Atskatoties uz pagājušo nedēļu, prātā iešāvās Latvijas Radio skanējušais, daudzu kritizētais, bet man tīkamais teiciens: «Un nav nekā jauna šai pasaulē…».
Atskatoties uz pagājušo nedēļu, prātā iešāvās Latvijas Radio skanējušais, daudzu kritizētais, bet man tīkamais teiciens: “Un nav nekā jauna šai pasaulē…” Patiešām nav. Zeme griežas pēc saviem likumiem, cilvēki dzimst un iet bojā no slimībām, no sala, autokatastrofās, melo kā melojuši, politiķi vērpj savu vērpjamo, negācijas noklāj kripatiņu gaišuma, kas vēl uzplaiksnī gan ziemīgajās debesīs, gan cilvēku attiecībās.
Nedēļas vidū no Briseles pienāca ziņa, ka Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja nobalsojusi par rezolūciju, kurā nosodīti totalitārā komunisma noziegumi. Rezolūcija gan esot ļoti bezpersoniska, jo Krievijai izdevies no tās svītrot tiešu norādi “Padomju Savienība”. Dokumenta izstrādātājs zviedru parlamentārietis Jērans Lindblads notikušo nosaucis par morāla parāda atdošanu. “Šī ir tik lipīga un vienkārša ideoloģija, ka bez šīm atmiņām jaunā paaudze var iekrist komunisma lamatās vēlreiz,” teicis J. Lindblads. Tā ir lakoniska atbilde tiem vēsturnieku asociācijā apvienotajiem pedagogiem, kuri ar nagiem un ragiem ir pret Latvijas vēstures mācīšanu skolās, tādējādi ļoti atpaliekot no starptautisku institūciju attieksmes pret pagātni.
Eiropas čempionāta daiļslidošanā atspoguļotājus izbrīnīja, ka Francijas informatori runā tikai savā valodā un sportisti izvēlējušies franču komponistu skaņdarbus. Jā, mūsu “lielvalstī” gan nekas tāds nenotiek.
Valodnieki izraudzījušies pagājušā gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Smoga vietā tagad lietosim vārdu smacenis, bet skaudīsim visdažādākos centrus, kas neatbilst šī termina nozīmei latviešu valodā, piemēram, informācijas centrs, kopēšanas centrs, acu centrs. Par spārnoto teicienu atzīts “vanags noknāba cālīti”. Man patīk arī mūsu premjera “septiņi trekni gadi”, Ausmas Kantānes “skaistās vienotības vibrācijas”, Induļa Emša “Latviju apdraud tīklveida struktūras”. Diemžēl pērn ieteiktais latviskais burziņš krieviskā tusiņa vietā nav nostiprinājies.
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas karjeras virsotne – ANO ģenerālsekretāres amats – jau reāli manāma. To nenoliedz ārlietu ministrs Artis Pabriks. Nekādas “priekšvēlēšanu kampaņas” gan nebūšot, kandidatūras izvētīšot aiz Eiropas kabinetu durvīm.
Saeimas komisijām iesniegts priekšvēlēšanu aģitācijas likuma labojums no Zaļo un zemnieku savienības, proti, 90 dienu pirms Saeimas vēlēšanām aizliegt politisku aģitāciju plašsaziņas līdzekļos. Valdošai koalīcijai tas ir pat izdevīgi – ietaupīsies nauda, bet galvenie vīri un sievas tik un tā “vibrēs” TV ekrānos, ar sviedriem vaigā strādājot tautas labā līdz pat laimīgām beigām.
Labi gan, ka reizi četros gados mums ir Saeimas vēlēšanas. Tām pošoties, konkurentu skatījumā uzzinām, cik katram pie varas avota tikušajiem naudiņas ir bankā un kabatā, cik zemes privatizēts, kādi ģimenes uzņēmumi netieši pieder un kādas ir īpašnieku attiecības ar pašvaldībām. Protams, ka vēlētāji balsos par zināmiem politiķiem, spriežot tā – prot paņemt sev, pratīs arī tautai kaut ko atmest. Turklāt labējās partijas ir visai pašpārliecinātas, jo balstās uz vēlētāju vēl saglabājušos patriotismu. Bet cik ilgi?
Ar martu par elektrību maksāsim par 6,6 procentiem vairāk. Tas plašā mērogā iespaidos dārdzību, ko modernā valodā sauc arī par inflāciju. Žurnālists Dzintris Kolāts LTV raidījumā “Valsts pirmās personas” izteicās, ka uz vispārējas dārdzības fona politiķu solījumi kļūst aizvien lētāki. Tam nevar nepiekrist.
