Baltijā nav divu mentāli tik tuvu tautu kā latvieši un lietuvieši. Abu valstu attiecības raksturo izvērsta kultūru mijiedarbība.
Baltijā nav divu mentāli tik tuvu tautu kā latvieši un lietuvieši. Abu valstu attiecības raksturo izvērsta kultūru mijiedarbība. Tās sākumi meklējami vēl 20. gadsimta pirmajā pusē pēc neatkarīgu Latvijas un Lietuvas valstu izveides.
Mēs cits citu labi pazīstam un nemēdzam apvainoties par draudzīgu ironiju. Latviešiem šķiet pievilcīga lietuviešu viesmīlība, dzīvesprieks un temperaments, savukārt viņi augstu vērtē mūsu nosvērtību, atturīgumu un mākslinieciskās izpausmes.
Neļauj dzīvot dzimtenē
Daudzi Bauskas rajonā dzīvojoši lietuvieši ir sabiedrībā labi pazīstami. Viņu vidū ir uzņēmēji Jozs Lapinsks un Boļeslavs Marinsks, vides speciālisti Ēriks Klīvs un Edmunds Jakubonis, skolotāja Linuta Ģerģe, šuvēja Danute Slavinska, enerģētiķis Raimonds Jankūns, pensionāre Emīlija Vārna, kā arī vairāki zemnieki un citu tautsaimniecības nozaru darbinieki.
Vidējās un jaunākās paaudzes lietuviešu vairākums ir dzimuši Latvijā, dzimtās valodas prasmi un tradīcijas mantojot ģimenē. Savukārt vecākās paaudzes pārstāvji uz dzīvi Latvijā ir apmetušies pagājušā gadsimta otrajā pusē. Daudzi bija spiesti pamest dzimteni okupācijas režīma spiediena dēļ.
Tipisks piemērs ir ceraukstietes Danutes Vanagas ģimene. “Mans tēvs bija represiju upuris. Visiem lietuviešiem, kuri atgriezās no izsūtījuma, tika liegts apmesties dzimtenē, tādēļ daudzi mani tautieši piecdesmitajos gados meklēja patvērumu Latvijā. Kurmenē dzīvoja onkulis, viņa ģimene mūs pieņēma. No tā laika man ir divas dzimtenes,” teic Danute, lietuviešu tradīciju glabātāja. Viņas mammai Annai Vanagienei jau ir 85 gadi. Mājās abas sievietes joprojām sarunājas dzimtajā valodā.
Pa ceļam aizmirst vārdu
Latviešu valodu Danute Vanaga bērnībā iemācījās ātri, taču viņa joprojām atceras vārdu, ko bijis visgrūtāk iegaumēt: “Māte mani sūtīja uz kaimiņmāju pēc gludekļa, ko Zemgalē dēvē par pletīzeri. Skrēju teciņiem, nemitīgi pie sevis atkārtodama: “Pletīzeris, pletīzeris…”, bet pagalmā svarīgo vārdu piepeši aizmirsu. Nācās rādīt ar žestiem, kālab esmu nākusi.”
Dzimtajā Lietuvā pie radiem Danutes ģimene viesojas bieži. Ceraukstietei īpaši palikuši prātā braucieni uz Viļņu padomju laikā, kad radinieku tikšanās vienmēr bijusi saistīta ar dievkalpojumu apmeklēšanu katoļu baznīcā. Visspilgtākās asociācijas ar dzimteni Danutē izraisa lietuviešu dziesmas. “Kad klausos tās vai arī pati dziedu, nevaru novaldīties, un acīs saskrien asaras,” viņa neslēpj emocijas.
Lietuviešu sievietes, līdzīgi latvietēm, ir darbīgas un stipras. Danute Vanaga dzied Bauskas lietuviešu ansamblī, dejo Ceraukstes pagasta senioru kopā “Sendienas” un aktīvi iesaistās biedrības “Dobilelis” darbā.
Vienmēr dzied radu saietos
Baušķeniekam Valentam Vaičekonim – pensionētam ceļu būvētājam – pagājušās nedēļas spilgtākais notikums bija Lietuvas Republikas neatkarības dienai veltīts sarīkojums Bauskas tautas namā. Atraisītā un sirsnīgā noskaņā valsts svētkus svinēja baušķenieki, ceraukstieši un ciemiņi no Pakrojas, Pasvales un Biržu rajona, kurus vieno vismaz desmit gadu ilga sadarbība ar lietuviešu kultūras biedrību “Dobilelis”.
Valenta Vaičekoņa meita – rīdziniece Violeta – šo vakaru pavadīja kopā ar tēvu. “Esmu dzimusi Latvijā, mana mamma ir latviete, bet sirdī tomēr jūtos lietuviete. Dzīvojot Rīgā, piederības izjūta izplēn, taču Bauskā tā atkal atgriežas. Es speciāli atbraucu uz šo sarīkojumu, jo man gribējās izjust vienotību ar tautiešiem, būt kopā ar tēvu, kurš piedalījās svētku koncertā, dziedot lietuviešu kultūras biedrības ansamblī,” teic Bauskas 1. vidusskolas absolvente, diplomēta mediķe Violeta Vaičekone. Tēvs lepojas, ka meita no viņa mantojusi skaistu balsi. Valents un Violeta visos radu saietos dzied lietuviešu iemīļotās melodijas.
