Pasaule kļūst arvien mazāka, un atbalsis dzirdamas arī Latvijā, lai cik tālu būtu izskanējis kliedziens.
Pasaule kļūst arvien mazāka, un atbalsis dzirdamas arī Latvijā, lai cik tālu būtu izskanējis kliedziens.
Vārga, bet tomēr atbalss bija par latviešu diriģentam Marisam Jansonam piešķirto “Grammy” balvu, kas līdzvērtīga “Oskaram”. Krietni vien dzirdamāk un košāk mūsu mājās ienāca ziemas olimpiskās spēles, arī ar Latvijas vārdu. Taču visus pārspēja karikatūru ugunsgrēks, kas uzliesmoja pagājušajā nedēļā un nav vēl nodzisis. Notiek grautiņi, izrēķināšanās ar reliģiskajiem (garīgajiem) pretiniekiem. Vērojot televīzijā satrakojušos musulmaņu jauniešus, jāšaubās, vai viņi maz zina šīs jezgas cēloni – Dānijas presē radušās un Eiropas valstu avīzes aplidojušās karikatūras, kurās izmantots pravietis Muhameds. Pat mūsu kaimiņi lietuvieši gribējuši būt “eiropeiski”.
Žurnālists Jānis Domburs par šo tēmu bija veidojis disputu LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Atsauce uz preses brīvību, demokrātiju un citiem modernās pasaules iekarojumiem meklēja attaisnojošu pamatojumu dāņu karikatūrista domu lidojumam. Īsti nezinot, cik liela vaina pienākas dāņu māksliniekam un cik pašiem musulmaņiem, palieku pie divām tēzēm, kas izskanēja disputā un ne tikai par šo notikumu vien: pirmā – runa ir par cilvēces degradāciju, un tur nekādas tiesas nepalīdzēs; otrā – demokrātija ir arī atbildība.
Par atbildību un demokrātiju “Valsts pirmajās personās” runāja arī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Karikatūras izraisīto ažiotāžu viņa vērtēja ļoti atturīgi un izsvērti. Prezidente vēlreiz pārliecināja TV skatītājus, ka ārvalstīs viņa jūtas brīvāk, tur viņu gaida, uzklausa, respektē, bet savā valstī ir kā putns ar aizlauztiem spārniem. V. Vīķes-Freibergas iesniegtā likuma rosinājums par ombuda ieviešanu, arī daži pārskatīšanai atdotie lēmumi aizkavējušies Saeimas plauktos. Vērtējot iekšzemes procesus, prezidente it kā skatās pār plecu – ko teiks Saeima.
Saeimas deputāti pašlaik vairāk aizņemti ar savas eksistences jautājumu. Pirmajā lasījumā ar 60 balsīm atbalstīts Zaļo un zemnieku savienības iesniegtais likumprojekts par priekšvēlēšanu reklāmas aizliegumu trīs mēnešus pirms vēlēšanām. Dzirdēti dažādi viedokļi. Arī tāds – uzvarēs tie, kuriem reklāma vispār nav vajadzīga, pietiks ar saukļiem vien un privāto mediju žvadzēšanu. Kādā valodā un kā šīs uzvaras gadījumā runās nākamā Saeima, nav grūti iedomāties. Gan reklāmas atbalstītājiem, gan pretiniekiem ir savs aprēķins. Vieni baidās trīs mēnešus tikt izolētiem no tautas acīm, citi cer uz slēpto reklāmu, arī likuma projekta virzīšana pa Saeimas lasījumiem ir sava veida tautas apmaksāta reklāma.
Sācies ne vien kašķēšanās, bet arī vērtēšanas laiks. Premjers Aigars Kalvītis ir apmierināts ar savas partijas ministriem, bet visās valsts neveiksmēs vaino ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu, neaizmirstot arī izglītības ministri Inu Druvieti (abi no “Jaunā laika”). Savukārt ministru popularitātes sarakstā janvārī veselības ministrs Gundars Bērziņš ar mīnus 24,6 punktiem atrodas pašā apakšā un tikai nedaudz augstāk – finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (abi no Tautas partijas). Tomēr G. Bērziņš nav zaudējis pašpārliecinātību: ja partijas sadala kā maltītes, tad pamatēdienā ir Tautas partija, “Jaunais laiks” un PCTVL, pārējie – tikai piedevas. Laikam gan lēta pazemība kreiso priekšā jāpieņem kā nolemtība Latvijai.
