Nākamnedēļ rūķi dosies prom no ierastās vietas Īslīces pagastā, pie kultūras nama. Uz kurieni, tas zināms tikai viņiem pašiem, saka Juris Brinķis, pagasta kultūras nodaļas vadītājs.
Nākamnedēļ rūķi dosies prom no ierastās vietas Īslīces pagastā, pie kultūras nama. Uz kurieni, tas zināms tikai viņiem pašiem, saka Juris Brinķis, pagasta kultūras nodaļas vadītājs.
Vēstule debesīs
Ziemsvētku gaidīšanas laikā Rūķu sēta Īslīcē bija tāda kā svētceļojuma vieta ļoti daudziem, kuri gribēja gadu mijas izjūtu papildināt ar mīļiem, jaukiem iespaidiem. Īpaši šeit patika bērniem. Šī ir jau septītā ziema, kopš rūķi apmetas Īslīcē. Vispirms viņi ar pavarda dūmiem debesīs bija uzrakstījuši vēstuli Jurim Brinķim. Viņš prata to izburtot un uzzināja, ka rūķi vēlas te ierasties.
“Esmu rūpīgi izlasījis “Rūķu enciklopēdiju”, ir šāda grāmata bibliotēkās. Zinu, ka ir vietas, kur rūķi apmetas labprāt, un ir tādas, kurp viņi nekad nedodas. Tā kā jāuzskata, ka esam rūķu izredzēti. Enciklopēdijā ir rakstīts, ar kādiem meža dzīvniekiem rūķi sadzīvo, no kā baidās. Cilvēkam mājas sargs ir suns, bet rūķim par svešinieka ierašanos ziņo circenis. Viņu mājās vienmēr ir slepenās ejas, lai varētu paslēpties. Rūķi ir ļoti strādīgi un gudri, viņi zina, kā izmantot vēja un ūdens enerģiju, lai iegūtu gaismu, paceltu kravas, zāģētu malku. Rūķi izsenis ir labi kalēji, viņiem ir savas smēdes,” tā stāsta Juris, neslēpjot, ka rūķi kļuvuši par viņa draugiem.
Gluži tāpat rūķi ir ienākuši arī zemnieku saimniecības “Krastmalas” īpašnieka Aivara Upenieka sirdī. Viņš finansiāli palīdzējis uzturēt šo ideju.
Salmi un sūnas
Pirms septiņiem gadiem sākās konkrēts tehnisks darbs – projekts, plāns, tāme, aprēķins par elektroenerģijas patēriņu apgaismojumam. No salmu ruļļiem izveidoja pirmās divas mājiņas ar lodziņiem, kuros aiz aizkariem spīdēja gaisma. Iezīmējās pagalms, takas, laternas, aka, eglīte, ko bērni turpināja pušķot. Nākamajā gadā pie egles jau bija pirmie rūķi.
Sētu veidojot, īstenoti gan dažādos izdevumos atrastie padomi un piemēri, gan citās zemēs redzētie svētku rotājumi. Uzzinot, ka no salmiem dažiem var būt alerģija, šogad figūras veidoja arī no sūnām. Meklēja tās, kas nav aizsargājamo augu sarakstā. Izmantojot arī citus dabas materiālus, uz koka karkasiem vai metāla sieta veidotas figūras. Projektā izmantotas ap 180 nelielu eglīšu, kas cirstas grāvjos, ceļmalās vai mežos, kur īpašnieki paredzējuši kopšanas cirti.
Liela saime
Šajā ziemā rūķi Īslīcē atnāca 10. decembrī un katru dienu pieņēma ciemiņus līdz 10. janvārim. Tagad viņi pirms ceļa drusku atpūšas un gaisma lodziņos iedegas tikai piektdienās, sestdienās un tad, kad kultūras namā ir pasākums, stāsta Juris Brinķis.
Pļaviņā pie kultūras nama mājo liela rūķu ģimene – tētis, mamma, bērni, rūķis sargs un vesels pulks amatnieku – galdnieki, kalējs un citi. Mazie rūķīši gaida ciemos bērnus, lai rotaļātos. Rūķu saime ir papildinājusies ar zvēriem un putniem – ciematā dzīvo dzērve, cūkas, vāvere, eži, dažādi mazputniņi.
“Tādu pulku viens vairs nevaru aprūpēt, tāpēc par “zvērkopēm” strādāja arī kultūras nama darbinieces Aiga Baltalksne un Rasma Trubača. Kad sals mijās ar sniegu un lietu, vajadzēja pieņemt darbā rūķu sētas pārvaldnieku. Vairis Briņķis sekoja, lai lampiņas mirgo, celiņi ir noslaucīti, stirniņas un putniņi nav ieputināti un kamīnam netrūkst malciņas. Pirmajos gados ciemā bieži vien nācās ko pielabot, šogad postījumu tikpat kā nav bijis,” secina Juris Brinķis. Acīmredzot skaistums audzina.
Uz ciemošanos pie rūķiem Īslīcē pieteicās skolu klases un bērnudārzu grupiņas. Viņi piedzīvoja pārsteigumu, jo, izrādās, ap šo laiku decembrī ne tikai rūķi, bet arī Ziemsvētku vecītis apmetas Līduma kultūras namā.
Balva par labestību
Pie Rūķu sētas vienmēr ir bijusi pastkastīte. Šogad tajā bija ap 50 mīļu vēstulīšu. Turklāt tajās nevis lūgumi pēc dāvanām, bet apsveikumi rūķiem Ziemsvētkos, mazi bērnu stāstiņi par mājām, ģimeni. Juris Brinķis un rūķi glabā šīs un iepriekšējos gados saņemtās vēstules, cerot pēc gadiem sarīkot izstādi un uzaicināt pašus rakstītājus.
Kad svētki pagājuši, laiks parēķināt, cik šis citiem dāvinātais prieks ir maksājis. Pustūkstotis latu šogad izlietoti lampiņām vien, bet kopīgās izmaksas ap pusotru tūkstoti latu. To visu sedza zemnieku saimniecības “Krastmalas” un arī kultūras nama īpašnieks Aivars Upenieks.
“Konkursā par sakoptāko dzīves telpu, izbraukājot Īslīces pagastu, nevarējām paskriet garām Rūķu sētai, jo tas ir unikāls objekts. Tāpēc Aivars Upenieks saņēma pagasta padomes speciālbalvu,” tā Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāja Vera Purmale.
Ir cerības, ka, jūtot labvēlību, rūķi Īslīcē jau šogad decembrī atgriezīsies. Šajā ziņā viņi nekad nekļūdās.
