Iecavas novada apdzīvotā vieta Zorģi atrodas pie maģistrāles A-7, starp Bausku un Iecavu. Tur dzīvesvietas deklarētas 543 cilvēkiem, informē Iecavas novada Domes iedzīvotāju reģistra speciāliste Gunta Šulca.
Iecavas novada apdzīvotā vieta Zorģi atrodas pie maģistrāles A-7, starp Bausku un Iecavu. Tur dzīvesvietas deklarētas 543 cilvēkiem, informē Iecavas novada Domes iedzīvotāju reģistra speciāliste Gunta Šulca.
Zorģos atrodas privātnami, septiņi Līvānu mājokļi un trīs vairākstāvu daudzdzīvokļu ēkas. Ceturtajā, nesen uzbūvētajā, pagaidām apdzīvoti tikai vienas kāpņu telpas dzīvokļi. Vietvaras zemes ierīcības dienesta vadītājs Aivars Mačeks atklāj, ka novada attīstības plānā Zorģi izdalīti kā atsevišķa teritorija. Tās centrs ir iepriekš minētā apdzīvotā vieta.
Uz Zorģiem “Bauskas Dzīve” devās 18. janvārī. Tās pašas dienas pievakarē vietējā bibliotēkā ar iedzīvotājiem tikās novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis un izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs.
Nozīmīgs ir tuvums Rīgai
Normunds un Renāte Skadiņi uz Zorģiem atnākuši dzīvot no Rīgas. “Nopirkām māju “Riekstkalni” un pārcēlāmies te apmēram pirms trim gadiem. Gribējās savu māju. Šo vietu izvēlējāmies ģeogrāfiskā izdevīguma dēļ, proti, Rīga nav tālu. Kamēr dzīvojām galvaspilsētā, zaļumos bija jāizbrauc, bet te – izej ārā un jau esi,” izvēli skaidroja Normunds.
Viņš ar sievu strādā galvaspilsētā savā uzņēmumā. Viena no tā darbības jomām ir lauksaimniecības produkcijas realizācija. “Kā zināms, naudu nopelnīt var Rīgā. Cerams, ka kaut kas mainīsies un šeit arī sapratīs –, cilvēkiem dodot augsti atmaksātu darbu, var arī labi nopelnīt,” uzskata uzņēmējs.
Laucinieki ir atklātāki
Pagaidām Skadiņi pašvaldībā nopietnas lietas nav risinājuši. Tikai Zemesgrāmatā reģistrējuši zemes pirkšanu. Runājot par dzīvi Zorģos, bijušais rīdzinieks atzīst – zinām par to tikai tik, cik no rīta aizbraucot un vakarā atgriežoties. Arī brīvdienas saime bieži pavada ārpus mājas, piemēram, slēpošanas trasēs. Tomēr vietējo vidū paziņas ir iegūtas.
“Cilvēki kā cilvēki. Viņi ir ļoti atsaucīgi. Tomēr zorģenieki atšķiras no iecavniekiem. Viņi jau ir gandrīz kā pilsētnieki. Laukos cilvēki ir atklātāki. Rīgā trīs reizes padomās, pirms pateiks, te trīs reizes pasacīs, pēc tam padomās. Varbūt tas arī nemaz nav tik slikti, ka cilvēks var sacīt, ko domā. Vietējo raksturs ir atbilstīgs maza ciema iedzīvotājiem. Rīgā daudzdzīvokļu nama kaimiņus stāvu augstāk un zemāk nezināju. Te negribot iepazinu. Vietējie mani kā ienācēju uzpasē. Seko līdzi tam, ko un kā daru,” jokoja jaunais “Riekstkalnu” saimnieks.
Par vislielāko ieguvumu, dzīvojot šeit, Normunds nosauca meitas Zanes piedzimšanu. Meitēnam pašlaik ir divi gadi un sešarpus mēnešu, sacīja tēvs un noteica – viņa būs vietējā.
