SIA «Lodinga uzņēmums» Bauskā 22. februārī pildīja 2005. gada 11. novembrī noguldītu alu. Miestiņš, ko baudīsim vasarā, tika ielikts vakar, 23. februārī.
SIA “Lodinga uzņēmums” Bauskā 22. februārī pildīja 2005. gada 11. novembrī noguldītu alu. Miestiņš, ko baudīsim vasarā, tika ielikts vakar, 23. februārī.
Laikraksta “Bauskas Dzīve” darbinieki kopā ar savām “ēnām” – Uzvaras un Īslīces vidusskolas audzēknēm Signi Tamašūni, Ingu Jankūni, Gitu Cauni un Signi Zaksu – 22. februārī apmeklēja alus darītavu un arī nogaršoja brūvējumu.
Alus brūzis Mēmeles krastos ražošanu sāka 1873. gadā, kad Latvijā no muižu alus darīšanas pārgāja uz mehānisko miestiņa brūvēšanu. Tā stāsta SIA “Lodinga uzņēmums” valdes loceklis L. Ozoliņš.
Teodors Bruno Lodings bija no Baltijas vāciešiem. Lodiņu vadībā uzņēmums piedzīvojis dažādus laikus un nonācis pat līdz ūtrupei. Biznesa mantinieki labticīgi atteikušies no īpašuma. Leopolds Ozoliņš to ieguvis 1997. gadā, kad arī izveidota SIA “Lodinga uzņēmums”. Alus ražošanai tā sākusi gatavoties jau 2002. gadā, jo rekonstrukcijā bija jāiegulda ļoti lieli līdzekļi. Bauskā šo alu un arī iesala dzērienu varēja nogaršot pilsētas svētkos 2005. gada septembrī.
Leopolds Ozoliņš “Bauskas Dzīvei” izrādīja ražošanas procesu, kurā no graudiem, apiņiem un iesala top alus ar gadsimtu garšu. Pašlaik tiek izmantota apmēram trešā daļa no kādreizējās alus darītavas platības. Ēku atjaunošanā lietoti sarkanie ķieģeļi no vairākām vecām nojauktām mājām Bauskas rajonā. Celtne ir kultūras un vēstures piemineklis un atrodas Bauskas dabas parka teritorijā, uzsver L. Ozoliņš.
Lodiņa alus darītavas lepnums ir vēsturiskie pazemes pagrabi, kuros alus rūgst un glabājas. No šejienes bija arī ejas uz upi, pa kurām ziemā sagādāti ledus krājumi dzēriena uzglabāšanai vasarā. “Bauskas Dzīvei” bija iespēja uzkāpt arī uz ēkas jumta, no kurienes paveras jauks skats uz veco Bausku un Mēmeli.
Uzņēmumam ir līgums ar apmēram simt alus izplatītājiem Latvijā. Lodiņa alu īpaši cienot Zemgalē, jo iedzīvotāji vēl atceras šo zīmolu. Pašlaik šim alum no jauna ir jāiekaro tirgus. To var panākt tikai ar izcilu kvalitāti un labu garšu, atzīst ražošanas daļas vadītāja Ilona Dabiņa.
Redakcijas “ēnas” – skolnieces Signe, Inga, Gita un Signe – šādu ražotni apmeklēja pirmoreiz. Viņas neslēpa, ka līdz šim domājušas – būve Rīgas ielā ir vecs grausts, un ir pārsteigtas, ka tik senu ēku var atjaunot un izmantot ražošanai.
