Dodot gūtais – Raiņa sentence ienāk prātā nevilšus un tik viegli.
Dodot gūtais – Raiņa sentence ienāk prātā nevilšus un tik viegli. Kāds nemanāms, bet visaptverošs spēks ir dot ar mīlestību, neko negaidot pretī, pārliecinājāmies Iecavas mūzikas skolā 22. februārī jauno koncertinstrumentu – flīģeļa “Yamaha” un marimbas – prezentācijas koncertā.
Mecenāta pēdējā griba
Sapni par augstvērtīgu, mūsdienīgu koncertflīģeli skolā esam lolojuši ilgi – 17 gadu laikā savā zālē esam spēlējuši un klausījušies pirmā pianīna “Petrof” skaņas, ko nomainīja lietoti kabineta flīģeļi “Krasnij Oktjabrj” un “Estonia”.
Ievadot koncertu, mūsu skolas zālē tika atklāta piemiņas plāksne mecenātam Arnoldam Imerfrejam (1923–2003), kurš 1998. gada vasarā atnāca uz mūsu skolu ar lūgumu pieņemt viņa ziedojumu testamenta veidā. Tajā, beidzot laicīgās dzīves gaitas uz zemes, viņš visu sastrādāto un iekrāto novēl Iecavas mūzikas skolai, piebilstot, ka tas būtu ieguldījums jaunu instrumentu iegādei. Imerfreja kungs pēc leģionāra gaitu beigšanas dienējis Savienoto valstu profesionālajā armijā, pats spēlējis vairākus instrumentus un mūža nogalē atgriezies uz dzīvi dzimtajā pusē.
Iesaka izvēlēties labāko
Pēc daudzu formalitāšu kārtošanas 2004. gada nogalē ar novada Domes palīdzību rīkotajā izsolē tika pārdots A. Imerfreja nekustamais īpašums un iegūti 10 000 latu. Tos nešaubīgi bijām nolēmuši ieguldīt lielā, ilgtermiņa projektā – koncertflīģeļa iegādei. Ilgs pārdomu un šaubu ceļš tika noiets līdz modeļa izvēlei, līdz vienojāmies par to, ka jāizvēlas starp triju pazīstamu instrumentu ražotājfirmu produktiem.
Šeit gribu atcerēties savas skolotājas Silvijas Audres teikto – jāņem “Steinway”! (šīs firmas instrumentu cena tirgū ir no 40 000 eiro, kas likās neiespējami un neadekvāti mazai mūzikas skolai). Taču latiņa tika uzlikta augstu, un tieši skolotājas viedokļa dēļ apzinājāmies – jāmeklē iespējas papildlīdzekļu piesaistei. 2005. gada rudenī, piedaloties Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā, ieguvām prasītos 10 000 latus, lai realizētu savu ieceri. Trūkstošā summa tika atrasta skolas budžetā, un beidzot, balstoties uz ekspertu ieteikumu, tika iegādāts mūsdienīgs jaunās paaudzes koncertflīģelis “Yamaha”.
Mūzikas valdzinājuma varā
Šajā garajā ceļā kopā ar mums bija cilvēki, kuri ar interesi, neliedzot savu padomu, vēlēja projekta izdošanos. Tādēļ arī koncertā kopā uzstājās gan mūsu audzēkņi un skolotāji, gan pasaulē atzīti jaunie mākslinieki – starptautisko konkursu laureāti pianisti Maija Kārkliņa no Jelgavas mūzikas vidusskolas, kā arī brāļi Raimonds un Oskars Petrauski, ar kuriem vairākus gadus mūs vieno draudzība un sadarbība.
Sirsnīgi un romantiski mūs aizskāra tuvā pavasara vēsmas Maijas Kārkliņas atskaņotajā N. Metnera “Pavasarī”, mīļi un izjusti skanēja S. Prokofjeva “Vakars” Raivitas Lauciņas-Veineres interpretācijā. Piepildīti un filosofiski skanēja zvani Līvas Grīnbergas atskaņotajā S. Mences “Rudens vīzijā ar nogrimušiem zvaniem”. Apgaroti, brīnumaini virtuozi un smeldzīgi F. Šūberta mūzikas pasaulē mūs ieveda skolotāja Ieva Kostanda, atskaņojot komponista “Ekspromtu Mi bemola mažorā”. Turpinājumā – Raimonda Petrauska pāri visam stāvošais un mūs visus iedvesmojošais radīšanas prieks J. Haidna sonātē.
Prezentē marimbu
Īpaša vieta koncertā bija arī nesen iegādātajai marimbai. Šo instrumentu palīdzēja izvēlēties mūsu skolotājs Gundars Lintiņš, konsultējoties ar Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēju, sitaminstrumentālistu Edgaru Saksonu. Par lielisko skaņu koncerta apmeklētāji pārliecinājās, klausoties P. Desmonda pazīstamo džeza skaņdarbu “Spēlēsim uz pieci” trio izpildījumā. Marimbu prezentēja mūsu skolas sitaminstrumentu klases audzēknis Harijs Gūtmanis.
Koncerta turpinājumā klausītājus savā varā pārņēma džeza improvizācijas par pazīstamām melodijām, un populārajā “Summertime” dzima jauns trio – Raimonds (klavieres), Oskars (saksofons) un skolotājs Gundars pie sitaminstrumentiem.
Koncerta izskaņā brāļu izpildījumā skanēja veltījums Arnolda Imerfreja piemiņai – džeza variācijas par pazīstamās latviešu tautasdziesmas “Tek saulīte, tecēdama” tēmu. Tai skanot, koncerta klausītāju pulkā jutām Arnolda Imerfreja dvēseli – nesavtīgu, smeldzīgu, dziļu un neizsakāmi bagātu.
