LAIMAI STRODEI Gailīšu pagastā šīs nedēļas nogale ir svētku pārpilna.
LAIMAI STRODEI Gailīšu pagastā šīs nedēļas nogale ir svētku pārpilna. Šodien, 10. februārī, viņai ir 50 gadu jubileja un rīt vārdadiena.
Laimas dzīvē jau pusgadu ir pārvērtības. Meita Baiba mācās Kauguros par lietvedi un turpat, kopmītnē, arī mitinās. Līdz tam viņa dzīvoja pie mammas, jo Baiba kopš dzimšanas ir ar īpašām vajadzībām. “Dēlu Mareku un meitu esmu viena izaudzinājusi. Kad Baiba piedzima, es zināju – viņu audzināšu viena,” atceras Laima. Patstāvība viņai nav sveša, jo uzaugusi 14 bērnu ģimenē. Kopš 3. klases mācījusies Murjāņu internātskolā. “Tur jutāmies gandrīz kā armijā – rīta rosmes un fiziskās nodarbības katru dienu vairākas stundas. Labi vien bija, ieguvu pamatīgu, vīrišķu rūdījumu,” secina jubilāre.
“Ļoti daudz laika pavadu kopā ar meitu. Bērnībā vedu uz muzejiem un teātriem, jo zināju, diez vai viņa, liela būdama, tik bieži viena varēs kur aizbraukt. Vasarās piedalījāmies invalīdu nometnēs. Ļoti daudz pārdomu guvu psiholoģijas lekcijās. Sapratu, ka meitu uztveru kā pilnīgi veselu cilvēku un varbūt par daudz no viņas prasu. Esmu priecīga, ka Baiba pieņēma manu ierosinājumu mācīties, jo mājās vien nevar dzīvot, tad sāk pārņemt drūmas domas. Viņa cerīgi lūkojas uz nākotni, plāno strādāt,” pārdomās dalās Baibas mamma.
Laima strādājusi dažādus darbus, pašlaik ir sētniece jeb, kā pati saka, slotas operatore. Veselība vairs neļaujot aust un tik daudz adīt kā senāk.
“Lielākais prieks ir par pusgadu veco mazdēliņu Markusiņu, jāgaida līdz paaugsies un biežāk brauks ciemos,” tā Laima. “Viena es nespēju dzīvot, bēdas un priekus nemāku paturēt sevī, tos stāstu draudzenēm. Lai māja nebūtu tik tukša un klusa, te dzīvo arī brālis Jānis.”
Draudzene Inga saka tā: “Kad strādājām kopā ar Laimu, viņu dēvējām par kolektīva dvēselīti. Izpalīdzīga, sabiedriska, neliedz praktiskus padomus.
