VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) ir izsludinājuši iepirkumu par būvprojekta minimālā sastāvā un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi Bauskas šosejas (A7) posma no Bauskas apvedceļa beigām līdz Lietuvas robežai pārbūvei, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).
Pretendenti piedāvājumus iepirkumā varēs iesniegt līdz šā gada 12. decembrim.
Projektēšanas uzdevumā teikts, ka atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2030. gada beigām Eiropas transporta tīkla (TEN-T) autoceļa pamattīkla posmiem jābūt pārbūvētiem par divbrauktuvju autoceļiem.
Vienlaikus regula paredz procedūru, kurā pēc dalībvalsts pieprasījuma pamatotos gadījumos Eiropas Komisija (EK) pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem piešķir atbrīvojumus no iepriekš minētajām prasībām attiecībā uz autoceļiem atsevišķos gadījumos, piemēram, ja satiksmes intensitāte nepārsniedz 10 000 transportlīdzekļu dienā abos virzienos.
LVC skaidro, ka Bauskas šosejas visā 66,6 kilometru (km) garumā satiksmes intensitāte jau pārsniedz vai tuvākajā laikā pārsniegs 10 000 transportlīdzekļu diennaktī, kas nozīmē, ka šim autoceļam nebūs iespējams pieprasīt atbrīvojumu no regulas prasībām un secīgi ir jānodrošina šī autoceļa pārbūve par divbrauktuvju autoceļu.
Patlaban notiek publiskās un privātās partnerības projekta (PPP) sākšana Bauskas apvedceļam, kura izbūve plānota līdz 2030. vai 2031. gadam, savukārt līdz 2027. gada 30. decembrim Satiksmes ministrijai (SM) jāveic nepieciešamie priekšdarbi un satiksmes ministram jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par PPP projekta “Iecavas apvedceļš” īstenošanas sākšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī Lietuvas plānus līdz Latvijas robežai izbūvēt divbrauktuvju autoceļu, no Bauskas apvedceļa līdz Lietuvas robežai veidosies aptuveni 14 km garš Bauskas šosejas vienas brauktuves posms, kuru nepieciešams pārbūvēt par divbrauktuvju autoceļu, teikts projektēšanas uzdevumā.
Tādējādi, lai veiktu posma no Bauskas apvedceļa beigām līdz Lietuvas robežai pārbūvi, ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un izstrādāt būvprojektu minimālā sastāvā.
Darba mērķis ir veikt ietekmes uz vidi novērtējuma procesu un izvirzīt vienu atbalstāmo alternatīvu, kurā vērtētas Bauskas pašvaldības, vides institūciju un ietekmēto īpašumu īpašnieku vai valdītāju intereses un priekšlikumi iespējamo negatīvo ietekmju samazināšanai un novēršanai. Tāpat atbalstāmajai alternatīvai jāveic projektēšana būvprojekta minimālā sastāvā stadijā un jāizstrādā atbilstoša projekta dokumentācija, kas ļaus sākt būvdarbiem nepieciešamo zemju īpašumu iegādi un būvprojekta izstrādi.
Tāpat, ņemot vērā, ka projekta īstenošanai var tikt pielietots “projektē & būvē” modelis, būs jāizskata nekustamo īpašumu jeb zemju lietas arī alternatīvā veidā – pielietojot tā saucamo “koridora principu”, kur zemju platības projekta realizācijai noteiktas ar rezervi, kas rada projekta īstenotājam iespēju izvēlēties citādus tehniskos risinājumus nekā identificēti būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes laikā.
LETA jau ziņoja, ka valdība pērn 11. jūnijā atbalstīja PPP procedūras sākšanu Bauskas apvedceļa būvniecībai.
Valdības rīkojums paredzēja arī sākt zemju atpirkšanu Bauskas un Iecavas apvedceļu būvniecības vajadzībām, kā arī noteica nacionālo interešu objekta statusu abu apvedceļu infrastruktūrai.
Atbilstoši Ministru kabineta (MK) rīkojumam Iecavas un Bauskas apvedceļu projekts sadalīts divās kārtās, pirmajā kārtā izbūvējot Bauskas apvedceļu, bet otrajā – Iecavas apvedceļu un posmu, kas to savieno ar Ķekavas apvedceļu.
LVC uzsver, ka, turpinot uzlabojumus Eiropas nozīmes autoceļu maršrutā E67 jeb “Via Baltica” posmā Latvijas daļā, nepieciešams veikt Rīgas apvedceļa pārbūvi, izbūvēt Iecavas un Bauskas apvedceļus un posmus, kas apvieno visus trīs apvedceļus, kā arī Rīgas apvedceļa un Bauskas šosejas savienojumu pēc jauna duālā tilta pār Daugavu izbūves.
Bauskas apvedceļa PPP projekta plānotais laika grafiks paredz, ka, 2026. gada sākumā plānots izsludināt PPP iepirkumu, 2028. gada pirmajā pusē noslēgt līgumu, bet projektēšanai un būvniecībai jānotiek no 2028. gada līdz 2030.- 2031. gadam.
Iepriekš minēts, ka plānotās Bauskas apvedceļa projekta izmaksas 23 gados, ieskaitot ceļa uzturēšanu un periodisko seguma atjaunošanu, plānotas līdz 300 miljoniem eiro. Precīza līguma summa būs zināma pēc PPP iepirkuma noslēguma, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai.
Bauskas apvedceļa pamata trase būs jaunbūves ceļš 14,2 km garumā. Plānots, ka tam būs divas joslas katrā virzienā. Apvedceļa trasē tiks izbūvēts arī jauns tilts pār Mēmeli, divlīmeņu mezgli un caurbrauktuves, kuru skaits vēl tiks precizēts projektēšanas gaitā, kā arī tiks pārbūvēti atsevišķi esošie vietējie autoceļi un izbūvēti jauni kopumā apmēram 13 kilometru garumā. Vienlaikus paredzēts izbūvēt savienojumu ar Bauskas šosejas pamata trasi apmēram divu ar pusi kilometru garumā.
LVC izveidota 2004. gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.
