Jauniešu bezdarbs Bauskas novadā ir aptuveni 9% no kopējā bezdarba līmeņa. Salīdzinot ar citām vecuma grupām, jauniešu nenodarbinātības periodi parasti ir īsāki, tādēļ arī ilgstošs bezdarba īpatsvars jauniešu vidū ir zems.
Kā norāda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane, kopējais bezdarba līmenis novadā ir tuvs Latvijas vidējam rādītājam 4,3%. Arī ekonomiskā aktivitāte Bauskas novadā joprojām ir zemāka nekā valstī kopumā. «Darba vietu skaits uz vienu iedzīvotāju novadā ir mazāks, un tas ietekmē jauniešu iespējas atrast piemērotu darbu,» uzsver I. Bēmane.
Foto – Ivars Bogdanovs
Vilina ārzemes
Vadītāja pauž, ka galvenie kavēkļi jauniešu nodarbinātībā ir profesijas un karjeras izvēles grūtības, darba pieredzes trūkums, kvalitatīvu un labi atalgotu darba vietu nepietiekamība, kā arī ierobežotas sabiedriskā transporta iespējas. Jūtamu ietekmi atstāj emigrācijas tendences – jauniešiem ir vēlme iegūt pieredzi ārpus Latvijas. Ārpus darba un izglītības esošo jauniešu situācijas NVA risina individuāli sadarbībā ar pašvaldības sociālajiem dienestiem. Vienlaikus vairāk nekā pusei jauniešu bezdarbnieku Bauskas novadā ir pamata vai vidējā izglītība, kas kritiski ietekmē viņu konkurētspēju darba tirgū.
Igunda Bēmane vērtē, ka Bauskas novadā pašlaik lielākais pieprasījums ir pēc praktiskām un sabiedrībai nozīmīgām profesijām. Vakances ir pieejamas pašvaldības iestādēs – meklē sociālos darbiniekus, pedagogus un kultūras speciālistus, kā arī personālu transporta, ražošanas un lauksaimniecības jomā. Īpaši pieprasīti ir lauksaimniecības palīgstrādnieki, komplektētāji ražošanas uzņēmumos, autobusa vadītāji un palīgstrādnieki.
Vienlaikus darba tirgū pieejamas atsevišķas vakances ar augstāku atalgojumu elektriķiem, mehatroniķiem, ražošanas maiņas meistariem un autoskolu braukšanas instruktoriem. Plašāks aktuālo vakanču saraksts pieejams NVA mājaslapā nva.gov.lv.
Aktīva sadarbība
NVA Bauskas filiāles karjeras konsultante Elīna Januška ikdienā strādā ar dažādām klientu grupām, tostarp jauniešiem, sniedzot individuālas un grupu konsultācijas attālināti un klātienē. Viņa sniedz atbalstu darba meklēšanā, izglītības un karjeras izvēlē.
«Konsultācijas notiek par darba meklēšanu, mācībām tiešsaistē, motivācijas vēstules un CV sagatavošanu, gatavošanos darba intervijai, profesionālo piemērotību, kā arī par darba tirgus situāciju un tendencēm,» skaidro E. Januška.
Ikdienā NVA filiālē gan nenākas daudz konsultēt tieši jauniešus, tomēr aktīva sadarbība notiek ar skolām. Karjeras konsultācijas vada 9.–12. klašu skolēniem, izmantojot prasmju novērtēšanas testus. Tas palīdz jauniešiem labāk iepazīt savas stiprās puses un saprast, kurā virzienā tās attīstīt.
Foto – Ivars Bogdanovs
Vasaras darbi
Viens no pirmajiem soļiem, ko jaunieši var spert darba tirgū, ir dalība NVA vasaras nodarbinātības programmā. «Tā ir iespēja iegūt pirmo darba pieredzi, pirmos ienākumus un saprast, kāds varētu būt turpmākais ceļš,» skaidro konsultante. Šis projekts paredzēts jauniešiem no 15 līdz 20 gadiem, kuri iegūst vidējo izglītību, un ik gadu šī programma ir ļoti pieprasīta.
