Komentāri: Bauska svin 415 gadu jubileju

PILSĒTA GADSIMTU VECUMĀ. Bauskas 415 gadu jubilejas svētki rīt, 1. jūnijā, ienāks pilsētā visos skvēros, parkos, ielās, Bauskas viduslaiku pilī. Noslēguma koncertuzvedums, kam režisors Intars Rešetins, izskanēs pilskalna parka estrādē. Bauska pēdējoreiz ar savu pašpārvaldi grandiozi bija sarīkojusi pilsētas 400 gadu jubileju. Līdz ar Administratīvi teritoriālo reformu 2009. gada 1. jūlijā pilsētai jau 15 gadus savas pašvaldības vairs nav.

Šķiet, Bauska jaunākos gados./ Kā Lielupe marta palos,/ Ne robežu, ne krastu,/ Kur uzvilkt karogu mastā./ Reformu gaitā pazaudēts,/ Kas senpilsētai zelta vērts./ Ir rātes nams un ģerbonis,/ Lepna slejas Bauskas pils,/ Bet no rātes vairs ne miņas,/ Svešādas lido sniegpārsliņas./ Uz Bauskas šodienas fona./ Miķelis prātīgi domā:/ Pirms globālas veiksmes svin,/ Lai tikai skudru nesamin!/ Dzeltenos aizkaros tinusies,/ Bauska «Dālderus» atcerēsies./ Logi atstaros saules krāsā,/ Blakus zilā – cerību māsa.

ZĪMĒJUMS – VILNIS BULAVS, RĪMES – DAINA ZIEMELE

---

Jūsu sveicieni novadniekiem svētkos un vēlējumi nākotnei – kā pilsētai jāattīstās, kas te nepieciešams?

Izaugsmi – caur lūgšanām un darbu
– Šogad teju vienlaicīgi ir Bauskas 415 gadu un dievnama 160 gadu jubilejas svinības. Pilsētai ir sestdien, bet baznīcai svētdien. Paldies vi-siem iepriekšējiem priekšniekiem, kuri šeit bijuši, un arī pašreizējam domes priekšsēdētājam par ieguldījumu. Kad es atnācu uz Bausku, mani vārdi par šo pusi bija – čigānu kvartāls, skats nebija no pievilcīgākajiem. Pateicoties Mārai Bitei, kura bija tolaik pilsētas domes priekšsēdētājas vietniece, mūsu tumšais kakts tapa gaišāks, jo tika ievilkts ielu apgaismojums. Dažas laternas eksistēja, bet tās knapi dega. Tagad mums ir gaiši, un vecpilsēta ir Eiropā.
Pašsaprotami, ka ielas daudzviet vajadzētu salabot. Es pie sevis domāju, ka vadībai un deputātiem jāpastaigā pa pilsētu vairāk kājām un jāizvērtē situācija. Ja katrs sakopsim savu sētu, viss būs kārtībā, jābūt aktīvākiem visiem iedzīvotājiem.
Svētkos es novēlu, lai Bauskas seja kļūtu skaistāka, gaišāka, smaržīgāka. Lai jaunajām paaudzēm te būtu, ko atstāt! Darba šeit daudz, vienā dienā to nevar izdarīt. Dievs ar’ cilvēka vietā neko nepaveiks. «Ora et labora» – ‘lūdzies un strādā’, ja cilvēks neko nepasāks, arī Dievs nedarīs, ja cilvēks cenšas un dara, Dievs arī no sevis pieliek klāt. ◆

---

Mīlam Bausku tādu, kāda tā ir
– Novēlu Bauskas pilsētai būt ziedošai, dzirkstoša prieka un smaidu pilnai! Mēs ļoti mīlam un novērtējam Bauskas cilvēkus, viņu gaišumu un sirsnību. Glabāsim un sargāsim savu zemgaļu spēku, darba prieku un izturību!
Negribas, lai Bauska nākotnē būtiski mainītos. Lai paliek tāda, kāda ir! Mēs to tādu mīlam – nelielu, jauku pilsētu.
Tas, kādas izmaiņas gribētu Bauskā, – saistīts ar jauniešiem, lai pilsēta kļūtu jauniešiem pievilcīgāka. Liekas, ka tas mums pilsētai nedaudz pietrūkst, lai arī centienu ir daudz. Jāpadomā vairāk par atpūtas vietām, lai arī pieaugušajiem cilvēkiem ir vakarā, kur atpūsties un aiziet, lai vairāk dzīvesprieka un aktivitāšu pilsētā. Būtiski neko nemainot pilsētas veidolā, ir jādomā par plašāku pakalpojumu piedāvājumu. ◆

