Bauskā aizvadīts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkots biznesa forums «Labbūtība kā investīcija: nodokļu ieguvumi un darbinieku motivācija». Galvenā uzmanība bija pievērsta koplīgumiem uzņēmumos un uzņēmēju ieguvumiem šajā situācijā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona biedru tikšanās Bauskā, 26. novembrī, sākās ar vizīti Bauskas slimnīcā, par kuru viesiem pastāstīja SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekle Margarita Epermane. Apmeklētāji atzina, ka vizīte bija iedvesmojoša un ļauj novērtēt, cik liela nozīme uzņēmumā ir līdera lomai, kura ir uzticēta valdes loceklei.
Bauskas pilī tikšanos ar īsu runu atklāja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš gan norādīja, ka šis esot pēdējais biznesa forums, kuru moderējot šajā statusā. «Pēdējā darba diena LTRK valdes priekšsēdētāja amatā ir rītdiena un no 1. decembra metīšos bagarēt birokrātijas purvus – ceru uz jūsu atbalstu šajā ziņā,» pauda J. Endziņš. Ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas rīkojumu izveidotās birokrātijas mazināšanas rīcības grupas līdzšinējais vadītājs, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs kļūs par vietnieku un par vadītāju iecelts J. Endziņš.
«Sākam LTRK Zemgales reģiona nodaļas ar sadarbības partneriem «Bonusu karti» un Bauskas novada pašvaldības biznesa forumu par labbūtību. Labbūtība kā investīcija, nodokļu ieguvumi un motivācija,» savu uzrunu noslēdza J. Endziņš.
Atklāšanas runu teica Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, uzsverot, ka arī Bauskas novada pašvaldībā uzmanība ir pievērsta darbinieku labbūtības jautājumiem.
Forumā galveno uzmanību šoreiz pievērsa jautājumiem par koplīgumu un iespēju reizē ar atbalstu darbiniekiem ietaupīt arī uzņēmējiem.
«Labumi no koplīguma var būt ne tikai darbiniekiem, bet arī darba devējam. Pastāstīšu, kā noslēgt koplīgumu, kas ir izdevīgs abām pusēm. Koplīgumi ir ļoti aktuāli pašlaik. Labklājības ministrija ir izstrādājusi un 9. septembrī apstiprinājusi Rīcības plānu koplīguma sarunu veicināšanai 2025.–2027. gadam. Latvijā pašlaik apmēram 30% darbinieku nodrošina koplīgumu, bet mērķis ir ne zemāks par 80%,» pauda Līna Gavare, SIA «KPMG Law ZAB» vecākā juriste.
SIA «KPMG Baltics» vecākā projektu vadītāja fizisko personu nodokļu jautājumos Alise Papina uzsvēra, ka noteiktu nodokļu atvieglojumu piemērošanai ir nepieciešams koplīgums ar darbiniekiem, kas ne vienmēr nozīmē arodbiedrības izveidi vai dalību kādā arodbiedrībā. Uzmanību pievērsa pasākuma sponsoram «Bonusu karte», norādot, ka šāda bonusu karte ir veids, kā procesus ērtāk sakārtot, nodrošinot tā, lai grāmatvežiem ir mazāk darba un vieglāk darbiniekiem.
Savukārt bonusukarte.lv pārstāvis Artūrs Piliksers aicināja nebaidīties no koplīguma noslēgšanas procesa un slēgt līgumus arī ar arodbiedrībām, kuras pārsvarā esot labi sadarbības partneri. Viņš reizē norādīja, ka uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām šie nodokļu atvieglojumi neattiecas.
Četri miljoni darbinieču
Tikšanās otrajā daļā sanākušos uzrunāja Toms Auškāps, AS «Balticovo» komunikācijas un attīstības direktors, ar stāstu par to, kā uzņēmums rūpējas par savu saimi.
«Es savās prezentācijās pieminu ne tikai labbūtību, bet arī labturību – stāstu arī par mūsu čaklajām darbiniecēm vistām, kas ir vairāk nekā četri miljoni. Bet šoreiz runāšu nevis par fabrikas veiksmes stāstiem, bet padalīšos ar to, ko un kā esam darījuši, lai uzlabotu mūsu kolēģu sajūtas.