Papildu iespējas pieejamas jauniešiem no 18 līdz 29 gadiem atbalsta programmā «Darba iemaņu attīstība». Tajā var iesaistīties bezdarbnieki, jaunieši ar invaliditāti, kā arī augstskolu studenti. «Šajā gadījumā nenoslēdz darba tiesiskās attiecības, bet jaunietis saņem stipendiju – 15 eiro dienā,» skaidro E. Januška.
Ir pieejama neformālā izglītība, var apgūt datorprasmes, uzlabot vai iegūt angļu valodas zināšanas, pieejamas subsidētās darba vietas jauniešiem no speciālajām izglītības iestādēm, kā arī atsevišķi atbalsta pasākumi jauniešiem pēc ieslodzījuma vai probācijas uzraudzībā.
Izglītība un ģeogrāfija
Karjeras konsultante atzīst – ja ir iegūta tikai pamatizglītība, noteikti ir grūtāk konkurēt darba tirgū, vienlaikus uzsverot, ka ar NVA atbalstu var turpināt izglītību un apgūt profesiju. NVA piedāvā profesionālo apmācību, tostarp var apgūt aprūpētāja, metinātāja, elektromontiera un programmēšanas tehniķa profesijas.
«Mēs esam tuvu Rīgai, un daļa jauniešu darbu atrod galvaspilsētā vai Jelgavā,» skaidro konsultante. Liela daļa jauniešu turp dodas studēt un paliek strādāt, taču Elīna cer, ka viņi ar laiku atgriezīsies Bauskā un iegūtās zināšanas dos savam novadam.
Svarīgi, ka karjeras konsultāciju atbalsts ir pieejams ikvienam jaunietim, neatkarīgi no tā, vai viņš ir bezdarbnieks, nodarbinātais vai vēl mācās skolā.
«Jebkurš jaunietis var saņemt atbalstu gan klātienē, gan attālināti, iepriekš vienojoties par konsultācijas laiku,» skaidro konsultante, piebilstot, ka pieteikties var gan pa tālruni, gan NVA mājaslapā.
Ja ir radušās grūtības vai nav skaidrības par turpmāko ceļu, noteikti ir vērts nākt uz karjeras konsultācijām, aicina E. Januška. Konsultante atzīst, ka katra jaunieša ceļš ir individuāls – vienam tas saistīts ar izaugsmi savā novadā, citam ar plašāku pieredzi Latvijas mērogā vai pat ārvalstīs. «Ja jaunietis sevi saredz šeit un var augt – no tā iegūstam mēs visi. Reizēm ir jāpleš spārni plašāk, lai pārbaudītu savas spējas,» teic Elīna.
Pielāgotas programmas
Mācību centra «Buts» Bauskas filiāles vadītāja Līga Lideiķe stāsta, ka jauniešiem novadā ir plašas iespējas gan apgūt, gan pilnveidot profesionālās prasmes. Mācību centrā ikviens var iesaistīties projektos un programmās, kas pielāgotas gan tiem, kuri vēl meklē savu ceļu, gan tiem, kuri jau strādā. Mācību pie-
dāvājums ir plašs – vairāk nekā 500 dažādi kursi, populārākā izvēle jauniešu vidū ir lietvedība, grāmatvedība, personāla vadība, biroja darbs un floristika.
Viena no iespējām ir projekts «Proti un dari» sadarbībā ar pašvaldību, kas paredzēts jauniešiem pēc skolas absolvēšanas, kuri vēl nav atraduši darbu un skaidrību par nākotnes izvēli. Vienlaikus arvien nozīmīgāku lomu ieņem mūžizglītība un pārkvalifikācija – ir pieejamas mācības projektā «Stars», kur 95% mācību maksas sedz Eiropas Sociālais fonds Plus un valsts budžets, savukārt 5% jāmaksā pašiem.
«Pie mums mācās gan metinātāji, gan elektromontieri un elektrotehniķi. Šis projekts vēl turpinās, un cilvēki joprojām var pieteikties,» piebilst Līga.