---

Lai droši varam teikt: «Ir labi būt mājās!»
– Cienījamie baušķenieki, Bauskas 415. gadadiena ir klāt! Svinot pilsētas dzimšanas dienu, satiksimies «tajā zaļajā ielejā, kur logos dzelteni aizkari plīv!»
Nāciet satikt līksmību gan muzikālos, gan sportiskos svētku pasākumos! Nāciet sastapt interesantas vēstures liecības – kā atgādinājumu par to varenību, kas te bijusi Kurzemes un Zemgales hercogistes laikos! Nāciet satikties ar bērnības draugiem un skolasbiedriem, lai kopā piestātu savas pilsētas mīļākajās vietās un pārspriestu, kā gadu gaitā mainījušies tās vaibsti!
Bauska ir unikāla pilsēta starp trijām upēm. Tā saviem iedzīvotājiem dāvā privilēģiju mūsdienu tehnoloģijām pārsātinātajā laikmetā dzīvot zaļā pilsētvidē un smelties spēkus no dabas klātbūtnes. Paldies visiem rosīgajiem un izdarīgajiem pilsētniekiem, kuri diendienā gādā par Bauskas sakoptību un izaugsmi, lai droši varam teikt: «Ir labi būt mājās!»
Paldies arī radošajiem novadniekiem, kas sagatavojuši plašu svētku programmu. Tajā interesantus pieturas punktus atradīs gan lieli, gan mazi apmeklētāji. Lai izdodas nesteidzīgi un ar prieku izbaudīt visu, ko svētki pilsētā piedāvā! Svinībās gūto pozitīvo enerģiju ieguldīsim turpmākajā Bauskas un novada attīstībā! ◆

---

«Bauskas Dzīve» jautā

Vai apmeklēsit rīt pilsētas jubilejas svētkus, kuri notikumi jums liekas vispievilcīgākie, uz kuriem doties?

---

Redakcijas sleja

ANITA ROZENTĀLE

Būt radošākiem!
Pakavēšos atmiņās. Bauska grandiozi svinēja pilsētas 400 gadu jubileju, to jau iepriekš 2008. gadā, 400 dienas pirms svētkiem, ieskandinot un izdodot un dāvājot speciālo 400-gades kalendāru «400 dienas līdz Bauskai 400». Par godu Bauskas pilsētas 400 gadu jubilejai «SEB banka» bija radījusi īpaša dizaina SEB «Tava stila» norēķinu karti…
Bija pilsēta ar savu likumdevēju – domi un savu izpildvaru. Tas beidzās līdz ar Administratīvi teritoriālo reformu 2009. gada 1. jūlijā. Pilsētai jau 15 gadus savas rātes (pašvaldības institūcijas) vairs nav. Kā Bauskas 415 gadu jubileju sagaidot rīkotajos vēstures lasījumos uzrunā minēja Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, – rātsnams ir, karogs ir, ģerbonis ir, bet rātes nav.
Pilsētas 400 gadu jubilejas svinības gatavoja vēl Bauskas pilsētas dome, bet svētki jau bija pēc reformas. Ārija Gaile, bijusī pilsētas domes priekšsēdētāja, tad jau Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece, pirms 15 gadiem laikrakstam sacīja: «Es vēlētos, lai piepildās mana vīzija – savest kārtībā atlikušās vēl nesakārtotās pilsētas ielas, piemēram, vienas no pirmajām pilsētas maģistrālēm – Rīgas ielas – posmu, arī Akāciju, Biržu un citas ielas. Ceru, ka pāri Mūsas upei sliesies jauns tilts. Noteikti jāsakārto Svētā Gara baznīca. Tur vajag tikai gribu, lai paveiktu visus darbus līdz galam.»
Mūsas tilts pārbūvēts 2014. gadā, arī ielas pilsētā tiek sakārtotas cita pēc citas, tiesa, Plūdoņa un Rīgas ielā bruģakmeņi gan sāk izkrist kā savu laiku nokalpojuši zobi…
Svētā Gara baznīca ieguvusi jaunu jumtu, tās unikālie interjera priekšmeti pamazām tiek restaurēti. Pārvērtības uz labo pusi notiek, kaut arī gribētos, lai tās būtu straujākas un pārdomātākas.
Bet ir mums viens liels mīnuss – trūkst traku un neordināru ideju un to īstenotāju. Kad Bauskas «zaļajā ielejā» sāksim radošāk izmantot kaut, piemēram, visu daudzinātās trīs upes? Kad mums pilsētā parādīsies kaut viena ēka, kuras arhitektūru varētu apbrīnot?
Uz to arī aicinājums – azartiskāk un radošāk strādāt sev, pilsētai un novadam! ◆