vietās vai nespēj par bērniem parūpēties veselības stāvokļa dēļ, uzskaita bijusī bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Aizgādnībā novadā ir 22 personas. Tas ir saistīts ar sociālās aprūpes centra “Iecava” atrašanos novadā. Pusei aizgādnībā esošo aizgādņu pienākumus pildīt piekrita sociālie aprūpētāji.
Apgūšot sociālās iemaņas
“Mums novadā ir ļoti liels nelabvēlīgo ģimeņu skaits. Šādu statusu piešķir, ja noteikta krīzes iespējamība. Reģistrā fiksētas 169 saimes. Tā kā lielākais novada iedzīvotāju skaits – ap 6000 – koncentrējas Iecavas centrā, tad šeit ir lielākais riska ģimeņu īpatsvars,” atklāj G. Kravala. Viņa min, ka bāriņtiesas sadarbība ar sociālo dienestu ir pilnveidota. Vienu reizi mēnesī notiek kopīga darba plānošana. Turklāt ļoti palīdz novada kārtībniece Lūcija Muceniece.
Jaunajai bāriņtiesas priekšsēdētājai L. Majorei G. Kravala vēlēja praksē ieviest programmas darbam ar grupām, kurās cilvēkiem māca ikdienas sociālās iemaņas. Turklāt svarīga audžuģimeņu rašanās veicināšana. Minētā nozīmīgumam piekrita L. Majore.
***
Uzziņai
– Līdz šim Iecavas novada bāriņtiesa adopcijai kārtojusi deviņas lietas. No tām: trīs adopcijas uz ārzemēm; trijās viens no laulātajiem adoptējis otra bērnu; trīs bērni adoptēti no zīdaiņu vai bērnunama.
– Pašlaik deviņi Iecavas novada bērni atrodas bērnunamos. Pieci no tiem – “Pļavniekos” (Rīgā), bet četri – “Annelē” (Bauskas rajons).
G. Kravalas sniegtā informācija
