Starptautiskās sieviešu organizācijas «Zonta» Valmieras klubs Dikļos 10. martā rīkoja semināru par dzīves kvalitāti Latvijā un sieviešu statusu.
Starptautiskās sieviešu organizācijas “Zonta” Valmieras klubs Dikļos 10. martā rīkoja semināru par dzīves kvalitāti Latvijā un sieviešu statusu.
Sarīkojumā piedalījās arī Bauskas Zonta kluba dalībnieces Dace Mašale, Benita Svareniece, Ilze Tione. Viņas valmieriešu organizēto dienu Dikļu pilī vērtēja ļoti pozitīvi, gūta jauna informācija un labas atziņas un idejas sabiedriskām aktivitātēm Bauskā, apskatīta arī pils ar tās piedāvājumu tūrismam un atpūtai.
Laiks kļūst par naudu…
Priekšlasījumu “Sievietes dzīves kvalitāte Latvijā un Eiropas Savienībā” sniedza sociālantropoloģe Aivita Putniņa. Viņa prezentācijā izmantoja Valsts prezidentes Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pētījumus par dzīves kvalitāti, vīriešiem Latvijā, kuru izstrādē pati arī piedalījusies.
Pētījumā analizēti dzīves kvalitātes problēmpunkti, aptverot dažādas iedzīvotāju sociālās un etniskās grupas. Latvijas situācijā kā problēmpunkti iezīmējas dzīves un darba laika budžets, nepietiekami ieņēmumi, pārmaiņas ģimenēs un dzimumu lomās un mobilitātes un dzīves kvalitātes saistība.
A. Putniņa sniedza daudz faktu un skaitļu, bet arī ļoti daudz izmantoja iedzīvotāju intervijās gūtus citātus, kas labi ilustrēja tendences. Piemēram, atbildes uz jautājumu “Kas ir laba dzīve?”: “Man dzīve šķiet laba, kad es paskatos, ka citiem iet daudz sliktāk…” vai “Ja vīrs nedzer, ja bērni ir veseli un viņiem un visiem tuvajiem ir labi…”
Viens no secinājumiem par mūsu sabiedrību un dzīves kvalitāti – laiks kļūst par naudu un attiecības ģimenē tiek upurētas laikam.
Tiesības jāizcīna
“Bauskas Dzīves” lasītājiem lietderīgi būtu zināt, ka šogad iespēju apvienot ģimenes dzīvi ar karjeru ģimenes ir ieguvušas, pateicoties triju sieviešu – Kristīnes Dupates, Aijas Freimanes un Aivitas Putniņas – iesniegumam Satversmes tiesā (ST) ar prasību atcelt Saeimas pieņemtos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Tie noteica, ka ar 2005. gada 1. janvāri, kad bērna kopšanas pabalstu sāka aprēķināt pēc katra cilvēka vidējās algas, strādājošajiem tas nepienākas. ST atzina šo nosacījumu par spēkā neesošu ar 2006. gada 1. martu.
Presē sociālantropoloģe Aivita Putniņa sacījusi, ka prasības iesniedzējām bija divi argumenti, no kuriem pirmais bija finansiālais. Vairāk nekā 60% sieviešu saņemot minimālo pabalsta apjomu, kas ir 56 lati mēnesī. Par šādu naudu uzturēt ģimeni nav iespējams. Otrs arguments esot bijusi vēlme un nepieciešamība turpināt karjeru.
***
Uzziņai
– Sieviešu ar augstāko izglītību ir vairāk nekā vīriešu, taču viņas saņem vidēji par 15% zemāku atalgojumu nekā vīrieši.
– Viņas neuzdrošinās apšaubīt sabiedrībā valdošo uzskatu, ka ģimenes galva ir vīrietis, kam piekrīt 85% aptaujāto vīriešu un 63% sieviešu.
– Mājsaimniecības darbiem un ģimenes aprūpei strādājošās sievietes velta divreiz vairāk laika nekā vīrieši (22 stundas nedēļā pret 10).
(No Centrālās statistikas pārvaldes datiem un SAK pētījuma par dzīves kvalitāti Latvijā)
