Cilvēkiem, kas dzīvo laukos, primārā nepieciešamība ir ceļš, pa kuru var aizbraukt uz mājām, uz darbu, skolu, veikalu vai pie ārsta. Ceļiem naudas trūkst un, samazinoties iedzīvotāju skaitam laukos, visdrīzāk, agrāk vai vēlāk, bet būs gaidāmas izmaiņas arī reģionālajā sabiedriskajā transportā. Jau 40 gadus ceļa remontu gaida Bārbeles iedzīvotāji Bauskas novadā. Pagājušajā vasarā šķita, ka jau viss notiks, taču ieplānoto ceļa rekonstrukciju atcēla, jo naudu šiem mērķiem samazināja. Bārbelieši sarīkoja piketu un piecu dienu laikā savāca 2300 parakstu. Šobrīd finansējums gan ir atrasts vienam ceļa posmam no trim, ziņo Latvijas radio.
Latvijas Radio darbdienas rītā devās uz Bauskas autoostu, lai ar satiksmes autobusu Bauska–Jēkabpils izbrauktu ceļa posmu no Bauskas līdz Vallei. Pasažieru pārvadājumu uzņēmuma “Nordeka” šoferis Sergejs vada autobusu jau 46 gadus.
“No Ozolaines tas posms ir citreiz labāks, citreiz sliktāks. Tagad jau sniegs uzkritis, varbūt nekādas vainas nebūs, bet pavasarī un rudenī tur kavējāmies 40, 50 minūtes. Autobuss paliek citreiz uz ceļa, evakuators ir jāsauc,” pastāstīja šoferis. Šoferis pieļāva, ka bedres uz ceļa līdzināšot tikai pirms vēlēšanām.
Braucēju no Bauskas uz Valli nav daudz – tikai trīs. Gados jauna meitene Rebeka brauc uz Jēkabpili ar sabiedrisko transportu, jo mašīna ir remontā. Viņa atzina, ka reti brauc ar autobusu. Arī viņa piekrita, ka ceļi jāuzlabo:
“Varbūt pa grants ceļu, kad brauc, ir baigās bedres un tad tur jābrauc daudz lēnāk. Arī tagad, kad ir sniegs, tad ir ļoti slidens, un tie grants ceļi ļoti bedraini. Protams, ka vajadzētu uzlabot ceļus, bet tas jau arī ir atkarīgs no tā, kāds budžets ir valstī.”
Līdz Ozolainei ceļš ir labs, jo zem sniega ir asfalta segums. Kad sākas grants ceļš, uzreiz var just daudzās bedres.
Bārbelietis Edmunds Reķis ir viens no vietējās kopienas pārstāvjiem, kas pagājušajā vasarā rīkoja protestu pret autoceļa P87 Bauska–Aizkraukle posma rekonstrukcijas atcelšanu.
“Es, ejot tehnisko apskati, papildu pie tāmes lieku klāt priekšējā stikla maiņu, jo, braucot pa šķembu ceļu, tā ir diezgan normāla parādība, ka priekšējais stikls tiek bojāts,” pastāstīja Edmunds.
“Daļa Valles iedzīvotāju, lai tiktu līdz Bauskai, brauc caur Vecumniekiem, kas ir 63 kilometri. Ja brauktu pa taisno, tad būtu 40 kilometri. Būtībā viss ceļa P-87 grantētais segums ir slikts.”
Edmunds uzstāj, ka ceļš ir jānoasfaltē un jāatjauno Bārbeles krustojums.
Viena kilometra remonta izmaksas – no pusmiljona līdz miljonam eiro
Iedzīvotāju aktivitātei ir rezultāts – šobrīd notiek ceļa rekonstrukcijas iepirkums, apstiprināja uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova:
“Patlaban turpinās iepirkums. Ja nebūs kavēšanās, tad plānots, ka šajā vasarā sāksies būvdarbi. Nevaru jums pateikt, vai rezultāti būs šonedēļ, tas ir atkarīgs no vērtēšanas procesa. Kādas ir viena kilometra izmaksas? Tas ir apmēram, kā pajautāt par vidējo temperatūru slimnīcā.
Viss ir atkarīgs no konkrētā ceļa esošā stāvokļa, no tā, par kādu ceļu mēs viņu vēlētos pārbūvēt. Principā tās izmaksas var būt no pusmiljona līdz miljonam [eiro] par vienu kilometru.”