Esam 100 procenti Latvijas kapitāluzņēmums un ar to ļoti lepojos. Esam lielākais darba devējs Latvijā ar 4 miljoniem čaklām darbiniecēm. Ir 400 darbinieki, kur dominē vīrieši, jo vēl aizvien ir daudz smagu darbu,» stāstīja T. Auškāps.
Viņš norādīja, ka pašlaik ir izveidotas struktūras Madonā, Daugavpilī, Vilcē un Bēnē. Ir kūtis arī Lietuvā un Igaunijā.
Būvē īres namu
Darbaspēka piesaiste uzņēmumam, kas turpina attīstīties, ir ļoti svarīga. T. Auškāps uzsvēra, ka AS «Balticovo», kā viens no lielākajiem Latvijas būvlaukumiem, kur visu laiku notiek kāda būvniecība, ir izveidojis savu būvniecības uzņēmumu. «Apnika ņemties ar citu būvnieku kaprīzēm un izveidojām savu būvnieku, kas arī darbojas,» tā T. Auškāps.
«Viena no lietām, ko darām – esam iegādājušies Iecavā nepabeigtu ēku, kurā izbūvējam īres dzīvokļus. Vilinām cilvēkus, lai atgriežas no ārzemēm, no citām pilsētām, bet nav, kur dzīvot. Tāpēc plānojam būvēt modernus īres dzīvokļus esošajiem un nākotnes kolēģiem. Daļa būs arī īstermiņa – kā sezonāla rakstura kopmītnes vai kamēr atrod dzīvokli. Uzsākām jau darbus. Formējam veidu, kādi būs nosacījumi, cik un uz kādiem noteikumiem,» stāsta AS «Balticovo» pārstāvis.
Ir darbinieku labumu grozs. Piemēram, katru mēnesi piešķiram olas darbiniekiem. «Mēs ierobežojam darbiniekus, lai viņi nenodarbotos ar vistkopību un neievazātu kaut ko iekštelpās. Paplašinātā ģimene ir bērni, kurus cenšamies integrēt, aicināt uz sporta svētkiem, uz citiem pasākumiem. Cenšamies palutināt ģimenes, kur ir bērni,» stāsta T. Auškāps.
Atbalsta iniciatīvas
Divas nopietnākās iniciatīvas ir saistītas ar darbinieku kopsapulci un atalgojumu sistēmu par iniciatīvām.
«Jau septiņus gadus spēlējam atklātu spēli ar visiem darbiniekiem un izlēmām rīkot lielās sapulces. Daudzās kultūrās tā ir ierasta prakse. Mums vēl aizvien ir vecā aktu zāle. Sākums bija tāds, ka nācām ar labiem nodomiem runāt bez jebkādiem filtriem par visu un par jebko un varēja uzdot jebkādu jautājumu. Sākumā tā drosme kliboja. Izvietojām visā uzņēmumā pastkastītes, kur varēja mest anonīmas vēstules. Tā kultūra nemainās vienā dienā.
Gribu iedrošināt – šī ir viena no vislabākajām lietām, kas ar mums ir notikusi. Sākumā bija vienveidīgi jautājumi – vai būs prēmijas, vai pacels algas. Tikšanās reizēs aizvien vairāk un vairāk bija konkrēti jautājumi – runājam aizvien vairāk par kvalitātes uzlabošanu, no darbiniekiem ir iniciatīvas, par mikromobilitāti, izskan pateicības no kolēģiem. Šogad bija pirmais gads, kad neprasīja par prēmijām un algām, jo tas ir sakārtots. Visur ir sistēmas, visiem ir skaidrs, ko un par ko viņi saņem un kā to var uzlabot. Par to man ir liels lepnums,» pauž T. Auškāps.
Auditorijas uzmanību saistīja «Kaizen» bonusi. «Darbinieki veido un maina uzņēmuma nākotni un efektivitāti. Tas ir par uzlabojumiem, kas samazina laiku, uzlabo drošību un kvalitāti. Ražošanā ir ļoti daudz šādu lietu, un katru gadu nāk vairāki simti iniciatīvu, kas ierosina uzlabojumus ražošanas procesā, kas ceļ kvalitāti, efektivitāti, mazina bīstamību un par to saņem speciālus «koinus», ko var pārvērst naudā, bet mērķis ir nevis nauda, bet kāda sapņa īstenojums,» stāstīja T. Auškāps.
Pēc pasākuma sanākušie iepazinās ar Bauskas pils ekspozīcijām.
