MINNAI MANUŠAI Bauskā rīt, 11. martā, paliks 75 gadi. Jau 11 gadu viņa savus svētkus svin kopā ar mazdēlu Dāvi, kuram dzimšanas diena ir 10. martā.
MINNAI MANUŠAI Bauskā rīt, 11. martā, paliks 75 gadi. Jau 11 gadu viņa savus svētkus svin kopā ar mazdēlu Dāvi, kuram dzimšanas diena ir 10. martā.
Mazdēls bieži lūdzot vecmāmiņu pastāstīt par seniem laikiem, tas Minnu uzjundī uz dažādām atmiņām. “Man ir diezgan daudz stāstāmā. Tēvs piedalījās kaujās pret bermontiešiem. Toreiz, kā jau tādai meitenei, šis notikums nelikās tik saistošs, lai visu līdz sīkumiem viņam iztaujātu. Protams, ar tagadējo domāšanu būtu daudz ko vairāk no viņa uzzinājusi,” spriež baušķeniece.
Saviem mazbērniem Minna esot lieliska zīmēšanas skolotāja. Trīs mēnešus vecajai Katrīnai gan vēl ne, bet astoņgadīgajai mazmeitai Montai un mazdēlam Dāvim gan. “Šo to uzzīmēju vai pielaboju, ja kas nav gluži pareizi izdevies,” piebilst gaviļniece. Izrādās, ka Minnas sapnis bijis studēt Mākslas akadēmijā, diemžēl karš to izjaucis. Visapkārt bijusi nabadzība, un vajadzējis vien pašai sākt strādāt.
Bērnībā, dzīvojot Jaunjelgavā, Daugava bijusi kā ar roku aizsniedzama. Mazā Minna dzīvojusies vien pie upes. “Mamma bārās, ka es tik daudz burtnīcu saviem zīmējumiem iztērēju. Daudziem skaistiem dabasskatiem pat nepietika vietas vienā burtnīcā, tāpēc gāju tās lūgties lielajām draudzenēm. Citi brīnījās, kā man tik perfekti izdodas uzzīmēt arī portretus.” Brīvos brīžos Minna ķērusies klāt adīklim. Jau piecu gadu vecumā pratusi uzadīt zeķes. Vēlāk dzīvē rokdarbnieces iemaņas nav pazaudētas – darinājusi apģērbus sev un ģimenei.
Jubilāre un viņas dzīvesbiedrs Jānis vēlas sagaidīt zelta kāzu jubileju, kas būs pēc pieciem gadiem. Raksturojot attiecības ģimenē, baušķeniece atzīst, ka viņa ir ģimenes galva: “Komandēt un visu vadīt esmu pieradusi, strādājot gan par vecāko grāmatvedi Taurkalnes mežniecībā, gan Bauskā vadot tekstilkombinātu “Saule”. Apzinos, ka esmu stingra mamma. Kad meita Mairita un dēls Andris mācījās skolā, bieži turp gāju un pārbaudīju viņu mācību gaitas. Patīk, ka varu teikt pēdējo un atbildīgo vārdu.
