Nepārdomāti likvidētā Jaunatnes teātra dibināšanas datums ik gadu janvāra beigās Eduarda Smiļģa Teātra muzejā pulcē bijušos šī teātra aktierus, darbiniekus un pat bijušos skolēnu aktīva pārstāvjus.
Nepārdomāti likvidētā Jaunatnes teātra dibināšanas datums ik gadu janvāra beigās Eduarda Smiļģa Teātra muzejā pulcē bijušos šī teātra aktierus, darbiniekus un pat bijušos skolēnu aktīva pārstāvjus.
Šis gads teātrim būtu īpašs – tas ir 65. jubilejas gads. 29. janvārī Smiļģa mājā “jaunatnieši” enerģiskās muzeja speciālistes Andras Lazdānes vadībā tikās nu jau 11. reizi. Katru gadu šiem saietiem ir sava tematika, šoreiz tikšanās moto – “Mēs vēl esam!”.
Luga – improvizācija
Šī tikšanās bija īpaša arī ar to, ka bijusī Jaunatnes teātra kustību režisore, horeogrāfe Elga Drulle bija sarakstījusi lugu ar jau minēto nosaukumu “Mēs vēl esam!”, bija savākusi un iedvesmojusi bijušos teātra aktierus un rekordlaikā pati iestudējusi lugas saīsinātu variantu. Starp ainām tiek izpildītas dziesmas no Jaunatnes teātra izrādēm, kuras ar aktieru palīdzību no atmiņu drumslām restaurējis ilggadējais teātra muzikālais vadītājs Andrejs Laukmanis.
Kā var spriest arī pēc nosaukuma, luga ar humoru stāsta par to, kā klājas aktieriem, kad teātra vairs nav. Autore un režisore Elga Drulle atzīst, ka tā nav kritiski jāuztver kā profesionāla teātra repertuāra izrāde, drīzāk kā mīļa improvizācija.
Par to, ka izrāde aizkustināja līdz sirds dziļumiem, liecināja asaras klātesošo acīs, īpaši, visiem kopā izpildot piemirstas dziesmas. Reti izdodas redzēt vienā zālē tik daudz aktieru gan uz skatuves, gan skatītāju pulkā. Šī bija tā retā reize, kad gribējās skatīties gan uz skatuvi, kur atraktīvi darbojās Anta Krūmiņa, Aida Ozoliņa, Dina Bitēna, Inta Bankoviča, Astrīda Gulbe, Astrīda Vecvagare, Maija Vilka, Tamāra Soboļeva, Aija Magone, Ērika Gekiša (speciāli atbrauca pat no Vācijas!), Igors Ziemelis, Harijs Gerhards, gan uz zālē sēdošām slavenībām – Veltu Skursteni, Veru Singajevsku, Gundaru Āboliņu, Āriju Stūrnieci, Elvīru Baldiņu, Dinu Kupli, Māru Eglīti, Zigurdu Neimani utt. Neticami, bet fakts – skatītāju pirmajā rindā bija arī režisores Māras Ķimeles tēvs Vilis Ķimelis. Viņš esot spēlējis pašā pirmajā Jaunatnes teātra izrādē “Buratīno piedzīvojumi” Buratīno.
Ļoti precīzi izsakās Smiļģa mājas – Teātra muzeja – vadītāja Rita Rotkale: “Jo ilgāks laiks pagājis kopš teātra likvidēšanas, jo spilgtāk izceļas tā nozīme visa latviešu teātra attīstības kontekstā. Piedāvātais Elgas Drulles projekts ir laba iespēja atgādināt plašākai auditorijai šā teātra sasniegumus un personības!”
Veltījuma dzeja
Patīkamu pārsteigumu un saviļņojuma asaras visiem sagādāja bijusī baušķeniece, pilsētas 1. vidusskolas absolvente, aktrise un dzejniece Dina Kristīne Bitēna (daudzi bērni un viņu vecāki Dinu labi atceras kā brīnišķīgu Rūķu krustmāmiņu no “Čučumuižas”). Izrādes izskaņā viņa nolasīja pašsacerētu veltījumu Jaunatnes teātrim. Šis nu būs dzejoļa pirmpublicējums:
“Var aktierim teātri atņemt.
Kas aizliegt var sāpēt un just?
No cerībām, ilgām un sapņiem
Ir darināts aktiera krusts.
Šo krustu kā spārnus mēs nesam;
Un leģendas piedzimst un mirst.
Mēs laimīgie nabagi esam,
Mums zvaigznes no kabatām birst.
Hei, karaļi, āksti un meļi,
Vai nodedzis pēdējais tilts?
Mēs tomēr uz skatuves dēļiem
Vēl tiksimies, spēlmaņu cilts!”