Satrauc ūdens kvalitāte
Bijušos rīdziniekus ļoti uztrauc šejienes ūdens. Dzelzs daudzums normu pārsniedzot trīs reizes, bet kaļķa – divas. Santehnika ik pa laikam jāmaina, vanna un tualetes pods kļūst dzelteni. “Varbūt vietējie ir piekusuši cīnīties, bet tas ir aktuāli. Ūdens ietekmē veselību. Kaut lēnām, tomēr novadā ik gadu kaut kas šajā jomā jāizdara. Ar to ir jānodarbojas,” uzsvēra uzņēmējs. Viņš atklāja, ka ar sievu pelnot labi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko pārskaita vietējai pašvaldībai, esot ievērojams. Tādēļ jaunie zorģenieki varot arī kaut ko prasīt lietas labā. Lai to paveiktu, viņi 18. janvārī devās satikt pašvaldības pārstāvjus.
Ievēro ceļa nokaisīšanu
Ilzīte Ērgle, māju “Temīdas” saimniece, uz dzīvi Zorģos apmetusies 60. gadu beigās. Arī viņa strādājusi citur, proti, Bauskā. Tādēļ ar vietējiem saskarsmes bijis maz.
Uz sapulci pensionāre negāja. “Šāds notikums ilgu gadu laikā notiks pirmo reizi. Pirms divām dienām nokaisīja ceļu līdz kalna galam. Tas nekad nav darīts. Lai kāds ceļš būtu, pa to vienmēr braucis autobuss ar bērniem,” sacīja zorģeniete. Viņai grūti vērtēt vietējās varas darbu, jo dzīvo ar principu – ja man ko vajag, man pašai jārisina. Viņu vienīgi satrauc fakts, ka grib nojaukt veco Iecavas slimnīcas ēku. Tā esot ļoti labi saglabājusies. To nevarot pieļaut nekādā ziņā. Kultūrvēsturiskās nozīmes māja būtu piemērota novada sociālajam dienestam. Tur varētu atrasties mūzikas skola, kas lieliski iekļautos skaistajā vidē ar simtgadīgiem kokiem.
I. Ērgle ievērojusi, ka šogad Iecavas veselības un sociālās aprūpes centra ārsti paši piedāvā nosūtīt pie speciālistiem. Pērn tā neesot bijis.
Posta nelegālā alkohola tirdzniecība
Sieviete par lielāko vietējo nelaimi min daudzās “točkas”. “Vissliktākais, ka dod uz parā da. Cilvēkus nodzirda. Nu ko, viņš iedzer, visa dzīve liekas rožaina. Arī daži amatvīri aizbrauc un paņem dziru,” skumji atklāja sieviete. Arī “Temīdu” saimniece atzīmēja, ka Zorģos ir ļoti slikts ūdens. Tas esot dzeltens.
I. Ērgles mazbērni ejot uz bibliotēku, kur pieejams internets. Pozitīvi, ka jaunā paaudze vairāk aizraujas ar sportu. Novada basketbola čempionātā viņi noorganizējuši atsevišķu komandu. Turklāt arī viņu vecāki, četrdesmitgadnieki, apvienojušies atsevišķā vienībā. “Tas tā labāk priekš tiem jaunajiem,” vērtēja pensionāre.
Ar dokumentiem darbā neņemot
Mājās “Grīvas” dzīvo Viktorija Zuze, viņas meita Anita Zemture un mazbērni Jānis un Inga. Viņiem neklājas viegli, jo A. Zemturei neesot darba. Viņa specializējusies tirdzniecībā. Agrāk sieviete strādājusi vietējā veikalā, tad kādā Iecavas tirgotavā. “Pašlaik jau saimnieki ar dokumentiem nepieņem. Tikai tā – izsūc visu, tad izmet,” pārliecinājusies zorģeniece. Viņa pie kāda iecavnieka nostrādājusi pusgadu. Tad, sakot, ka sieviete viņu it kā apzagusi, uzņēmējs uzteicis darba vietu.
