Lielākais Latvijas sporta forums – 5. sporta kongress – notika 21. janvārī Rīgā, Kongresu namā. Tajā piedalījās 519 delegātu. Viņu vidū bija arī vairāki Bauskas rajona pārstāvji.
Lielākais Latvijas sporta forums – 5. sporta kongress – notika 21. janvārī Rīgā, Kongresu namā. Tajā piedalījās 519 delegātu. Viņu vidū bija arī vairāki Bauskas rajona pārstāvji.
Virsotnē – augsti sasniegumi
Kongresā uzstājās valsts vadošo sporta institūciju pārstāvji un vairāki ministri. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšsēdētājs, uzsvēra, ka šis ir mūsu valsts sporta organizatorisko spēju pārbaudes gads, jo jāsarīko Pasaules čempionāts hokejā. O. Spurdziņš uzskata, ka sports ieņem arvien redzamāku vietu pašvaldību dzīvē. Atzīstams fakts ir privātā kapitāla piesaiste šīs jomas attīstībai.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps, runājot par valsts sporta attīstības programmas izstrādi, uzsvēra, ka kongresā tiek lemts, kāds sports būs rīt: “Sportam jānostiprina sava vieta izglītības sistēmā. Lai piesaistītu Eiropas līdzekļus, svarīgi ietvert sportu Izglītības attīstības koncepcijā un Nacionālās attīstības plānā.” Viņaprāt, katras valsts bagātība ir tās cilvēki, viens no sporta mērķiem ir šīs bagātības saglabāšana un vairošana.
Pašsaprotams, ka valsts prioritātei jābūt bērnu un jaunatnes sportam, kas ir lielās piramīdas pamats. Savukārt piramīdas lepnums ir tās virsotne – augstu sasniegumu sports, bet pārējie ir neatņemami piramīdas elementi.
Pārāk agra specializācija
Diskusijās par jaunatnes sportu iesaistījās dažādu organizāciju pārstāvji. Savus secinājumus izteica Sporta medicīnas valsts aģentūras direktore Ilga Sarmīte Priedīte. Viņa uzskatāmi demonstrēja bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības rādītājus, kas nav iepriecinoši. Pirmajā veselības grupā iekļaujas veseli bērni, kas ir tikai 3,3 procenti audzēkņu. Savukārt otrajai un trešajai grupai (ar dažādām veselības novirzēm) atbilst 96 procenti. No visiem pārbaudītajiem jaunajiem sportistiem 89,8 procentiem ir stājas traucējumi.
Speciāliste uzskata, ka pārāk agra specializācija ir veselības traucējumu cēlonis. Par to debatēs runāja arī profesore Agita Ābele un sporta medicīnas speciālists Pāvels Mustafins. Bērni pārāk agri sāk piedalīties sacensībās, zūd kustību prieks, jo šaurā specializācija neļauj attīstīt dotības. Rodas psihoemocionālais diskomforts – pārmērīgs stress, atbildības izjūta. Sasniedzot pārejas vecumu, jaunajam sportistam radies riebums pret sportu, sacensībām, izsmeltas visas iespējas. P. Mustafins informēja par sākuma vecumu atsevišķu sporta federāciju sacensībās – motosportā 5 – 8 gadi, hokejā un teikvondo – 7 gadi, karatē līdz 9 gadu vecumam utt. Samazinot bērnu sākuma vecumu, sacensībās iespējams piesaistīt vairāk dalībnieku. Visi speciālisti ir vienisprātis, ka jānosaka agrākais vecums bērniem specializācijas un sacensību sākšanai.
Ietver visas iedzīvotāju grupas
Viena no Nacionālās sporta attīstības programmas sadaļām ir invalīdu sports. Runātāji pateicās labvēļiem un aicināja valsts un pašvaldību sporta organizācijas arī turpmāk atbalstīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
Par savu vietu valsts sporta dzīvē informēja Latvijas Tautas sporta asociācijas (LTSA) prezidents Andris Bērziņš. LTSA rīkotās sacensībās katru gadu piedalās 4 – 5 tūkstoši dalībnieku, ir labi panākumi starptautiskā apritē. Viņš ir gandarīts, ka Sporta attīstības programmā iekļauta sadaļa “Sports visiem”. LTSA ir vienīgā atzītā sporta organizācija valstī, kurai ir tiesības organizēt un vadīt tautas sportu valstī. Viņš aicināja visas sporta struktūras diskutēt un kvalitatīvi sagatavot Nacionālās sporta attīstības programmas projektu, lai Ministru kabinets to varētu akceptēt un pieņemt kā valsts programmu.
Papildināt pašvaldību funkcijas
Pašvaldību sporta darba vadītāji gan gribēja dzirdēt, kas ir paveikts kopš pēdējā sporta kongresa, kuri no pieņemtiem lēmumiem ir realizēti. Visu šo laiku IZM ir bijis laiks risināt gan kadru, gan finansēšanas jautājumus. Saeimas deputāts Kārlis Strēlis atgādināja, ka starpkongresu laikā ir pieņemts Sporta likums. Viņš arī aicināja ar finanšu projektiem doties uz Zemkopības ministriju, jo pašlaik tiek pārstrādāta lauku attīstības stratēģija. Tajā 25 procenti finansējuma paredzēti dzīves kvalitātes uzlabošanai laukos, kur sports var būt viena no prioritātēm.
Kongresa debatēs izskanēja vairāki priekšlikumi, kas saistīti ar sporta attīstību. Proti, likumā “Par pašvaldībām” kā vienu no funkcijām iestrādāt sportu, sakārtot sporta bāzu celtniecības sistēmu, paredzēt ne tikai sporta zāļu būvniecību, bet arī stadionus, baseinus, ledus halles, sakārtot sacensību sistēmu vidusslānim. Daudz runāja par sporta stundu palielināšanu skolās, kā arī to kvalitātes uzlabošanu. Izskanēja pārmetumi plašsaziņas līdzekļiem, īpaši televīzijai, kas neatspoguļo valsts sporta notikumus un mūsu jauniešu rezultātus starptautiskās sacensībās.
Neveicina jauno piesaisti
Daudzi runātāji atzina, ka interese par fiziskām aktivitātēm jāveido ne tikai vispārizglītojošā vai sporta skolā, bet jau ģimenē. Zinot smagos apstākļus laukos, kur daudzas sociālās grupas nevar nopirkt sporta inventāru un pakalpojumus, to grūti realizēt. Pašvaldības ir tās, kas iespēju robežās rosina un organizē iedzīvotājiem bezmaksas fiziskās aktivitātes. Uzteicama arī darba devēju labā griba savu darbinieku fiziskai attīstībai, organizējot vai nodrošinot dalību sacensībās, īrējot sporta bāzes, paredzot apdrošināšanu, kurā iekļauta sporta zāles apmeklēšana.
Noteikti ir jāmainās valsts politikai kadru jautājumā. Speciālisti noveco, neadekvātais atalgojums un zemais prestižs neveicina jauno piesaisti.
Ļoti gribētos, lai labās idejas un priekšlikumi tiktu ņemti vērā un Nacionālā sporta attīstības programma iegūtu arī reālu, juridisku spēku un finansiālu pamatojumu. Pašlaik daudzās sporta vadības organizācijas valstī neatrod kopsaucēju, respektīvi, cīnās par varu un naudu, kas tikai kavē sistēmas attīstību.
