Raksta sākumu «Jāattīsta citas tēmas» skatīt laikrakstā 13. februārī, lappusē «Pašvaldībās aktuālais».
(Raksta sākumu “Jāattīsta citas tēmas” skatīt laikrakstā 13. februārī, lappusē “Pašvaldībās aktuālais”.)
Mūsu politiķu uzdevums – panākt, lai nekad vairs latviešiem nebūtu jākaro citas valsts armijas formas tērpos. Tā ārlietu ministrs Artis Pabriks atbildēja, kad Vecumnieku vidusskolas “Eirokluba” dalībnieki un pedagogi 9. februārī lūdza viņam vērtēt 16. martu, latviešu leģiona atceres dienu.
Šai dienai ir vēsturiska un politiska nozīme, sacīja A. Pabriks. Leģionāri oficiāli nevienu gājienu 16. martā nav pieteikuši. Taču Maskava aktivitātes šajā dienā izmanto pret mums. Rīgā būs viņu korespondenti. Ņemot vērā iepriekš minēto, nedomāju, ka vajadzētu rīkot gājienus. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka jādomā par valsti. Latviešu leģiona atceres diena nav jāaizmirst, bet “ar galvu sienā skriet nevajag”.
Daudzi vēlējās uzzināt politiķa viedokli par darbaspēku, kas aizplūst no valsts. A. Pabriks sacīja, ka, no malas skatoties, mēs esam veiksmīga zeme, nav tādu nekārtību, kādas notiek citās postpadomju valstīs. Taču cilvēki vienmēr ir meklējuši, kur labāk. Politiķu uzdevums ir valsti celt ātrāk. To sekmēs Eiropas Savienības (ES) finansējums turpmākajiem septiņiem gadiem, tikai tas jāiegulda pareizi.
Svarīgi panākt, lai aizbraukušie nepazaudētu saikni ar Latviju. Īrija daļēji apmaksā latviešu skolas telpas. Cilvēki tur iegūst mums trūkstošo iniciatīvu un zināšanas, tā ārlietu ministrs. Daļa, kas atgriezīsies, būs veiksmīgi un nesīs labumu. Savulaik Īrija, iestājoties ES, bija nabadzīgākā valsts, bet tagad tā kļuvusi par paraugu. Svarīgākais ir uzlabot dzīves apstākļus Latvijā, saglabāt saikni ar aizbraucējiem un gaidīt viņu atgriešanos, rezumēja A. Pabriks.
“Bauskas Dzīve” viesim jautāja, kā turpmāk attīstīsies Latvijas reģioni. Ministrs minēja, ka to ietekmē daudzi faktori. Svarīgi, lai progress būtu jūtams ne tikai Rīgā. Viens no lauku uzplaukuma šķēršļiem ir nestabilā izglītības sistēma. Tās uzlabošanā mums jāmeklē pašiem savs ceļš, dažkārt jāiet grūtākais, jānostiprina vidējā un pamatizglītība. Izglītības un zinātnes ministrijā manāmas birokrātiskas iezīmes. Tur visi ir eksperti, taču jābeidz eksperimentēt, uzskata A. Pabriks.
Vecumnieku vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ingrīda Segliņa pēc tikšanās sacīja: “Man bija interesanti dzirdēt politiķa viedokli par izglītību. Arī man šķiet, ka nereti tā mainās dīvaini.”
