Ziņu, ka nevis sieva, bet es palikšu mājās kopā ar mazuli, radi un draugi uzņēma ar prieku.
“Ziņu, ka nevis sieva, bet es palikšu mājās kopā ar mazuli, radi un draugi uzņēma ar prieku. Darba devējs neteica neko,” tā par savu lēmumu izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu stāsta Gatis Kupše, Aizsardzības ministrijas ierēdnis.
Citas emocijas
“Apzinos, ka gadā, kamēr audzināšu dēliņu, man ies secen paaugstinājums amatā, taču kopā ar bērniem iepazīstu gluži citas emocijas un laimi,” pamato Gatis, kurš mājās ir kopā ar mazo dēlēnu un trīs gadus veco meitiņu.
Šādu izvēli ģimenes Latvijā tiešām veic, atzīst Edīte Olupe, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.
Daļa ģimeņu atzīst, ka šī iespēja ir jāizmanto, lai tēvi vairāk iesaistītos bērnu audzināšanā. Citi vērtē – ja sievai ir lielāka alga, vadošs amats, viņai jāļauj drīzāk atgriezties darbā.
Ir vēl arī trešie, kuri atzīst – ja mājās paliktu māte, ģimenei būtu ļoti knapi ar iztikšanu. Sieviete, kura grūtniecības laikā ir bijusi bezdarbniece, saņem minimālo bērna kopšanas pabalstu, kas nav lielāks par 50 latiem. Šādu situāciju atklājusi laikraksta “Kursas Laiks” žurnāliste Ilze Vainovska. Viņa stāsta, ka Liepājas reģionālajā valsts robežsardzes pārvaldē kādu brīdi vienlaikus septiņi tēti bijuši bērna kopšanas atvaļinājumā. Mājās situācija bijusi ideāla, jo ar bērniem ir gan tētis, gan mamma. Toties robežsardzē gandrīz nav bijis, kas strādā, pat vadība braukusi skaidrot, kas noticis, atceras Ilze. Pašlaik šajā iestādē bērna kopšanas atvaļinājumā ir sešas sievietes un četri vīrieši.
Priekšnieku attieksme
Fakti atklāj, kādas ir tendences un kā cilvēki izprot dzimumu līdztiesību ģimenē. Citādāk tas ir darba attiecībās. Tas ir svarīgi divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju, secināts centra SKDS veiktajā aptaujā. Slavējami ir darba devēji, kuri pievērš uzmanību, lai abiem dzimumiem darba vietā ir vienādas tiesības, iespējas un atbildība. Sievietēm šie jautājumi ir svarīgāki nekā vīriešiem. To, ka šī problēma ir nozīmīga, atzina 75 procenti sieviešu un 53 procenti vīriešu.
Tomēr izrādās, ka izpratnes šajā jomā nav. Nedaudz vairāk par 80 procentiem darba devēju uzskata, ka viņu uzņēmumā dzimumu līdztiesības jautājumi nav aktuāli. Acīmredzot tāpēc 14 procentu iedzīvotāju darba vietā jūtas diskriminēti sava dzimuma dēļ un ir saskārušies ar ierobežojumiem. Lielākoties diskriminācija izpaudusies atalgojumā, kolēģu vai priekšnieku attieksmē, iespējā paņemt brīvdienas personisku iemeslu dēļ un ar darba laiku saistītos jautājumos.
Netic pārmaiņām
Gandrīz puse aptaujāto (48%) neko nav darījuši, lai mainītu situāciju. Viņi netic, ka šajā jomā kaut kas varētu mainīties (57%). Pārliecība, ka galu galā pats būs cietējs, ir 40 procentiem aptaujas dalībnieku. Pat tie (47%), kuri rīkojās – runāja ar vadību, iesniedza sūdzības un meklēja citu darbavietu –, atzina, ka attieksme ir tā pati. Īpaši tas sakāms par valsts sektorā strādājošajiem.
Aptauja atklājusi, ka īstenībā darba devēji Latvijā likumus zina labāk nekā iedzīvotāji, jo tikai 24 procenti aptaujāto uzņēmēju un valsts iestāžu vadītāju atzina, ka nekā nav dzirdējuši par Latvijas likumdošanas normām, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību.
Tomēr aptuveni 60 procentu darba devēju šīs normas pārzina ļoti vispārīgi un tikai deviņi procenti tās zina labi. Visbiežāk par likumdošanas normām nekā nav dzirdējuši darba devēji būvniecībā un tirdzniecībā.
Vīrieši veido karjeru
Galvenās grūtības šo normu ievērošanā no darba devēju viedokļa ir stereotipi domāšanā un tradīcijas (9%), kā arī problēmas likumdošanā, kur bieži veic grozījumus (6%).
Darba devēji uzskata, ka, stājoties darbā, augstākas prasības par darba slodzi ir sievietēm, aptuveni vienādas ir sieviešu un vīriešu prasības par izaugsmes iespējām, bet jautājumos par atalgojumu nepārprotami augstākas prasības ir vīriešiem.
Kaut arī darba devēji darbinieku raksturojumos minēja, ka sievietes izrāda lielāku interesi par iespēju veidot karjeru, tomēr, minot situāciju savā uzņēmumā, viņi atzina, ka veiksmīgāk karjeru veido vīrieši.
Statistika liecina: nav taisnība, ka, piemēram, tikai sievietes strādā par grāmatvedēm. Šo darbu 2005. gadā veica 37,5 tūkstoši sieviešu un arī 2,4 tūkstoši vīriešu. Turpretī no 650 ķirurgiem tikai 118 ir sievietes. Varētu vaicāt vēl – cik sieviešu vada lidmašīnas un ir kuģu kapteines? Neviens to nav liedzis, bet tradīcijas tomēr ir spēcīgas.
***
Fakti
34% iedzīvotāju un 15% darba devēju uzskata, ka bērna kopšanas atvaļinājumu pirmo pusgadu var izmantot tikai bērna māte.
Aplamajam apgalvojumam, ka bērna tēvam tikai pirmās divas nedēļas pēc bērna piedzimšanas ir tiesības uz 10 dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu, piekrita 39% iedzīvotāju un 32% darba devēju.
57% iedzīvotāju un 34% darba devēju nezināja vai nebija pārliecināti, vai darba intervijā ir pieļaujami jautājumi par pretendenta ģimenes stāvokli.
22% iedzīvotāju un 11% darba devēju piekrīt, ka izņēmuma gadījumos par vienu un to pašu darbu var noteikt atšķirīgu atalgojumu vīrietim un sievietei.
Dati no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2005. gada novembrī veiktās aptaujas Labklājības ministrijas kampaņai “Varbūt abi?”. Aptaujāti dažādās jomās strādājošu ap 500 lielo, vidējo un mazo uzņēmumu vadītāju Latvijā.
