Prieks bija lasīt «Bauskas Dzīvē» par pārbaudi Bauzes tirgū, jo ir nācies tur nopirkt gan pēc kuiļa smakojošu, gan ne visai svaigu gaļu. Biežāk vajadzētu kontrolēt, tad arī kārtība būtu labāka.
Prieks bija lasīt “Bauskas Dzīvē” par pārbaudi Bauzes tirgū, jo ir nācies tur nopirkt gan pēc kuiļa smakojošu, gan ne visai svaigu gaļu. Biežāk vajadzētu kontrolēt, tad arī kārtība būtu labāka.
Ne jau velti tieši pret maltās gaļas pārdošanu Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tik stingras prasības. Zinātāji ir stāstījuši, ka gaļas maļamā mašīna esot īsta tirgotāju maizes māte. Tā ņem pretī visu – svaigu, ne tik svaigu gaļu, pavēderes, cīpslas, plēves, arī apstāvējušās desas un… pat tualetes papīru.
Tāpēc jau gadiem ilgi kotletēm gaļu maļu mājās pati ar ulmaņlaika uzparikti, kuras tērauda asmenīši tikai laiku pa laikam ir jāuzasina. Nevajag cilvēkam būt slinkam.
Rakstā par tirgu bija jauki pateikts, ka cilvēki biežāk izvēlas svaigu vistas gaļu. Taču pērk arī tos pelēkzilos saldētos stilbus un filejas. Tos iecienījuši nevis, kā varētu domāt, nabadzīgie pensionāri, bet gan krogu un ēdinātavu īpašnieki. Saldētā gaļa taču ir daudz lētāka. Turklāt miltos, olā un reizēm arī sierā apviļātai ceptas gaļas šķēlei izcelsmi nenoteiksi, toties cenu var uzskrūvēt tādu kā tikko kauta lopa miesai. Gailis pakaļ nedziedās!
Pirms kāda laika “Bauskas Dzīvē” bija raksts, kas pilnīgi apstulbināja – par Eiropas Savienības naudu mūsu trūcīgākajiem bez maksas došot baltmaizi. Tur nu trakam jābūt! Sviestmaize ir visdārgākais ēdiens, jo pliku riku diez vai ēdīsi, bet sviests un tas, ko maizei virsū likt, arī maksā.
Laucinieku iecienītais speķis ar baltmaizi nesader un vispār – ja jau cilvēkam kūtī ir kāda vista, suķis vai cits lopiņš, pagrabā zapte un marinējumi, apcirknī kāds kartupelis, tāds jau nav tik nabags, lai maizi nevarētu nopirkt. Bet ir taču vēl bietes, burkāni, svaigi un skābi kāposti, sīpoli, ķiploki, labu labās lietas, kas mūsu pašu zemē izaug un ir vērtīgākas nekā banāni, apelsīni. Kur nu vēl tie sārtvaidži – saķīmiķotie ārzemju āboli – taisni tādi kā tie, ar kuriem ļaunā pamāte noindēja Sniegbaltīti.
Reizēm domāju – kas nekaiš pilsētas pensionāriem – brīva laika ziemā daudz, var izstaigāt visus veikalus, kad tur ir tās samazinātās cenas. Meita nesen no Bauskas atveda eļļu, makaronus un miltus, kas veikalā “Supernetto” maksājuši dažus santīmus. Nekāda vaina, cepu pankokus, labu labie.
Aprunājoties ar paziņām, secinājām, vai tik nav tā, ka cilvēki sāk kļūt slinki. Daudzi ar lāpstu savu mazdārziņu uzrok, vismaz kādu drusku sev izaudzē, turklāt kustas svaigā gaisā. Ja grib sēdēt tikai pie televizora un gaidīt, lai maizi no Eiropas pienes, ar tādiem ir cauri.