Bauskas novadā valsts ceļu ir ap 700 kilometru. Kopumā visā valstī “Latvijas Valsts ceļi” šogad plāno atjaunot 600 kilometru valsts autoceļu, ieguldot vairāk nekā 180 miljonus eiro.
“Bauskas novads ne ar ko citu neatšķiras no citām Latvijas teritorijām. Tāpat kā visur, ir liels īpatsvars grants autoceļiem un, tāpat kā visur citur, apmēram puse no grants autoceļiem ir sliktā tehniskā stāvoklī. Liela daļa no tiem ir zaudējusi valsts autoceļa funkciju, tie būtu jāpārņem pašvaldībām, tie ir apmēram 6000 kilometru visā valstī,” pauda Kononova.
Viņa vērtēja, ka šie ceļi būtu jāpārņem pašvaldībai, kas veic pašvaldībām raksturīgu funkciju:
“Gan valstij, gan pašvaldībai finansējuma trūkst, lai visus ceļus uzturētu tā, kā tas būtu nepieciešams, līdz ar to visiem ir jāizvēlas prioritātes. Jāatgādina, ka pašvaldība, pārņemot valsts autoceļu, pārņem arī to finansējumu, kas nāk līdzi šī ceļa uzturēšanai.”
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība) stāsta, ka “Latvijas Valsts ceļi” no grants uz asfalta segumu pērn pārbūvēja ceļa posmu starp Vecumniekiem un Iecavu:
“Mēs esam arī sarunās panākuši, ka ir uzlabots grants segums uz Viesturu ciemu, arī uz Garozas ciemu. Mēs arī esam vienojušies, ka mēs šo ceļu pārņemam, tātad asfaltējam, paši saviem līdzekļiem uzturam, jo mums tur atrodas pansionāts. Bet tās asfaltēšanas izmaksas arī milzīgas!”
Mačeks pastāstīja, ka viena kilometra asfaltēšana vien, neskaitot ceļa sagatavošanas darbus, izmaksātu aptuveni 200 000 eiro. Savukārt, ja priekšdarbu nebūtu, tad viens kilometrs izmaksātu pat miljonu vai pusotru miljonu eiro.
“Tad mēs to nevaram, jo mums ir gana daudz ielu pašvaldībā vēl gan pilsētās, gan ciemos, kas nav asfaltētas.”
Bauskā pašvaldības autoceļu garums ir 1126 kilometru, un finansējums to uzturēšanai palielinājies no 1,8 miljoniem 2021. gadā līdz 2,28 miljoniem šogad. Valsts mērķdotācija ir 1,45 miljoni eiro, pašvaldības finansējums 874 000 eiro.
Mačeks stāsta, ka mitros laika apstākļos slikti ir visi novada grants ceļi:
“Pašvaldības ceļus cenšamies uzturēt maksimāli labi, jebkurā gadījumā tur mērķdotācija mums ir nepilns pusotrs miljons [eiro]. Loģiski, ka nepietiek, tas ir pāris reizes nogreiderēt un uzvest šķembas mazliet. Mēs pašvaldībā liekam klāt no nodokļu maksātāju naudas vēl 60 % pie šīs summas, lai mēs varētu kaut cik viņus uzturēt ciešamā stāvoklī.”
Iesaldē sabiedriskā transporta reisu samazināšanu
Viena lieta ir ceļu kvalitāte, otra – reģionālo sabiedrisko autobusu tīkls, ko šogad plānoja samazināt par 16 %. Tad lēmumu atcēla, un šobrīd tiek domāts piešķirt papildus 9 miljonus eiro sabiedriskā transporta pārvadātājiem.
Cik ērti ir aizbraukt no Bārbeles uz Bausku, pastāstīja laukos sastaptā Aina no Valles un Brigita no Bārbeles:
“Tik, cik man ir vajadzīgs, man pietiek. Divreiz dienā [braucu]. Citur man stāsta, ka divreiz nedēļā sabiedriskais transports kursē. Nē, nē, uz Rīgu vien mums iet no rīta trīs autobusi. Ir sarežģīti, kad mums jābrauc uz Vecumniekiem, kur ir, teiksim, ambulance vai aptieka, ja vajag.
Tad no rīta var aizbraukt, un atpakaļ tad tikt tikai vakarā vai kājām. Tā ir problēma ļoti liela.”
Savukārt uz Bausku aizbraukt nav ērti, jo autobuss atpakaļ brauc jau pulksten divos dienā.
