Gleznotāja Elga Grīnvalde 27. februārī bija ieradusies Bauskā, lai salonā «Meistars Gothards» eksponētu četras erotiskas gleznas. Eļļas un akrila tehnikās gleznotās figurālās kompozīcijas rada gaišu un saulainu iespaidu.
Gleznotāja Elga Grīnvalde 27. februārī bija ieradusies Bauskā, lai salonā “Meistars Gothards” eksponētu četras erotiskas gleznas. Eļļas un akrila tehnikās gleznotās figurālās kompozīcijas rada gaišu un saulainu iespaidu. Iespējams, ka “smagās” erotikas cienītāji piedzīvos vilšanos, jo nekādu pikantēriju Elgas estetizētajā glezniecībā nav.
Mākslinieci neinteresē apzīmējumi un definīcijas. Viņa spriež: “Erotika ir skatījums un fantāzija – viss, ko cilvēks pats ir iztēlojies. Vienam tā var būt migla, balts zirgs, citam – Jāņi, bet vēl kādam pietiks tikai ar drapēriju un gaismēnu. Pasaule ir vibrējoša, niansēta un jutekliska. Ikvienu darbu mākslinieks rada, vadoties no savām iekšējām izjūtām, pieredzes. Es apzinos, ka dzīvē šo to saprotu, bet ir lietas, ko līdz galam tik un tā nesapratīšu.”
Elga uzskata, ka daiļajās mākslās ir pēc iespējas vairāk jārāda pozitīvais. Šajā nostādnē slēpjas arī pretruna. “Caur skaistumu mēs it kā aizbēgam no pasaules, kurā ir vienas vienīgas riebeklības – kari, slepkavības, bads, plūdi, terorisms, zemestrīces. Pieskāriens, gaisma, atspulgi – vai kādam vispār tie ir vajadzīgi?” Elga meklē atbildi uz jautājumu, ko sev bieži mēdz uzdot radošo profesiju pārstāvji.
Katru mirkli pasaule raida impulsus, bet māksliniekam tos jāpagūst notvert un materializēt. Elgai ir vajadzīgas labas grāmatas, pārrunas ar draugiem, klasiskā mūzika, attiecības, kas “spēj saskumdināt vai pacelt spārnos”, daba. Mākslas kritiķi Elgu Grīnvaldi mēdz dēvēt par abstraktās glezniecības pārstāvi. Tas viņu mazliet kaitina: “Man jau ir apnicis teikt, ka šajā pasaulē nekas nav abstrakts. Viss ir izjūtams, pārdzīvojams, saskatāms.” Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā māksliniece ir studējusi profesora Uno Daņiļevska meistardarbnīcā, bet viņas pirmā profesija ir stikla dizainere.
Mākslā Elga tiecas pēc latviešu glezniecības skolai raksturīgā viegluma. Tas atspoguļojas gan salonā “Meistars Gothards” eksponētās kompozīcijās, gan nesen Rīgā notikušās personālizstādes “Sievietes smarža” darbos.
“Man ir daudz laika gleznošanai, pārdomām, sarunām, personības attīstībai, bet nepietiek naudas. Tā es maksāju par savu brīvību, bet maksā arī tie, kuriem naudas netrūkst. Viņiem ir nolaupīts laiks,” atzīst Elga Grīnvalde.
