Latvijas politiskajos varas gaiteņos 2005. gada rudenī sākās interesanta «akcija».
Latvijas politiskajos varas gaiteņos 2005. gada rudenī sākās interesanta “akcija”. Vienu tās iemeslu – atrast īsto saimnieku azartspēļu biznesam – lielākā sabiedrības daļa nemaz nav pamanījusi. Interesanti, ka minētās “akcijas” dalībnieki pārsvarā ir politiskās amatpersonas. Procesi “akcijas” laikā ir neprognozējami un visai mainīgi – jauns Azartspēļu un izložu likums, pavisam drīz dažādu tā potenciālo grozījumu ierosināšana, asas politiskas diskusijas ar netiešiem apvainojumiem citu partiju pārstāvjiem un arvien no jauna mainīti ekonomiskie un kontrolējošie “spēles noteikumi”.
Spēļu zāļu Latvijā pagaidām ir daudz. Tās ienes arī ievērojamus līdzekļus no nodokļiem valsts kasē. Vienīgi plašsaziņas līdzekļos nav saklausāms sabiedrības viedoklis – ko par azartspēlēm un to kontroles mehānismu domājam mēs, nodokļu maksātāji. Vai politiķi ir pietiekami “caurspīdīgi”, vai nemēģina manipulēt ar mūsu uzskatiem priekšvēlēšanu laikā? Ne velti žurnālistu komentāros bieži vien pavīdējusi doma: azartspēles politiķu populārāko jautājumu ranga tabulā pārspējušas gan alkohola aprites, gan nodokļu jautājumus. Kāpēc šo jomu tik ļoti iecienījuši politiskie oratori? Kādēļ pagājušā gada nogalē grozījumi likumā tika pieņemti steidzamības kārtā?
Pēdējā laikā spēcīgākie azartspēļu biznesa pārstāvji uzsver, ka mainīgās likumdošanas iespaidā šis bizness nesis neplānotus zaudējumus, jo netiek realizēti iecerētie paplašināšanās projekti. Un skats uz nākotni ir vairāk miglains nekā skaidrs. Netiek radītas jaunas darba vietas un arī par jau esošajām ir daudz neskaidrību. Visi uzņēmēji ir par pilnīgu šīs jomas sakārtošanu un visefektīvākā kontroles mehānisma izveidi, bet… Atkal kārtējās diskusijas. Pieņemtais likums, kas varu atdod valstij, tiek grozīts bez mitas. Dilemma: valsts vai tomēr pašvaldības?
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir skaidri paudusi savu nostāju – tām jādod kontrole pār azartspēlēm (oficiāls paziņojums šī gada 4. janvārī). Ierosināto grozījumu teksts nav pārprotams: pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas, kurās atļauts organizēt azartspēles. Ar to LPS plāno aizsargāt spēlētāju tiesības, kas gan ir diskutējams jautājums tālāk tekstā aprakstītās problēmas dēļ. Līdzīgi domā partija “Jaunais laiks”, jo Satversmes tiesā pirms kāda laika iesniedza prasību ar tādu pašu pamatojumu likumdošanas aktu grozījumiem. Starp citu, vienlaikus ar izskatāmiem grozījumiem un līdz ar to arī neētiski cenšoties sabiedrības acīs veidot savu tēlu kā sabiedrības problēmu aktīvu risinātāju. Citu partiju uzskati bijuši nepastāvīgi.
Nav noslēpums, ka pašvaldību darbinieki dažādu iemeslu dēļ pieņem lēmumus, kas ir strīdīgi (apstiprinājums – 2005. gada 24. janvāra “Dienas Bizness”, raksts “Pašvaldības bieži vien pieņem prettiesiskus lēmumus”). Visā azartspēļu “akcijas” lietā ir dažas interesantas nianses. Viena no tām saistīta ar pašvaldību potenciālu patvaļu nepilnīga likuma panta gadījumā. Situāciju interesantu dara šī gada 1. janvārī spēkā stājusies Azartspēļu un izložu likuma norma (41. panta 2. daļas 6. punkts). Tā nosaka: azartspēles nav atļauts organizēt arī teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss. Savukārt likums “Par pašvaldībām” paredz tām tiesības noteikt, kurām teritorijām ir un kurām nav piešķirams tirgus statuss. It kā viss ir likumīgi un skaidri.
Ir viens “bet”. Ne vienā vien tirgū ir uzstādīti spēļu automāti, visbiežāk kafejnīcās vai līdzīgās izklaides vietās, lai gan jau gandrīz divi mēneši pagājuši kopš jaunā likuma stāšanās spēkā. Piemēram, Centrāltirgus kafejnīcās, tā saucamajos “spīkeros” jeb lielajos tirdzniecības namos, kuri oficiāli nav pakļauti tirgus administrācijai (!), spēļu automāti ir viegli pieejami iedzīvotājiem. Savukārt Vidzemes tirgus vadība pat nenoliedz, ka tās teritorijā ir divas spēļu zāles un kafejnīca ar spēļu automātiem. Rodas jautājums: kāpēc netiek pildītas likumdošanas prasības?
Ja pašvaldībām ir dotas tiesības regulēt azartspēļu biznesu, bet “stingrais” likums nav efektīvs un pašvaldības nelieto savas pilnvaras nepilnību novēršanai, rodas likumīgs defekts. Spēļu zāles tirgū ir joprojām. Protams, potenciālais ieguvums no nodokļiem tiek pašvaldībām, bet kur paliek ētiskie aspekti?
Nav viennozīmīgas atbildes uz šiem jautājumiem, tāpat kā nav vienas atbildes uz jautājumu: vai azartspēles labāk kontrolēt centralizēti vai tomēr katrā pašvaldībā citādāk. Tomēr nekonsekvence politiķu izteicienos un savu nopelnu skandēšana nav patīkama tieši pirmsvēlēšanu laikā.
Ceru, ka mēs visi būsim pilsoniski vairāk aktīvi un paudīsim savu viedokli gan pārējai sabiedrībai, gan politiskajai elitei.
