Sentmārtenas salā iegūtais saules bonuss palīdz kompensēt pavasara kavēšanos pelēcīgi drūmajā Latvijas dabā.
Sentmārtenas salā iegūtais saules bonuss palīdz kompensēt pavasara kavēšanos pelēcīgi drūmajā Latvijas dabā.
Vēlreiz pāršķirstītie Nīderlandes Antiļu bukleti ar pasakaini skaistajiem saulrietiem kliedē skumjas un atmiņās aizvilina uz Garo pludmali. Tik baltas smiltis, zaļu ūdeni un rozīgus gliemežvākus vēl nekad nebiju redzējusi. Tāpat kā Karību kalnainajai salai, arī pludmalēm raksturīgi kontrasti.
Paradīzes blūzs
Garajā pludmalē miljonu vērtās villas norobežotas ar augstu cementa mūri, uz kura uzstādītas novērošanas kameras. Manu interesi saista pavisam kas cits – dabas brīnumainie veidojumi un jūras spēks. Ik pa laikam jūra “atlaiž grožus” milzīgam vilnim un izskalo krastā kārotus suvenīrus – mazus, sārtus gliemežvākus. Kā ar roku aizsniedzamas izskatās tuvējās salas. Apkārt tāds miers un noslēpumainība, izjūta tik sirreāla kā pasaules malā vai paradīzē. Ieminos, ka gribētu te atgriezties un pabūt vienatnē. To man, protams, neatļauj, jo patiesība par drošību ir nedaudz cita.
Mājupceļā dodamies cauri villu rajonam – kameras, kodi, augsti vārti. Sastopam tikai dārznieku, kura uzmanība pievērsta vienīgi saimnieka oleandru stādījumam.
Dabas un cilvēku spēles
Arī es iemanījos ik rītu skaistos ziedus samīļot un atbrīvot no badīgiem kāpuriem. Tik labvēlīgā klimatā pat sērkociņš, iesprausts zemē, aug griezdamies. Nesnauž arī dažādi knišļi, skudriņas un skorpioni. Kokiem lapas krīt četras reizes gadā, un karstā saule tās uzreiz sakaltē. Pusdienas laikā vislabāk var dzirdēt, kā patvērumu zem tām meklē ķirzaciņas. Tikai vakarpusē, kad temperatūra nokrīt par pāris grādiem, tās iznāk pastaigā pa zaļo mauriņu.
Tikpat kā nemainīgā temperatūra visu gadu diktē dzīves tempu arī vietējiem iedzīvotājiem. Ja viņi sola, ka būs pēc pusstundas, droši var gaidīt pēc stundas vai divām. Salā dzīvojošajiem eiropiešiem gan raksturīga precizitāte. Vairākkārt lasīju un ikdienā pārliecinājos, ka pieticīgajā darba tirgū dominē sievietes. Vīrieši, īsinot laiku, spēlē domino un nodarbojas ar “svarīgākām” lietām, kas bieži vien ir kriminālas. Melnbalto kauliņu spēle dažreiz noved arī līdz īstiem strīdiem, kad lietā tiek likts ierocis. Tādos mirkļos policijai izdodas notvert arī kādu nelegālu salas ieceļotāju. Noziedzības līmenis mazajā salā patiesi augsts – “Lielo viļņu līča bārs” nedēļas laikā tika aplaupīts četras reizes. Izmisušais īpašnieks lūdza policijas pastiprinātu apsardzi, jo triju gadu laikā nelūgtie viesi bārā bijuši 11 reižu.
Kas satrauc tūristus
Labāk izglītotie gados jaunie Sentmārtenas salas iedzīvotāji visbiežāk emigrē uz Nīderlandi. Savukārt salā ierodas laimes meklētāji no apkārtējām salām, visbiežāk – nelegāli. Ļoti daudz problēmu tik mazai salai. Pārsteidzoši, ka tieši tūristus visvairāk uztrauc haotiska būvniecība salas Holandes pusē, dabas un kultūras vērtību vieglprātīga izšķērdēšana, vietējo iedzīvotāju dzīves līmeņa zemā kvalitāte un, protams, drošība. Man nācās vien piekrist, ka dažas vietas pludmalē izskatījās kā kara zona – traktori, apzāģētas palmas ar pāris vējā plīvojošiem zariem…
Vislielāko šoku piedzīvoju, ieraugot galvenajā ielā bērnudārzam līdzīgu nelielu celtni – nolupusi krāsa, kabeļu mudžekļi, nožogojums. Nespēju iedomāties pirmsskolas vecuma bērnus tik ierobežotā vidē. Tas viss salā, kuru iedzīvotāji paši dēvē par draudzīgo un kur saule nav deficīts. Neredzēju nevienu sporta laukumu, kur bērni varētu spēlēt bumbu.Tiekoties ar vietējiem, uzzināju arī par milzīgajām problēmām izglītības sistēmā. Nav grūti iedomāties, kas sagaida salu tuvākajā nākotnē, ja netiks izvirzīti atbilstīgi mērķi.
Karaļa Konga apskāvienos
Divējādās izjūtas nedod mieru arī mājupceļā. Lidmašīnā sarunas par “divi pasaulēm” turpinās. Laiks paskrien nemanot.
Amsterdamā jūtos gandrīz kā mājās. Staigājot pa pilsētas centru un vērojot mīmus, izvēlos nedaudz naudas ziedot iespaidīgajam karalim Kongam. Mirklī, kad meklēju fotoaparātu, izdzirdēju jautājumu angļu valodā: “No kurienes jūs?” Tūlīt pats arī atbildēja skaidrā latviešu valodā: “No Latvijas, vai ne?” Tā kā mēnesi runāju tikai angliski, izdzirdot latviešu valodu no lielā milža Amsterdamā, jutos ļoti pārsteigta. Gribējās iesaukties: “Mājas, mīļās mājas!” Pārbraucot pasaules karti noliku goda vietā. Jaunam izaicinājumam.