Foto – Ivars Bogdanovs
Kopā ar uzņēmumiem
Īpašu uzmanību «Buts» Bauskas filiālē pievērš sadarbībai ar uzņēmumiem. L. Lideiķe stāsta, ka uzņēmumi piedāvā darbiniekiem iespēju paaugstināt kvalifikāciju, ko mācību centrs nodrošina ar teorētiskām mācībām un praktiskām iemaņām. Mācību centrā ir izveidota enerģētikas klase, kur mācības noris klātienē darbdienu vakaros, lai tās varētu apvienot ar darbu.
«Mācības notiek divas vai trīs reizes nedēļā, kursantiem nav jādodas uz Rīgu – viss notiek tepat Bauskā,» uzsver filiāles vadītāja.
Īpašu atsaucību guvušas bezmaksas mācības mākslīgā intelekta jomā, kas paredzētas strādājošajiem.
Jauniešu centrā netrūkst. Vadītāja stāsta: «Grupās jauniešu ir diezgan daudz – bieži vien aptuveni puse no visiem dalībniekiem.» Līga uzsver, ka iespējas ir, galvenais ir saprast un izlemt, ko pats vēlies, jo mācības un prasmju pilnveide ir pamats stabilai vietai darba tirgū.
Kritisks skats
Biedrības «Laiks jauniešiem» valdes loceklis Gints Jankovskis jauniešu nodarbinātību Bauskas novadā vērtē kritiski. Viņaprāt, darba iespēju trūkums ir jūtams reģionā kopumā, un jauniešiem tas neatšķiras no vispārējās situācijas. To apliecina biedrības pieredze – meklējot darbinieku un izsludinot vakanci vairākās platformās, atsaucības no jauniešu puses nav bijis.
«Lai gan šo darbu var savienot ar studijām, vakancei nepieteicās neviens jaunietis,» stāsta biedrības vadītājs.
Biedrība «Laiks jauniešiem» aktīvi piedalās karjeras izglītībā un jauniešu informēšanā. Pozitīva pieredze gūta projektā «Laiks iekļaušanai». Viens no pasākumiem noticis Bauskas 2. vidusskolā, kur jaunieši varēja iepazīties ar dažādām karjeras iespējām un satikt gan uzņēmumu, gan institūciju pārstāvjus. Pasākumā piedalījās uzņēmumi «Balticovo» un «Vizulo» no Iecavas puses, kā arī NVA pārstāvji.
Vienlaikus G. Jankovskis uzsver, ka ir jomas, kurās Bauskas novadā jauniešu nodarbinātība rit veiksmīgi. Kā pozitīvu piemēru viņš min vasaras nodarbinātības programmu: «Šeit tiešām viss ir lieliski – jaunieši strādā bibliotēkās, pagastu pārvaldēs. Šāda pieredze jauniešiem nereti kļūst par pirmo so-li profesionālajā ceļā, un pro-gramma ļauj sagatavot darbam topošos speciālistus.» Ir bijuši gadījumi, kad jaunietis tieši tā atrod savu īsto profesiju.
Sāk ar muzeju
Baušķeniecei Keitai Privalovai ir 21 gads, viņa studē Latvijas Universitātē un vienlaikus strādā. Keita mācās Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Biznesa, vadības un ekonomikas programmā. Jau vairāk nekā gadu paralēli studijām strādā Rīgas uzņēmumā «Auch» kā administratore. Pirms tam, vēl mācoties vidusskolā, viņa divas vasaras strādājusi Rundāles pilī par eksponātu uzraudzi, iegūstot pirmo darba pieredzi tieši NVA vasaras nodarbinātības programmā.
Kā stāsta jauniete, sākot studijas, regulāri braukājusi no Bauskas uz Rīgu, taču šāds ritms izrādījies pārāk nogurdinošs. «Ar laiku sapratu, ka tas rada lielu slodzi. Ikdienas braukāšana lielā attālumā bija sarežģīta, un, zinot, ka studijas ilgs trīs gadus, bija jāmeklē ilgtermiņa risinājums,» skaidro Keita. Vasarā pēc 1. kursa viņa sākusi meklēt darbu Rīgā, lai pārceltos uz dzīvi turp. Darba sludinājumu jauniete pamanījusi sociālajā tīklā. Viņa pieteikusies, nosūtījusi CV un pēc tikšanās sākusi strādāt.
