Nenosūtot pacientus pie speciālistiem, 2005. gada sešos mēnešos ģimenes ārsti nav izlietojuši 3,4 miljonus latu no speciālistu darba apmaksai paredzētiem 8,3 miljoniem latu.
Nenosūtot pacientus pie speciālistiem, 2005. gada sešos mēnešos ģimenes ārsti nav izlietojuši 3,4 miljonus latu no speciālistu darba apmaksai paredzētiem 8,3 miljoniem latu.
Ietaupījums ir arī Bauskas rajonā praktizējošiem ārstiem, apliecina Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Zemgales nodaļas Līgumu un kontroles daļas vadītāja Mirdza Brazovska. Taču viņa uzsver, ka nevar dakteriem pārmest vēlmi šo naudu paturēt, lai izmantotu savām vai prakses vajadzībām. Izrādās, tas nemaz nav iespējams.
Nav dakteru ļaunprātība
“Pagājušajā gadā līdzekļus pacientu sūtīšanai uz izmeklēšanu pie speciālistiem ģimenes ārsti saņēma kā sava budžeta iezīmēto daļu. Tā var tikt izlietota vienīgi šim nolūkam, nekam citam. Šāda kārtība tika ieviesta tieši tāpēc, ka pacienti sūdzējās – ārsti taupa naudu un nesūta uz izmeklējumiem. Varam pētīt iemeslus, kāpēc pie speciālistiem ir nokļuvuši mazāk pacientu, nekā bija iespēju.
Analizējot datus par ārstu darbu Bauskas rajonā, esmu secinājusi, ka pārpalikums nav dakteru ļaunprātība un šādai situācijai ir vairāki iemesli. Vispirms tā varētu būt VOAVA kļūda plānošanā. Tieši to, analizējot datus, pašlaik cenšas saprast mūsu speciālisti. Noteikumi paredz, ka daļu no neizlietotās speciālistu naudas pārskaita ģimenes ārstiem, taču, pamanot ievērojamo neiztērēto līdzekļu apjomu, VOAVA ģimenes ārstiem pienākošos daļu krietni samazinājusi. Varbūt tiešām bija paredzēts pārāk daudz līdzekļu šim nolūkam?” tā Mirdza Brazovska.
Daudz dara paši uz vietas
Bauskas rajonā mazāk naudas speciālistu pakalpojumiem izlietojuši tie ģimenes ārsti, kuru prakses ir tālāk no centriem – Bauskas, Iecavas, Vecumniekiem. Lai iegūtu ģimenes ārsta diplomu, dakteriem savulaik bija jāatsvaidzina zināšanas un jānokārto pārbaudījums arī ginekoloģijā, dzemdniecībā, ausu, kakla, deguna, acu slimību ārstēšanā, ķirurģijā, infekcijas slimībās.
Nav dzirdēts, ka savā praksē kāds ģimenes ārsts būtu pieņēmis dzemdības, taču, ja tāda nepieciešamība būtu, nāktos to darīt, saka Mirdza Brazovska. Bauskā praktizējošie ārsti pacientu ar iesnām un kakla sāpēm sūta pie speciālista uz poliklīniku. Toties vairāki ģimenes ārsti pagastos daudz dara paši – sniedz ķirurģisku palīdzību, veic dažādus izmeklējumus un manipulācijas.
M. Brazovska piemin dakteri Uldi Mantonu, kura pacienti dzīvo Skaistkalnē, Bārbelē, arī Aizkraukles rajona Vallē un citās nomaļās vietās. “No turienes uz Bausku izbraukāt nav vienkārši. Ārsts ir iegādājies jaunu elektrokardiogrāfu un var veikt izmeklējumus savā praksē, lai precizētu diagnozi un tiktu skaidrībā, vai ir nepieciešama speciālista palīdzība. Viņam ir arī laboratorija, urīna analizators un nepieciešamais asins sastāva izmeklējumiem. Pacienti viņam ir pateicīgi par ietaupīto laiku un ceļa naudu, kas būtu jātērē braucieniem pie ārsta Bauskā vai Rīgā. Ja ārsts dara speciālistu darbu, viņš var par to saņemt arī atlīdzību,” tā Mirdza Brazovska.
Naudai vajadzētu atgriezties
Līdzīgi uzskata arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. “Ja pie manis atnāk pacients ar vidusauss iekaisumu un to ārstēju pati, nevis sūtu pie speciālista, naudai vajadzētu pie manis atgriezties,” 11. janvāra laikrakstā “Diena” skaidro Sarmīte Veide.
Šai kārtībai vajadzētu taupīt veselības aprūpes sistēmas līdzekļus, novēršot liekus izmeklējumus un pārmērīgu sūtīšanu pie citiem ārstiem. Tā norādījusi Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