Katra pašvaldība pērnā gada nogalē no Autotransporta direkcijas (ATD) saņēma paziņojumu par sabiedriskā transporta reisu samazināšanu. Šobrīd tiek izstrādāta autobusu komerciālo maršrutu stratēģija, un komercreisi tiks organizēti maršrutos, kur ir liels pieprasījums. Piemēram, maršrutā Rīga–Bauska darbdienās kursē 32 reisi turp un atpakaļ, brīvdienās – 27.
ATD pārstāvis Viktors Zaķis skaidroja:
“Pārvadātājs [komercpārvadājumiem] piesakās uz kaut kādu noteiktu maršrutu pats. Valsts viņam nedotē neko, bet valsts viņiem arī nenosaka maksu, kādu viņš nosaka par šo pārvadājumu. Viņš var izvēlēties, kādu maksu viņš grib. Ja viņš izvēlēsies pārāk lielu, droši vien neviens nebrauks, bet diez vai viņš var iet uz zemāku par to maksu, ko šobrīd reģionālie pārvadātāji piedāvā tā iemesla dēļ, ka viņam jau neviens neko nekompensēs. Reģionālajā sabiedriskajā transportā valsts to starpību, ko viņi negūst par biļetēm, samaksā pēc tās cenas, kas ir nolīgta, bet šeit nekādas kompensācijas nav.
Nav tā, ka to ieviesīsim mēs. Piesakās komercpārvadātājs, viņš redz tur biznesu un piesakās. Viņš izsaka savas vēlmes, mēs iedodam licenci, un viņš brauc.”
Reģionālo sabiedrisko transportu dotē valsts, piešķirot pārvadātājiem nepilnus 100 miljonus eiro gadā. ATD pārstāvis Zaķis stāsta, ka šogad bija plānots sabiedrisko transportu samazināt par 16 %, bet šobrīd maršrutu tīkla samazināšana ir atlikta:
“Pagājušā gada nogalē Sabiedriskā transporta padome ir apturējusi šo samazinājumu. Tas ir iesaldēts līdz brīdim, kad tiks atrasti papildu 9 miljoni [eiro]. Šobrīd īstenībā pagaidām nerunājam par kaut kādu maršrutu tīkla izmaiņu.”
Transports pēc pieprasījuma – valsts eksperiments
Pašvaldības Kurzemē ievieš pilotprojektu – transports pēc pieprasījuma. Bauskas domes priekšsēdētājs Mačeks vērtē, ka dažādi risinājumi jāmeklē, jo iedzīvotāju skaits laukos turpina samazināties: “Transports pēc pieprasījuma ir eksperiments valstij. Jautājums ir, kas šo visu menedžēs. Ja tā būs pašvaldība, tad atkal kārtējo reizi pašvaldībai funkcija klāt. Jā, varbūt tas būtu risinājums, tikai jautājums, ja viena tante vēlēsies šodien braukt, un otra tante vai onkulis pēc divām dienām pie tā daktera, tad kā mēs šo noorganizēsim, cik tas reiss atkal izmaksās.”
Mačeks pieļāva, ka, iespējams, izdevīgāks risinājums būtu skolēnu autobusa izmantošana šādiem gadījumiem, tādējādi apvienojot maršrutus.
Vietējais aktīvists novērojis iedzīvotāju neticību izmaiņām
Bet bārbelietis Edmunds Reķis, kas pagājušajā vasarā rīkoja protesta akcija pret autoceļa P87 Bauska–Aizkraukle posma rekonstrukcijas atcelšanu, uzsver, ka, domājot par ceļiem, svarīgs ir arī emocionālais aspekts:
“Šeit cilvēkos vienkārši iestājās kaut kāda apātija. Tad, kad mēs organizējām piketu, cilvēki man nāca klāt un teica – varam jau to darīt, varam jau parakstīt, bet nekas nebūs. Tas ir rezultāts, ko valdība ir panākusi, šādi rīkojoties. Varbūt samazinām finansējumu bišķīt Aizsardzības ministrijai, bet palielinām patriotisma celšanai? Tas būs daudz efektīvāk.”
Pasažieriem jāņem arī vērā, ka no 15. janvāra palielinātas biļešu cenas sabiedriskajā transportā – Pierīgā par 30 centiem, bet citviet – par 20 centiem. Par reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem diskusijas noteikti turpināsies, jo īpaši pēc gada, pēc Saeimas vēlēšanām.
