Pasaules Dabas fonds aicina Eiroparlamentu un Eiropas Padomi pieņemt regulu, nepakļaujoties ķīmiskās rūpniecības spiedienam, jo tā ir vienīgā iespēja samazināt vides piesārņojumu un glābt cilvēku dzīvību nākotnē.
Pasaules Dabas fonds aicina Eiroparlamentu un Eiropas Padomi pieņemt regulu, nepakļaujoties ķīmiskās rūpniecības spiedienam, jo tā ir vienīgā iespēja samazināt vides piesārņojumu un glābt cilvēku dzīvību nākotnē.
Trūkst pētījumu
Katrā ES dalībvalstī, arī Latvijā, ir izveidots ķimikāliju saraksts, kuru bīstamība ir neapstrīdami pierādīta un lietošana aizliegta. Taču simtiem ķīmisku savienojumu, ko satur ikdienā lietojamas preces un produkti, vispār nav pētīti. Mūsdienās gandrīz neviena ražošanas nozare neiztiek bez ķīmisku vielu lietošanas. Kamēr nav mainīta likumdošana, veselībai bīstamo savienojumu izmantošana ir neierobežota un vāji kontrolēta. ES institūcijas ir atzinušas, ka trūkst informācijas par 86 procentiem Eiropas tirgū izplatīto ķīmisko vielu, tādēļ nav iespējams veikt pat to drošības novērtējumu.
Veselībai īpaši bīstamie sintētiskie savienojumi ļoti slikti šķīst ūdenī, bet uzkrājas taukos un olbaltumvielās. Dzīvnieku un cilvēku organismi tām ir labvēlīga vide. Nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai ķimikālijas sadalītos, jo tām piemīt liels noturīgums. Sasniedzot noteiktu koncentrāciju, savienojumi kļūst kancerogēni.
Jāievēro piesardzība
No ķīmisku vielu klātbūtnes civilizētā sabiedrībā izvairīties nevar, taču ir iespējams ierobežot dažādu preču un produktu lietošanu, aizstājot tos ar nekaitīgākiem, uzsver Ieva Ušča – Pasaules Dabas fonda Latvijas organizācijas speciāliste. Viņa min piemēru: “Arī kosmētikas ražošanā lieto daudz ķīmisku vielu un plastmasas. Lai mīkstinātu produktu plastmasas sastāvdaļas, izmanto ftalātus – sintētiskas ķimikālijas. Tieši ftalāti pēc krēma uzziešanas rada sajūtu, ka āda kļuvusi mīkstāka. Eiropā veiktie pētījumi apstiprina ftalātu bīstamību. Tie nopietni apdraud augļa attīstību grūtniecēm, kas pēc daudziem gadiem var izpausties kā sēklinieku attīstības traucējumi vīriešiem, vēzis. Atzīstot, ka bērnu organismam ķīmiskas vielas var nodarīt īpašu ļaunumu, ES jau ir aizliegta ftalātu izmantošana rotaļlietās, kas paredzētas bērniem līdz triju gadu vecumam.”
Kosmētikas līdzekļu sastāvā ir parfīms, ko veido gandrīz 100 dažādu ķīmisku vielu. Tās uzkrājas organismā, bojā hormonālo un imūnsistēmu. Regulāra un ilgstoša matu krāsas lietošana var veicināt urīnpūšļa vēzi, tādēļ vajadzētu pēc iespējas mazāk izmantot noturīgās ķīmiskās krāsas, kā arī izvēlēties ziepes, šampūnus un kosmētiku ar dabiskām sastāvdaļām.
Draudīgās pannas
Bīstamo sintētisko ķimikāliju grupā ietilpst arī bromētie liesmu novērsēji, ko izmanto datoros, apģērbu, mēbeļu rūpniecībā. Sintētisko savienojumu liela koncentrācija rodas arī drēbju ķīmiskās tīrīšanas procesā.
Pannas, kas nepiedeg, kļuvušas ārkārtīgi populāras, bet to virsma ir pārklāta ar sintētiskām ķīmiskām vielām, kas, nokļūstot ēdienā un gaisā, akumulējas. Šie savienojumi var izraisīt aknu darbības traucējumus un palielināt iespēju saslimt ar vēzi. Tādēļ pareizāk būtu gatavot ēdienu čuguna pannā.
Nepatīkamu smaku novēršanai nav prātīgi lietot aerosolus, jo tas ir īsts ķīmijas kokteilis. Telpu aromatizēšanai var izmantot vasku, kaltētus ziedus, ēteriskās eļļas un citus dabas produktus. Ir ļoti daudz arī citu sadzīves priekšmetu un pārtikas preču, kas satur veselu “buķeti” videi un veselībai kaitīgu savienojumu.
Ķīmisko vielu pārraudzības regula “REACH”, ko Eiroparlamenta deputāti 2005. gada 17. novembrī pieņēma pirmajā lasījumā, ir izraisījusi vētrainas diskusijas, likumdevējus sašķeļot dokumenta atbalstītājos un kritizētājos. Vides speciālists Ģirts Strazdiņš publikācijā žurnāla “Vides Vēstis” 2005. gada decembra numurā secina: “Industrijas bažas par REACH lielākoties ir saistītas ar to, ka beidzot būs jāatklāj patiesība par produktos esošām vielām. Bailēs pazaudēt kādu tirgus nišu, ražotāji izmanto visdažādākās ietekmes formas, lai aizkavētu regulas ieviešanu. Tā kā uz spēles ir liktas ļoti lielas summas, nav brīnums, ka REACH pretiniekiem ir liela ietekme arī uz valstu valdībām un politiķiem.”
Izmantoti Pasaules Dabas fonda materiāli, interneta resursi un žurnāls “Vides Vēstis”
***
Uzziņai
– Pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir radīts ap 80 tūkstoš jaunu ķimikāliju.
– Šīs vielas brīvi pārvietojas gaisā, ūdenī, bet cilvēka organismā nokļūst caur ādu, ar ūdeni un ēdienu.
– Pasaules Dabas fonda Eiropā veiktos pētījumos cilvēku organismā konstatēts ap 300 ķīmisko vielu, kas uzņemtas ar pārtiku vai no ikdienā lietotām precēm (zobu pasta, kosmētika, sintētiski paklāji, nepiedegoši virtuves trauki u. c. ).
– Latvijā veiktā pētījumā, kurā piedalījās 12 – 92 gadus vecas sievietes, no 107 meklētajiem sintētiskajiem savienojumiem viņu asinīs konstatēti 73.
– Katras pētījuma dalībnieces organismā atrastas vismaz 18 bīstamas vielas. Vecāku sieviešu organismā to koncentrācija ir visaugstākā.
– Ķimikālijas izraisa alerģijas, vēzi, iedzimtas kaites, bojā hormonālo un reproduktīvo sistēmu.
Nevienai no pētījumā atrastām ķīmiskajām vielām vispār nevajadzētu būt cilvēku asinīs, uzsver Pasaules Dabas fonds, kas iestājas par ķīmisko vielu likumdošanas stingras regulas (Registration, Evalutation and Authorisation of Chemicals jeb REACH) ieviešanu, kas pašlaik tiek izstrādāta Eiropas Savienībā.
Pasaules Dabas fonda informācija
