Ģimenes mājā Bauskas pievārtē dzīvo četras paaudzes – pavisam astoņi cilvēki. Vēlme paplašināt privāto dzīves telpu vidējo paaudzi ir rosinājusi realizēt oriģinālu ideju.
Ģimenes mājā Bauskas pievārtē dzīvo četras paaudzes – pavisam astoņi cilvēki. Vēlme paplašināt privāto dzīves telpu vidējo paaudzi ir rosinājusi realizēt oriģinālu ideju. Virs garāžas, kas ir savienota ar ēku, laulātais pāris Dace un Didzis ir uzbūvējuši atsevišķu guļamistabu.
Nekādu sintētisku materiālu
Vairāk nekā 40 kvadrātmetru lielā telpa ar neparasti augstiem griestiem atgādina studiju. Īpašnieki ir klasisku vērtību cienītāji. Istabas apdarē izmantoti kvalitatīvi kokmateriāli – atklātas siju konstrukcijas, mozaīkparketa dēlīši, vietējā amatnieka gatavota oša gulta, ozolkoka durvis. Nekādu sintētisku materiālu, izņemot paketlogu rāmjus, telpā nav, tas rada siltumu un mājīgumu.
Interjera galvenais akcents ir milzīga gulta un divi mazi skapīši, kas novietoti paralēli austrumpuses logiem. Dace teic, ka citas mēbeles, izņemot iebūvētu sienas skapi – garderobi ar matēta stikla durvīm –, telpā novietot nav paredzēts. Lai gan īpašnieki jaunajā guļamistabā saimnieko jau pusgadu, interjera iekārtošana vēl nav noslēgusies.
“Pašlaik izmantojam pagaidu skapi, kas novietots aiz galasienas sijas. Domājam, kādas žalūzijas vai aizkarus izvēlēties stikla paketdurvīm un diviem nelieliem logiem. Gribam uzbūvēt franču stila balkoniņu, kas kalpotu kā ārsienas dekoratīvs elements un būtu arī drošības barjera. Istabā ir eksponētas mana bērnības drauga Riharda Delvera divas abstraktas kompozīcijas. Tās abiem patīk un, šķiet, labi iederas interjerā. Mums pieder arī neliela reālistisku gleznu kolekcija, ko dāvinājuši draugi. Vēl neesam izlēmuši, kur tām būs vieta,” ieceres atklāj Didzis.
Īsteno mazotnes sapni
Lai kontrasts būtu labāk izjūtams, saimnieki vedina ieskatīties iepriekšējā guļamistabā. Tā ir neliela telpa, kuras platību samazina diezgan masīvas mēbeles. Tādas istabiņas ir arī ikvienā standartdzīvoklī. To īpašnieki varbūt nenojauš, kādas priekšrocības var būt lielai, gaišai telpai ar netradicionāli augstiem griestiem.
Didzis atzīst: “Mana bērnība pagāja pusotristabas dzīvoklītī pilsētā. Kopš tā laika esmu lolojis sapni par ērtu, plašu un saulainu dzīves telpu. Beidzot tas ir izdevies. Jaunās guļamistabas ideja tika materializēta divu gadu laikā. Strādāju pats, ieklausījos pieredzējušu meistaru padomos, atsevišķus darbus uzticēju vietējiem amatniekiem un ar viņu padarīto esmu ļoti apmierināts. Guļamistabā ieklājot mozaīkparketu, mans labākais konsultants bija draugs Gints, kurš procesu pārzināja nevainojami. Ar vērtīgiem ierosinājumiem un izcilu darba kvalitāti mani iepriecināja galdnieks. Esmu pārliecinājies, ka Bauskas rajonā strādā daudz prasmīgu šī amata meistaru, uz kuriem var droši paļauties.”
Darbojas bērnu “birojā”
Laulātā pāra guļamistabā nav un, visticamāk, arī nebūs televizora. Dacei ir pārliecinoši argumenti: “Intīmā telpā nav jāielaiž pasaules kņada un negācijas.”
Racionālu apsvērumu dēļ lielajā ģimenē ir rasts ļoti praktisks un oriģināls risinājums, kas daudziem varētu noderēt. Triju bērnu – skolēnu – darba vietām ir atvēlēta atsevišķa telpa. Līdz ar to plašākas kļuvušas viņu istabas, tajās vairs nav rakstāmgaldu, datoru un citu mācību piederumu. Dacei bija apnicis ik vakaru skraidīt no vienas istabas uz citu, kad jaunākie ģimenes locekļi, gatavojot stundas, uzdevuši neskaitāmus jautājumus. Turklāt omīte izteikusi vēlēšanos pārcelties uz siltāku telpu, tāpēc bērnu “biroja” ierīkošanā nekādu šķēršļu nav bijis.
Šis variants ir ļoti piemērots ģimenēm, kurās aug vairāki bērni. Ierīkot skolēnu istabās darba un atpūtas zonu bieži vien ir problemātiski, turklāt darba virsmas vienmēr aizņem diezgan lielu platību. Jo īpaši tas ir izjūtams nelielos dzīvokļos, tādēļ Daces un Didža realizētais biroja princips ir vērā ņemams atradums. Kad bērni guļ, darbistabu var izmantot arī vecāki.
