Šo padomu aizguvu no veca bebru mednieka.
Šo padomu aizguvu no veca bebru mednieka.
Kad bebrs nomedīts, nodīrāts un apstrādāts, to sadala gabalos un uzlej atdzesētu marinādi. Marinādi gatavo, vārošam ūdenim pievienojot sāli, cukuru, piparus, kadiķu ogas, lauru lapas, sīpolu, ķiploku, arī dažādus zaļumus un nedaudz etiķa. Pēc divām trim dienām marinādi nolej. Bebra gaļu ievieto katlā un vāra. Viena no svarīgākajām niansēm – brīdī, kad ūdens sāk vārīties, tas jānolej. Šo procedūru atkārto trīs reizes. Tā pazūd raksturīgā bebra garša. Kad pēdējo reizi uzliets ūdens, lai gaļu turpinātu vārīt, pievieno burkānus, sīpolus, sāli, piparus, lauru lapas, kadiķu ogas un pētersīļu vai seleriju saknes. Visu uz lēnas uguns vāra vismaz četras stundas.
Bebra asti apsvilina (pietiek arī ar gāzes degli), lai atbrīvotos no zvīņām. Tās nāk nost kā miza. Asti sagriež četrās daļās un liek lielajā katlā apmēram stundu pirms viruma vārīšanas beigām. Kad viss novārīts, to atdzesē, gaļu atdala no kauliem un sagriež vidējos gabalos.
Bļodā asti un gaļu liek kārtām – apakšā astes gabaliņus, tad gaļu, asti utt. Buljonam pievieno želatīnu un svaigu sasmalcinātu ķiploku. Šķidrumu pārlej gaļai un liek ledusskapī. Nākamajā dienā aukstā gaļa ir gatava.
Iesaku pasniegt ar svaigi gatavotiem mārrutkiem un, protams, ar brūkleņu ievārījumu, bez kura medījuma gaļas garša šķiet nepilnīga.
Lai gan gatavošana ir ilga, rezultāts var sniegt tikpat lielu baudījumu kā izcila trofeja.
