Latvijas Piļu un muižu asociācijas rīkotais seminārs pagājušajā nedēļā notika Skaistkalnes vidusskolā.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas rīkotais seminārs pagājušajā nedēļā notika Skaistkalnes vidusskolā.
No mūsu rajona tajā piedalījās Dzimtmisas pamatskolas pedagogi un mājinieki – Skaistkalnes vidusskolas pārstāvji. Semināra atziņās ieklausījās arī vietējās pašvaldības vadītājs Jānis Kalniņš.
Jāsaprot atšķirības
“Seminārs bija ļoti vērtīgs. Ceru, ka tajā paustās domas tiks apkopotas un nonāks arī līdz augstākās varas institūcijām,” secināja J. Kalniņš.
Viņš atzina, ka pašvaldībai nemaz nav tik viegli uzturēt skolu, kura iekārtota vēsturiskā ēkā. Protams, ar savas mācību iestādes arhitektoniskām un vēsturiskām īpatnībām skaistkalnieši rēķinājušies jau ilgus gadus, arī projektējot un veicot dažādus remontdarbus. Taču J. Kalniņš gribētu, lai dažādu dienestu prasības būtu atšķirīgas skolām, kas atrodas jaunbūvētā ēkā vai vecā muižā, kungu mājā vai varbūt pilī. “Dažu birokrātisku prasību dēļ skolu taču nepārbūvēs. Tāpēc ceru, ka šī semināra atziņas dokumentu veidā nonāks arī uz ierēdņu galdiem,” tā J. Kalniņš.
Valstij vairāk jārūpējas
Mūsu pašvaldības vadītājam piekrīt arī Ogres rajona Suntažu vidusskolas direktore Astrīda Ārmane. Mācību iestādes vadītāja stāsta, ka viņu skola atrodas pilī. Pašvaldība, veicot remontu, iespēju robežās ievēro ēkas īpatnības. “Mums nācās mainīt jumtu, un vajadzēja likt dārgus, bet arhitektoniski stilam atbilstīgus dakstiņus. Pagastam nebija viegli sameklēt naudu šādam remontam. No valsts diemžēl atbalstu nesaņēmām,” stāsta direktore.
Tomēr arī A. Ārmane ir pārliecināta, ka pēc šī semināra ar Latvijas Piļu un muižu asociācijas atbalstu sabiedrībā pieaugs izpratne par specifiku, kāda ir daudzām mūsu valsts mācību iestādēm.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektore Laima Lupiķe, analizējot situāciju, skaidro, ka skolu vadītāji ir satraukti, jo valdība redz pilis tikai kā spožus tūrisma objektus vai nekustamos īpašumus, ar ko veikt spekulācijas. Paliek nepamanīts, ka vairāk nekā 120 mācību iestāžu strādā vēsturiskās celtnēs, no kurām ļoti daudzas ir atzītas par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem.
Uz valsts investīcijām gaidīt ir pilnīgi bezcerīgi. Nu arī jaunajos plānos – Nacionālajā programmā 2007. – 2013. gadam – par ES fondu līdzekļu piesaistīšanu nevienas ministrijas izstrādātajā operacionālās programmas projektā nav nekā, kas atļautu pilnvērtīgi apsaimniekot senās celtnes.
Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības galvenā inspektore Bauskas rajonā Mārīte Putniņa ir pārliecināta, ka seminārs aktualizējis šo problēmu. Viņa cer, ka mācību iestāde pilī vai muižā nebūs tikai slogs pašvaldībai.
Dažviet situācija apmierinoša
M. Putniņa uzskata, ka trijās rajona skolās – Svitenē, Skaistkalnē un Dzimtmisā –, kas izvietotas vēsturiskās ēkās, situācija ir apmierinoša. Dzimtmisas skolā vēsturiski nozīmīgu elementu nav daudz. Lielākā vērtība ir pati skolas ēka. To uzturot, Iecavas pašvaldība rēķinās ar celtnes specifiku. M. Putniņa uzteic arī Skaistkalnes vietvaru. Tur daudz lielāks posts nodarīts agrākos gados, kad izlauztas vairākas šķērssienas, remontējot aizkrāsoti vērtīgi dekoratīvi elementi. Tomēr ēkā daudz kas interesants un vērtīgs arī saglabājies.
“Ceru, ka pēc šī semināra attieksme no valsts puses mainīsies. Galvenais, skolu vadītāji ir tikušies, apjautuši un pārrunājuši savas problēmas, nu jādomā, kā tās aktualizēt un meklēt risinājumus,” tā M. Putniņa.
Inspektore izteica vēl kādu atziņu, kas viņai radusies seminārā: “Svarīgi, lai bērni un arī pedagogi apjaustu, ka viņi mācās un strādā neparastā ēkā. Mājai ar vēsturisku nozīmi ir pavisam cita aura, tā jāsaudzē un jālepojas ar to.”
Skaistkalnes pašvaldības vadītājs J. Kalniņš savukārt cer, ka izdosies vairāk popularizēt skolu, mudinot tajā ielūkoties arī tūristus. Ja būs iespējams, nākotnē mācību iestādē kādu telpu varētu sagatavot tūristu vajadzībām, ierīkojot tur ekspozīciju par ēkas vēsturi.
