Otro nedēļu savā pirmajā darbavietā – Bauskas rajona Policijas pārvaldē – strādā inspektore Irina Bobita.
Otro nedēļu savā pirmajā darbavietā – Bauskas rajona Policijas pārvaldē – strādā inspektore Irina Bobita.
“Nedaudz vairāk kā nedēļa ir nostrādāta, un man šeit patīk. Šķiet, nebūs garlaicīgi, jo ir daudz darba. Tas jau ir labākais, ka laiku varu vadīt lietderīgi,” sarunu par pirmajām darbdienām iesāk Irina.
Stalti puiši formās
2003. gadā Irina beidza Bauskas 2. vidusskolu, kādā no iecerētajām mācību iestādēm netika budžeta grupā, tāpēc nolēma studēt Policijas akadēmijā. Taču šīs profesijas izvēle nebija pilnīga nejaušība. “Kaut kas man šajā amatā iepatikās jau tad, kad skolā uz tikšanos atnāca policisti – skaisti, stalti puiši formās. Man tas šķita saistoši,” atceras Irina. Šādu izvēli pozitīvi vērtējis arī tētis. Viņš lepojas ar meitas darbu, kaut gan rados neviena ar tieslietām saistīta profesijas pārstāvja nav.
Sākums Policijas akadēmijā bijis patiesi grūts. Pirmo gadu nācies aizvadīt kazarmu režīmā. Jāceļas sešos no rīta, visiem vienlaikus – pulksten 22 – sākas naktsmiers. Brīžiem šķitis, ka pietiek un nav izdarīta īstā izvēle. Daudzas meitenes šī iemesla dēļ pārtraukušas studijas. Tad Irinu pārņēmusi tāda kā spīts – iesāktais ir jāturpina.
Romantiska un mīļa
Stingrība un uzstājība – šīs īpašības Irina min kā sev raksturīgās. “Kad pret mani izturas netaisni, esmu gatava par savu taisnību cīnīties. Tomēr vienlaikus sevi uzskatu par romantisku, mīļu būtni, īpaši pret vīru Mihailu,” Irina nebaidās atzīties savās jūtās. Viņa arī secina, ka, sākot strādāt policijā, nav domājusi par atalgojumu un dažbrīd negatīvo auru, kas vijas ap šo profesiju. Pašlaik viņai svarīgi ir labi izpildīt uzticēto, just kolēģu atbalstu un gūt gandarījumu par paveikto. “Es, protams, nevaru runāt par tālu nākotni, bet tagad man ir skaidrs – uz Īriju strādāt nebraukšu,” apliecina policijas inspektore Irina Bobita.
Pagājušajā nedēļā, kad savā bijušajā skolā absolventu tikšanās reizē Irina sastapa klases biedrus, daudzi viņas izvēli uzskatīja par pareizu. Pašiem vien Bauskā jādzīvo, pašiem arī kārtība savā pilsētā jānodrošina. Daži no klases arī apliecināja prieku, ka nu policijā būs savs cilvēks, kuram grūtā brīdī lūgt palīdzību. Irina uzskata, ka dzīve mazpilsētā ir gana mierīga, uz ielām ļaudis var justies droši. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka nepieciešamības gadījumā spēs būt stingra, prasīga un principiāla savas profesijas pārstāve.