Aug un plāno finanses
Par lielāko ieguvumu darbam Rīgā Keita uzskata iespēju attīstīties profesionāli. «Rīgā ir vieglāk mainīt darbavietu, atrast labāk apmaksātu darbu vai augt savā nozarē,» viņa piebilst. Piedāvājums galvaspilsētā ir ievērojami plašāks nekā reģionos. Keita atzīst, ka Rīgā ir jāpielāgojas sabiedriskā transporta sistēmai un jāizveido noteikti pārvietošanās ieradumi. Nozīmīgs faktors ir dzīves dārdzība, jo mājokļa īres un ikdienas izdevumi prasa labu finanšu plānošanu.
Darba iespējas novados jauniete bieži šķiet ierobežotākas gan piedāvājuma, gan izaugsmes ziņā. Biežāk pieejami darbi pakalpojumu nozarē vai ražošanā, taču ne vienmēr var atrast darbu jomā, kas cilvēku interesē, vai izvēlēties vakanci ar studentiem piemērotu elastīgu grafiku. Savukārt Rīgā uzņēmumu skaits strauji pieaug, un tas ļauj salīdzinoši ātri atrast darbu, iegūt papildu ienākumus un veidot pamatu profesionālajai izaugsmei ilgtermiņā. Galvaspilsētā ir daudz uzņēmumu, kas piedāvā pusslodzes darbu un elastīgu grafiku ēdināšanas nozarē, azartspēļu jomā vai klientu apkalpošanā.
Jauniešiem, kuri beidz skolu Bauskas novadā un domā par darbu, Keita teic – vienas pareizās atbildes par tālāko izvēli nav. Viņasprāt, viss ir atkarīgs no tā, kādā virzienā jaunietis vēlas attīstīties, tāpēc sākotnēji būtu vērts izpētīt uzņēmumu piedāvājumus gan Rīgā, gan citās pilsētās. «Svarīgi nebaidīties izmēģināt dažādus darbus, jo katra pieredze palīdz labāk saprast savas intereses un nākotnes mērķus,» pauž Keita.
Skola un studijas
Valdis Valters Vanags 19 gadu vecumā pašlaik strādā par sporta pedagogu Bārbeles pamatskolā, kur darbu sācis 2025. gada septembrī. Paralēli viņš apgūst sporta trenera zinības Latvijas Universitātē, apvienojot nepilna laika neklātienes studijas ar darbu dzimtajā novadā. Pēc vidusskolas absolvēšanas jaunietis apzināti izvēlējies palikt Bauskas pusē, lai vienlaikus veidotu gan profesionālo pieredzi, gan stabilu pamatu nākotnei.
«Pašlaik vēl ir iespēja neīrēt mājvietu, mēģināt saprast savas finanses, iekrāt un nopelnīt,» viņš saka. Tikai pēc tam, kad izveidos stabilāku pamatu, varētu apsvērt pārcelšanos uz citu pilsētu, ja tur ir labs darbs un atbilstošs atalgojums.
Pirmos darba meklējumus Valdis Valters sācis vasarā, aktīvi piesakoties dažādām vakancēm. «Es ļoti daudzām vietām sūtīju CV. Atbildes bija vairākas, bet šī darbavieta mani uzrunāja visvairāk,» atklāj jaunietis. Izšķirošs faktors bijis tas, ka darbs atrodas netālu no mājām un nav jāpārceļas uz dzīvi citā pilsētā.
Viņaprāt, jaunam cilvēkam bez stabila finansiālā atbalsta ir ļoti grūti sākt patstāvīgu dzīvi Rīgā. «Ir ļoti grūti atrast labu darbavietu un dzīvokli. Dzīvot Rīgā ir ļoti dārgi – ja gribi īrēt pats savu dzīvokli, vēl degvielas izdevumi un viss pārējais, tas sanāk ļoti, ļoti dārgi,» viņš saka, piebilstot, ka situācija kļūst vieglāka tikai tad, ja var īrēt mājokli no radiniekiem vai paziņām par zemāku cenu.
