Krievijas cara Pētera Pirmā mīļākais ēdiens esot bijusi miežu putra. Krievijā putra bija obligāta kāzu, Ziemassvētku, raudzību, kristību un bēru mielasta sastāvdaļa.
Krievijas cara Pētera Pirmā mīļākais ēdiens esot bijusi miežu putra. Krievijā putra bija obligāta kāzu, Ziemassvētku, raudzību, kristību un bēru mielasta sastāvdaļa.
Putras ilgu laiku bija reliģiskā kulta ēdiens. Tās ir ziedotas zemkopju un mājdzīvnieku aizgādņiem pagānu ticībās. Indusi miežu putru ziedoja mājdzīvnieku aizgādnim Pušanam, kurš saukts par “putrēdāju”. Pēc Plīnija vārdiem, romieši dienā, kad ģimenē piedzima bērns, vārīja putru. Senie ģermāņi Perahtas svētkos arī gatavojuši speciālu putru.
Putraimi vāroties veido saistvielu, kas aizsargā kuņģa sieniņas, gastrīts un čūla putras ēdājiem nedraud. Putras uzlabo asins sastāvu un stiprina asinsvadus, kas savukārt palīdz sirdsdarbībai, jo putraimi satur dzelzi, varu, cinku un olbaltumus, B un PP grupas vitamīnus cilvēkam vajadzīgajā daudzumā un attiecībās. Graudaugu produkti lēni pārstrādājas kuņģī, tāpēc ilgāk jūties paēdis. Turklāt tas, kurš mielojas ar putru, apēd mazāk taukvielu diennakts laikā un tāpēc neuzbarojas.
Pirms vārīšanas putraimi jāizsijā, lai atbrīvotu no sīkām daļiņām un netīrumiem, pēc tam jānoskalo. Griķus vispirms apcep uz sausas pannas, pēc tam noskalo.
Putraimus labāk bērt jau verdošā, nedaudz sālītā ūdenī. Vāra uz lēnas uguns vai arī ļauj uzvirst, tad noņem no uguns un katlu uz vairākām stundām liek spilvenos vai apklāj ar biezu segu. Tā putraimi lēni uzbriest, putra ir irdena un nepiedeg, kā tas var gadīties vārot.
Rīsi būs balti un nesalipuši, ja tos bērs verdošā ūdenī, pievienojot pāris piles citrona sulas. Vārot saldu rīsu putru, cukuru pievieno vārīšanas beigās.
Lai grūbu putra nebūtu “zila”, ūdeni pēc uzvārīšanās nolej, putraimus vēlreiz aplej ar verdošu ūdeni, pievieno sviestu un vāra 15 līdz 20 minūšu, pēc tam liek spilvenos. Grūbas uzvārīsies ātrāk, ja tās vakarā iemērks.
Putras labāk vārīt bez piena, to pievieno, tikai gatavojot zupas.
