Skatoties 22. februāra vakarā Jāņa Dombura vadīto diskusiju raidījumu «Kas notiek Latvijā?» LTV pirmajā kanālā, apzinājos, ka dzīvoju nevis mazā, bet gan lielā un varenā valstī.
Skatoties 22. februāra vakarā Jāņa Dombura vadīto diskusiju raidījumu “Kas notiek Latvijā?” LTV pirmajā kanālā, apzinājos, ka dzīvoju nevis mazā, bet gan lielā un varenā valstī.
Tāpēc jau laikam nevar gribēt, lai tikko no Olimpisko spēļu skatīšanās Turīnā atbraukušais premjers Aigars Kalvītis dažu dienu laikā aptvertu, cik plosoši vēji pašlaik apdraud valdības veselību. Kur nu vēl prasīt, lai viņš nojaustu, kā dzīvo parasts cilvēks Bauskā, Liepājā, Daugavpilī vai Alūksnē. Nevar taču aptvert neaptveramo.
Acīmredzot tāpēc diskusijā izskanēja tāds kā “Urrā!”, sakot, ka inflācijas neciešamais kāpums ir apturēts un tai vairs neļaus augt tālāk par pērnā gada vidējo līmeni – aptuveni 6,1 procentu.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati gan liecina, ka patēriņa cenas Latvijā šogad janvārī, salīdzinot ar šo laiku pirms gada, pieaugušas par 7,5%: preču cenas par 7,8%, bet pakalpojumu – par 6,6%. Latvijā ražotās pārtikas – maizes, piena, zivju un gaļas – patēriņa cenas ir cēlušās vairāk nekā par 15%. Jau zinām, ka dārgāka kļūs gāze, elektrība. Vai tas sola lētākas cenas precēm un pakalpojumiem?
Tomēr vakar, 23. februārī, Saeima noraidīja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) frakcijas deputātu priekšlikums paredzēja neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli invaliditātes pensiju pirmās un otrās grupas invalīdiem. Tas apmēram 16 000 cilvēku atvieglotu dzīvi apstākļos, kad arvien aug inflācija, cenas zālēm un produktiem. LSP deputāti arī rosināja samazināt ienākuma nodokļa kopējo likmi no 25% uz 15%.
Jāņa Dombura vadītajā diskusijā aizvakar premjers Aigars Kalvītis skaidroja, kāpēc tas nav vēlams – tad cilvēkiem būs vairāk naudas, ko tērēt, viņi to darīs un inflācija atkal augs. Jau tagad iedzīvotāji neaptveramos apjomos ņemot no bankām kredītus, ko pilnīgi neapdomīgi tērējot patēriņa preču iegādei.
Vai tiešām premjers nezina, kāpēc cilvēki tā rīkojas? Tādēļ, ka viņi šīs patēriņa preces nevar nopirkt par to algu, ko saņem, strādājot valsts, pašvaldību un komerciestāžu nevadošajos amatos. Tie, kuri brauc uz darījumu partnera jubilejas svinībām Barselonā, šim nolūkam no bankas naudu neaizņemas. Kredītus cilvēki ņem, lai nopirktu dzīvokli, gultu, ledusskapi, maksātu par savām vai bērnu studijām. Vai tad mums nebija jāmācās no Rietumu pieredzes – dzīvot uz kredīta un rēķinus maksāt pamazām? Lai iespēja nopirkt laulības gultu nerodas tad, kad guļamistaba vairs nav vajadzīga.
Vajag vairāk krāt un ieguldīt nekā tērēt – tā diskusijā ieteica Einars Repše. Tas pats Einars, kurš lētticīgajiem vēlētājiem lūdza ziedojumus, ko arī saņēma un iztērēja? Vai arī ieguldīja zemes īpašumos, ko tagad par miljoniem cenšas pārdot? Krāt un taupīt Repše iesaka cilvēkiem, kuri dzīvo no rokas mutē. Tas notiek Latvijā – pašlaik Eiropas nabadzīgākajā valstī.
Taču cerība ir, un tā ir liela. Latvija jau nākamgad apdzīs Poliju pēc kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Pēc tam – piecu gadu laikā iekļūs Eiropas, vēl pēc pieciem – pasaules bagātāko valstu divdesmitniekā. To Aigars Kalvītis teica 2005. gadā Vecgada uzrunā. Tāds esot viņa nacionālās attīstības plāns.
Cik īsti Eiropā ir valstu? Un cik ir bagātāko? Kur pēc pieciem gadiem būs šodienas premjers, ministri un Saeimas deputāti?
