Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumprojektā sabiedriskā transporta organizēšanas funkcijas saglabātas pašvaldību kompetencē.
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumprojektā sabiedriskā transporta organizēšanas funkcijas saglabātas pašvaldību kompetencē.
Tā informē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule. Iecere Ministru kabineta komitejā (MKK) akceptēta 16. janvārī. Tajā paredzēts, ka vietvaras atbilstīgi savai kompetencei organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus rajona un pilsētas nozīmes reisos. Tādējādi MKK konceptuāli atbalstīja vienošanos ar LPS.
Centralizācija kaitētu
Aivars Okmanis, Bauskas rajona Padomes (RP) priekšsēdētājs, teic: “Svarīgi saglabāt izlemšanu pašvaldībās uz vietas. Tas tādēļ, lai par sabiedriskā transporta maršrutiem neizšķiras centralizēti valstī vienā vietā. Piemēram, Rīgā ir liela pasažieru plūsma, kas nav salīdzināma ar laukiem. Ja reisus noteiktu centralizēti, visticamāk, daudzus slēgtu.”
Amatpersona atklāj – 2007. gadā stāsies spēkā regula, kas nosaka jebkuram sabiedriskā pārvadājuma pasūtītājam kompensēt visus ar reisa nerentabilitāti saistītos zaudējumus. “Tas būs liels risks, tad paši lemsim, iespējams, kurus maršrutus slēgt,” saka RP priekšsēdis.
Arī Īslīces pagasta padomes vadītāja Vera Purmale uzsver: “Sabiedriskā transporta organizēšanas funkcija obligāti jāatstāj pašvaldību kompetencē. Ļaudis vēstulēs prasa, lai mainītu autobusu kursēšanas laikus. Sākumā lūgumus izskata pagasta padome, vēlāk tos analizē rajona Padome.” Vietējā pašvaldība ir vistuvāk iedzīvotājiem, tā uzklausa viņu viedokli. Piemēram, pēdējais autobuss uz Lauktehniku pēc cilvēku lūguma pašlaik izbrauc pulksten 19.30, nevis kā agrāk – pulksten 18.20.
Pausti vairāki iebildumi
Vietvaras pārstāvošā biedrība – LPS – ir gandarīta par panākto. Taču organizācija ir gatava aizstāvēt vairākus konkrētus pašvaldību iebildumus pret atsevišķām šī likumprojekta normām, minēts LPS interneta mājaslapā .
Vairākas vietvaras iebilst pret likumprojekta normu – pašvaldībām jāuztur sabiedriskā transporta maršrutu infrastruktūra, piemēram, autobusu pieturas. Vietējās varas prasa atstāt spēkā pašreizējo normu – par infrastruktūru ir atbildīgs autoceļa īpašnieks. A. Okmanis, komentējot jaunumu, jautā: “Kā mēs varam uzturēt, ja pārsvarā satiksme notiek pa valsts ceļiem? Tad būtu jāveido īpašas struktūrvienības, bet līdzekļus šāda uzdevuma veikšanai valsts nav izdalījusi.”
Vēl pašvaldības grib precizēt kārtību, kādā tiks noteiktas reisu robežas starp pilsētu, rajonu un valsts maršrutiem, raksta D. Zvirbule. Viņa atzīmē – LPS pārsteidz, ka pēkšņi iecerē ir parādījusies norma, kas nosaka līgumus ar pārvadātājiem slēgt uz 30 gadiem. Iepriekšējā redakcija paredzēja vienošanos uz astoņiem gadiem.
Turpinās diskutēt
Lai aizstāvētu pašvaldību iebildumus, LPS vietējo varu priekšlikumus aicināja apspriest Autoceļu direkcijas pārstāvi Adrianu Ļubļinu, atklāj biedrības padomniece. Diskusija notiks kopīgā LPS Tehnisko problēmu komitejas, rajonu padomju priekšsēdētāju un republikas pilsē tu domju priekšsēžu sēdē rīt, 24. janvārī. Tad pieņemtie organizācijas priekšlikumi par Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumprojektu tiks iesniegti Saeimai.
