Kas tas ir, ko ēdam, bet citam mutē bijis? Tā ir mēle. Muskuļu šķiedras mēlei ir smalkas, cauraugušas taukiem, kas padara šo gaļu sulīgu un mīkstu.
Kas tas ir, ko ēdam, bet citam mutē bijis? Tā ir mēle. Muskuļu šķiedras mēlei ir smalkas, cauraugušas taukiem, kas padara šo gaļu sulīgu un mīkstu.
Mēle ir vērtīgāka nekā gaļas muskuļotā daļa. Savā ziņā tā ir delikatese.
Cūkas mēli katlā pārlej ar ūdeni, apmēram divas stundas vāra uz lēnas uguns. Buljonu noputo, pievieno burkānu, sīpolu vai puravu, ķiploka daivu, lauru lapu, melnos piparus un smaržīgo piparu, sāli, ja ir, tad sauju kaltētu pētersīļu lapiņu. Pēc tam mēli nekavējoties liek aukstā ūdenī, novelk ādu, atdzesē.
Buljonu izkāš. Pievieno kartupeļus, un ir garda zupa. To ēd ar baltmaizes vai rupjmaizes grauzdiņiem, kuriem uzkaisīts rīvēts siers.
Mēli ēd šķēlītēs sagrieztu ar rīvētiem burkāniem vai konservētiem zaļiem zirnīšiem, mārrutkiem un majonēzi.
Mēli salātiem sakapā, pievieno vārītus rīsus, marinētu gurķi, svaigu papriku, mazliet sīki sakapāta sīpola un pikantu majonēzi.
Mēli sagriež un sakārto lēzenā traukā pamīšus ar marinētiem šķēlēs sagrieztiem gurķiem. Pārlej ar buljonu, kam pievienots uzbriedināts želatīns.