Latvijā Valents dzīvo kopš 1955. gada, kad apmeties Bauskā pie vecākā brāļa un sācis meklēt darbu. Vaičekoņu dzimtas saknes ir Pasvales rajonā. Visu mūžu Valents ir bijis kādreizējās 11. ceļu daļas darbinieks, dziedājis uzņēmuma vīru korī. Tagad viņš darbojas biedrībā “Dobilelis” un ir arī Bauskas senioru kora “Sarma” dalībnieks.
Akordeons un vizbulītes
Pilsētas 1. vidusskolas direktora vietniece izglītības darbā Linuta Ģerģe un viņas brālis Edmunds Jakubonis ir dzimuši Latvijā. Lietuviešu valodu pedagoģe lieto, sarunājoties ar brālēniem un māsīcām, kā arī ar mātes brāli, kurš tagad dzīvo Latvijā. Divas reizes gadā Linuta Ģerģe ar kolēģiem no Kedaiņu rajona Atžalinas vidusskolas dzimtajā valodā apspriež profesionālus jautājumus, jo abas izglītības iestādes ir sadarbības partneres.
Linuta ir lietuviešu virtuves cienītāja, viņa labprāt gatavo tradicionālo kuģeli – rīvētu kartupeļu un sačurkstinātu speķa gabaliņu sacepumu. Skolotāja atklāj: “Man ļoti patīk akordeons. Tā ir pazīme, kas liecina par lietuviskām saknēm. Diemžēl dzimtās valodas vārdu krājums ik gadu samazinās, jo nelietoju to aktīvi.” Līdzīgs secinājums ir Linutas kolēģei – pilsētas 1. vidusskolas direktora vietniecei Rasmai Rijniecei, kura ir dzimusi latviešu ģimenē Kauņā un mācījusies lietuviešu pamatskolā. Pedagoģes mamma strādājusi par latviešu valodas skolotāju Radvilišķos un citos Lietuvas apdzīvotos centros. “Kad atceros bērnību, man acu priekšā ir Kauņas forts un Nemunas upes ieplaka, pilna ar zilzilām vizbulītēm. Pavasara ziediņš man ir kļuvis par Lietuvas simbolu,” atmiņās kavējas Rasma Rijniece.
Brunči liecina par turīgumu
Baušķeniekiem Danutei Slavinskai un Ērikam Klīvam pieder Viļņas amatnieku darbnīcā šūti lietuviešu tautastērpi, kas veidoti pēc Latvijas pierobežas reģiona – Žiemgales – autentisko tērpu paraugiem. Kad Danute uzģērbj baltu, ar sarkaniem ornamentiem izšūtu blūzi, ņieburu, brunčus, priekšautu un apsien ap galvu baltu lakatu, viņa pārvēršas līdz nepazīšanai, kļūstot rimta un apgarota. “Tautastērpā jūtos tik neizsakāmi labi, ka gribas raudāt. Tā ir mana piederības zīme,” teic enerģiskā biedrības “Dobilelis” dalībniece.
Viņa skaidro, ka lietuviešu tautastērpa komplektā vēl ietilpst smalki adītas baltas zeķītes un īsi, šņorējami zābaciņi. krelles, aproces un saktas nav pieņemts nēsāt. Tautisko brunču forma tiek veidota nevis ar ielocēm, bet ar savilkumu. Pēc svārku kupluma senatnē noteica valkātājas piederību noteiktai sociālai grupai. Viskrokotākie brunči bijuši Lietuvas bagātākā novada – Žemaitijas – meitām un sievām.
Danutei vienlīdz mīļa ir Lietuva un Latvija, kur viņa ir dzimusi. Abu valstu kultūras sakaru stiprināšana un tautas tradīciju popularizēšana baušķeniecei ir misija, ko viņa veic radoši un mērķtiecīgi. Danute uzsver: “Lietuva ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kas ir izvirzījusi mērķi saliedēt visā plašajā pasaulē dzīvojošus tautiešus.”
***
Uzziņai
– Bauskas rajonā dzīvo aptuveni 4000 lietuviešu, bet Latvijā – ap 30 tūkstošiem.
– Lietuviešu kultūras biedrība “Dobilelis” Bauskas rajonā nodibināta 1989. gadā.
– Pirmā Latviešu – lietuviešu vienības biedrība tika izveidota 1921. gadā.
– Mūsu valstī darbojas Latvijas lietuviešu kopiena ar deviņām reģionālām biedrībām, Latvijas lietuviešu savienība, Latvijas lietuviešu jauniešu savienība, Lietuviešu kultūras un izglītības centrs, Latvijas lietuviešu politiski represēto biedrība, Rīgas lietuviešu vidusskola un vairākas lietuviešu skolas reģionos.
***
Interesanti
Raksturīgas lietuviešu pazīmes
– Veselīga nacionālā pašapziņa,
– pasaules lietuviešu konsolidācija kā tradīcija un valsts stratēģija,
– stingrs ētisks pamats (katoļu baznīca),
– labas komunikācijas spējas, kam īpaša nozīme ir komercdarbībā,
– vienkāršība.
Pazīmes nosaukuši pa tālruni aptaujātie Bauskas rajona iedzīvotāji.
