«Ārsts neiedeva nosūtījumu,» sūdzas pacients, kurš uz izmeklējumiem devies medicīnas sabiedrībā «ARS».
“Ārsts neiedeva nosūtījumu,” sūdzas pacients, kurš uz izmeklējumiem devies medicīnas sabiedrībā “ARS”. Tur par konsultāciju un analīzēm samaksāta prāva naudas summa.
“Pacients neprasīja,” atbild daktere. Nākas domāt – vai tiešām cilvēkam, kurš cer uz ārsta padomu, jāsaka priekšā mediķim, kurš gandrīz desmit gadu studējis ārstniecību?
Nav sūdzību
“2004. gadā bija daudz pacientu sūdzību par to, ka ģimenes ārsti, aizbildinoties ar ierobežotiem līdzekļiem, nesūta uz izmeklējumiem. Turklāt ne tikai uz kādu no specializētajiem centriem Rīgā, dažs taupīja pat uz to analīžu rēķina, ko var veikt tepat, Bauskā. 2005. gadā, kad speciālistu izmeklējumiem paredzētos līdzekļus ģimenes ārsti saņēma kā iezīmēto daļu, mums nav nevienas sūdzības,” teic Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Zemgales reģionālās nodaļas Līgumu un kontroles daļas ekspertīzes ārsts Uldis Eimuss.
Viņš skaidro, ka normatīvs prasa, lai no tiem pacientiem, kuri vēršas pie ārsta, primāri nepieciešamie izmeklējumi tiek veikti vismaz 70% gadījumu. Ja ir mazāk, VOAVA sāk pētīt, kas par lietu, ja vairāk par 100% – ārstam izmeklējumiem jāsāk tērēt savas prakses līdzekļus. Turklāt sarežģītos izmeklējumus – staru diagnostikas nodaļā (rentgens, sonogrāfija, kompjūtertomogrāfs un citi), sarežģītas sirdsdarbības un asinsrites pārbaudes – finansē VOAVA.
“Es uzskatu, ka tas ir mīts – ārsts nedod nosūtījumu, vēl jo vairāk, ja tas dakterim neko nemaksā. Manuprāt, pie speciālistiem sūta visus, kuriem tas ir nepieciešams. Turklāt jāņem vērā, ka ir lietas, ko ģimenes ārsts tiešām pats var pārbaudīt, izmeklēt un secināt,” saka Uldis Eimuss.
Stāstīt un nekautrēties
Ģimenes ārste Maruta Priedīte pievērš uzmanību faktam – lai raksturotu situāciju, nevar tikai mehāniski salīdzināt procentus, cik ir nosūtīts. Ja grib analizēt objektīvi, jāskatās, kādi pacienti ir reģistrējušies pie katra ģimenes ārsta. Praksē, kur ir vairāk hroniski slimojošu, vidējā un pensijas vecuma cilvēku, vajag vairāk izmeklējumu. Savukārt mazo pacientu veselība ir labāka, un bērnu ārstiem nepieciešamība sūtīt pie speciālista ir retāka.
Sarunā cilvēkam jāuzticas savam ārstam, jāatklāj nepatīkamās sajūtas un novērojumi līdz niansēm, nekautrējoties. Tas palīdzēs precizēt diagnozi un nozīmēt precīzu ārstēšanu. “Ja ārstam ir pie 2000 pacientu, katra dzīvesstāstu nevar atcerēties. Nevajag spēlēt paslēpes – uzminēs tas dakteris, kas man kaiš, vai meklēšu citu, gudrāku,” tā Maruta Priedīte.
Ne jau tikai nosūtīto pacientu skaits raksturo ārstēšanas kvalitāti. Bieži dakteris nosūtījumu iedod, bet cilvēks uz izmeklēšanu tā arī neaizbrauc. Īpaši tā ir ar laukos dzīvojošiem, jo katrs brauciens uz Rīgu prasa gan laiku, gan arī naudu, ja pacientam nav veselības brīvprātīgās apdrošināšanas. Reizēm pārbaude tiek atlikta tik ilgi, ka ārsti var vienīgi noplātīt rokas – piedodiet, nu vairs nekas nav līdzams, kur jūs bijāt pirms gada?
Varbūt maksas palātā?
Taču pat Bauskas slimnīcas laboratorijā nodot asinis izmeklējumiem no paša rīta reizēm neizdodas, ja pirmais autobuss no pagasta pilsētā ierodas tikai ap desmitiem no rīta. Pagaidām nav arī tādas iespējas, lai pacients vakarā varētu iestāties stacionāra uzņemšanas un diagnostikas nodaļā, kur viņu sagatavotu kādai komplicētākai pārbaudei vai plaša spektra izmeklējumiem nākamajā rītā. Varbūt maksas palātu šādam nolūkam varētu piedāvāt?
Beidzot šo rakstu, aicinu atsaukties pacientus, kurus kāds no mūsu rajonā praktizējošiem ģimenes ārstiem nav nosūtījis uz nepieciešamajiem izmeklējumiem. Runāsim par to atklāti un tieši.
***
Uzziņai
– Rajona ģimenes ārstu izlietotie līdzekļi pacientu izmeklējumiem pie speciālistiem 2005. gadā (no 01.04. līdz 01.01.2006.):
T. Gorohova – 95%, I. Vaičekone – 90%, M. Bosko – 89%, I. Kukute – 88%, A. Krieva – 84%, I. Dalbiņa – 77%, I. Zaderņuka – 72%, V. Butule – 72%, I. Joča – 67%, L. Krūmiņa – 67%, I. Lagzdiņa – 67%, A. Junga – 59%, M. Priedīte – 58%, V. Ludriķe – 57%, I. Grigaļūne – 56%, V. Nagņibeda – 54%, P. Igaunis – 54%, U. Mantons – 53%, Z. Sprance – 52%, S. Gulbe – 51%, V. Puķīte – 48%, Ā. Zirne – 48%, L. Platonova – 43%, A. Tērauda – 43%, S. Lapsa-Ārenta – 42%, E. Kalniņš – 39%, G. Lasmane – 36%, Z. Vītola – 39%, I. Mortukāne – 15%.
– Vidēji Zemgalē nosūtījumus pie speciālista 2005. gadā saņēmuši 55,1% reģistrēto pacientu.