Savulaik A. Zemture iztiku pelnījusi kādā vietējā, pašlaik izputējušā zemnieku saimniecībā. Tuvējā mēbeļu ražotnē SIA “Spals”, kas atrodas “Ratniekos” (agrāk “Gāršas” – K. S.), vietējos negribot ņemt. “Kad paliks siltāks, iešu pie kaimiņiem palīgā bērniņu paskatīt. Par to dabūšu dārzeņus,” teica vietējā. Braukāt uz darbu tālumā liedzot vajadzīgā ceļanauda. Tomēr Anita gaida pavasari. Tad varētu nodarbi meklēt Bauskā.
Savulaik kā bezdarbniecei novada sociālais dienests A. Zemturei trīs mēnešus ierādījis cirst ceļmalas. “Darbs bija par šerpu, sastiepu muguru,” atcerējās sieviete.
Grūti skolot bērnus
Ģimene iztiek no vecmāmiņas nelielās pensijas un mazbērnu stipendijām. V. Zuze kolhozā bijusi pirmrindniece. Barojusi cūkas. Smagās nodarbes dēļ palikusi slima un tādēļ pēdējos divus gadus pirms pensijas strādājusi mazāk atalgotu, sardzes darbu. Tādēļ, neskatoties uz 24 grūtiem darba gadiem, pensija vien 60 latu, sarūgtināta teica lauciniece. Viņas mazbērni mācās Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžā. Nedēļā ceļa izdevumi vien ir 20 latu, bet vēl vajadzīga nauda ēšanai.
Satikt pašvaldības priekšsēdi un izpilddirektoru “Grīvu” saimnieki negāja. “Ko viņi man iedos? Veselību – ne, lielāku pensiju – arī ne. Pasveiciniet Jāni Pelsi! Lai viņam veselība, lai turas! Slikts jau viņš nav, ilgus gadus te strādā,” sacīja pensionāre. “Dzīvojam privātā mājā. Parādu nav, tātad palīdzību nav ko lūgt. Paēduši esam, ar izstieptu roku nav jāiet. Kad jau kāds darbs kaimiņos parādās, eju kaut līdz pusnaktij,” piebilda A. Zemture.
Prasa elementārus uzlabojumus
Uz tikšanos ar Domes pārstāvjiem ieradās 15 iedzīvotāju. To “Bauskas Dzīve” uzzināja bibliotēkā.
Uzklausot ļaudis, J. Pelsis atzina, ka lūgumi ir elementāri un ikdienišķi. Iespējams, dažu priekšlikumu realizācija tiks iekļauta novada vietvaras budžetā. Tomēr vakar, 24. janvārī, A. Mačeks “Bauskas Dzīvei” atklāja, ka šogad Zorģos pašvaldība līdzekļus neieguldīšot. Prioritāte esot lielākās novada apdzīvotās vietas. To apstiprināja arī pašvaldības vadītājs.
***
uzziņai
Zorgenieku minētās sadzīves problēmas:
– Slikts ūdens. Domes priekšsēdis J. Pelsis teica: “Mēs nezinājām, ka tas ir tik slikts.” Izpilddirektors M. Veinbergs sacīja, ka saplānoto pašvaldības finanšu izdevumu dēļ tuvāko septiņu gadu laikā šajā ziņā neko daudz izdarīt nevarēšot.
– Iedzīvotāji taujāja, vai nevar ierīkot apgaismojumu uz galvenās Zorģu ielas un uzstādīt transportlīdzekļu braukšanas ātrumu ierobežojošu ceļa zīmi “Apdzīvota vieta”. Tumsa apdraud bērnu drošību uz ceļa. J. Pelsis vakar, 24. janvārī, “Bauskas Dzīvei” sacīja, ka priekšdarbi uzlabojumam paveikti.
– Līdz ar interneta ierīkošanu Zorģu bibliotēkā palielinājies apmeklētāju skaits. Tādēļ jūtams labierīcību trūkums.
– Ērtāk būtu, ja pie lasītavas uzliktu ziņojumu dēli.
– Zorgeniekiem apdzīvotās vietas centrā vajadzīgs sporta laukums. Jauniešiem neesot, kur saiet. Turklāt tur aug mazuļi, tādēļ bērnu rotaļlaukumam apmeklētāju netrūktu.
– Tirgotavas trūkums. To varētu atrisināt autoveikala pakalpojumi. To organizēt ir iespējams, informēja priekšsēdis.