Vides priekšrocības
Par lielāko ieguvumu darbam savā novadā V. V. Vanags uzskata iespēju strādāt ar bērniem no vienas vides – viņš ir gandarīts, ka var dot zināšanas, pozitīvismu un labu piemēru bērniem, kas arī ir uzauguši Bauskas novadā. Taču strādāt mazajā reģionā mēdz būt arī problemātiski, uzskata Valdis Valters. «Iespējams, ka jaunietim būs bieži jāsatiek pazīstami cilvēki, un reizēm var būt kauns par to, ko citi padomās vai teiks.» Valdim šķiet, ka tādas jauniešu bailes nav pamatotas, jo «cilvēks neko sliktu nedara – viņš tikai strādā un pelna naudu».
Studējošais pedagogs uzsver, ka pēc 12. klases ir svarīgi turpināt mācības augstskolā, lai iegūtu vismaz augstāko izglītību. Vienlaikus viņš aicina rūpīgi vērtēt darba piedāvājumus. «Ir jāskatās, kur un kāda ir darbavieta, vai atalgojums ir tā vērts.» Rīgā bieži tiek prasīta augstākā izglītība vai vairāku gadu pieredze, ko jaunietim ir grūti iegūt. «Kā cilvēks var iegūt pieredzi, ja viņš nestrādā?» retoriski jautā Valdis Valters, norādot, ka praksi ne vienmēr uztver kā pilnvērtīgu darba pieredzi.
Pēc kolēģa ieteikuma
Dāviņietei Sonorai Ronei ir 21 gads, un jau pēc vidusskolas absolvēšanas viņa savu ceļu turpināja, apvienojot studijas ar darbu dzimtajā novadā. Viņa ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes apvienoto programmu «Radošās industrijas» un strādā par jaunatnes darbinieci un sporta pasākumu organizatori Dāviņu pagastā.
Darba gaitas pašvaldībā Sonora sākusi pēc iepriekšējā jaunatnes darbinieka ieteikuma. «Viņš mani rekomendēja vadībai kā amatam atbilstošu darbinieku,» stāsta jauniete. Pēc pārrunām viņa pieņemta darbā, un tas izrādījies nozīmīgi gan profesionāli, gan personīgi.
Lēmumu palikt strādāt novadā Sonora pieņēmusi apzināti. Tas bijis labs darba piedāvājums, kas jaunieti uzrunāja un bija apvienojams ar studijām. S. Rone uzsver, ka daudziem jauniešiem svarīga ir vēlme palikt tuvāk mājām un ierastajai videi.
«Cilvēki vēlas atrasties tuvāk ģimenei, draugiem un pazīstamai videi. Apkārt ir zināmi cilvēki, bieži jau izveidojušies savstarpējie kontakti, un tas atvieglo darba atrašanu,» norāda Sonora.
Piederības sajūta
Par lielāko ieguvumu darbam savā novadā jauniete uzskata piederības sajūtu. Tā ir iespēja strādāt kopā ar cilvēkiem, ar kuriem esi «vienā laivā» – tas dod īpašu gandarījumu. Sonora teic, ka pēc labi paveikta darba rodas motivācija palikt, attīstīties un pierādīt sevi tieši dzimtajā novadā.
Vienlaikus viņa atzīst, ka daļai jauniešu arī drošības sajūta ir svarīga: «Daudziem ir bail no nezināmā, tāpēc viņi labāk jūtas zināmā vietā.» Jauniete neslēpj reģiona īpatnības – viņasprāt, darba iespējas novadā nav tik plašas kā galvaspilsētā, arī profesionālās izaugsmes perspektīvu nereti ir mazāk. Tas nozīmē, ka jauniešiem bieži jābūt īpaši aktīviem un iniciatīvas bagātiem, lai sevi pierādītu.
Sonora ikvienam jaunietim, kurš šogad absolvē vidusskolu vai ir darba meklējumos, novēl drosmi. «Nebaidīties no jaunām iespējām, būt aktīviem un iesaistīties visur, kur vien var, krāt pieredzi – tā vienmēr noderēs,» viņa uzsver, piebilstot, ka svarīgi ir laikus veidot kontaktus, jo nekad nevar zināt, kur dzīves ceļš aizvedīs. ◆
