Rundāles pagasta lauksaimnieku biedrība apvieno nepilnu simtu vietējo iedzīvotāju. Visi gan nav vienlīdz aktīvi, taču organizācijas stiprais kodols ir manāms ne tikai pašu mājās, bet arī Bauskas rajonā.
Rundāles pagasta lauksaimnieku biedrība apvieno nepilnu simtu vietējo iedzīvotāju. Visi gan nav vienlīdz aktīvi, taču organizācijas stiprais kodols ir manāms ne tikai pašu mājās, bet arī Bauskas rajonā.
To apstiprināja Bauskas rajona lauksaimnieku biedrības biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme, teikdama, ka trīs rundālieši rosīgi iesaistās lielās organizācijas valdes darbā.
Vieglāk uzrādīt, nevis risināt
Biedrības gada sanāksme, kas notika 17. martā, izvērsās netradicionāli, jo vienlaikus ar to bija organizēts pilsoniskais forums. Rundāles pagasta lauku attīstības speciāliste Ludmila Knoka skaidro, ka, saņemot nevalstisko organizāciju atbalsta programmas finansējumu, vietējās biedrības darbā iespējams meklēt konkrētāku ievirzi. Īstenojot projektu “Rundāles lauksaimnieku biedrības pilsoniskās līdzdalības stratēģija un rīcības plāna izstrāde”, nozīmīgi ir analizēt pašu problēmas un iespējas tās risināt. Šādu ievirzi sanāksmei deva Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe. Sadaloties grupās, rundālieši vērtēja, par ko viņu pagastā ir jādomā visvairāk un kas jāsakārto vispirms. Atziņas izmantos biedrības divu gadu rīcības plāna izstrādē, kā arī stratēģijas formulēšanā.
Domāt un izvirzīt darāmo – tas nesagādāja grūtības. Katra grupa uz lielām lapām rakstīja, kas, viņuprāt, lauku iedzīvotājiem rada lielākās raizes. Pēc tam visi kopā ar žetoniņiem iezīmēja, kādos virzienos vajadzīga rīcība, un arī motivēja to. Tas gan nebija vieglākais uzdevums.
Nosauc dažādus kritērijus
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece S. Sproģe atzina, ka, runājot ar lauku ļaudīm, katrā pagastā atklājas citādākas nianses. Piemēram, kādā apdzīvotā vietā Vidzemē jaunieši par svarīgāko nav vis izvirzījuši naudu, kā tas parasti mēdz būt. Par galveno šī grupa uzskatījusi, lai pašvaldībai un vietējai sabiedrībai būtu interese par jaunatni, lai būtu sakārtota dzīves telpa un infrastruktūra. Tikai pēc šiem parametriem sekojis materiālais nodrošinājums.
S. Sproģe “Bauskas Dzīvei” sacīja, ka viņai paticis strādāt ar rundāliešiem: “Būt auditorijā, kur domas krustojas un sprēgā, ir daudz interesantāk nekā uzturēt monologu.” Padomniece lauku attīstības jautājumos secina, ka zemnieki pārdzīvo ietekmes zaudēšanu. Piemērs tam arī akciju sabiedrība “Jelgavas cukurfabrika”, kuras klienti ir daudzi Rundāles pagasta zemnieki. Lektore jautāja foruma dalībniekiem, cik akciju viņiem pieder? Atbilde jau bija zināma – daudzi tās pārdevuši. Rundāliešu ieteikumos parādījās arī negaidīts rakurss – pagastu vajadzētu pievienot Žeimei, jo tad varēšot audzēt cukurbietes. Šādu pavērsienu var uztvert kā skarbu humoru, bet tas liek domāt, ka lauku iedzīvotāji nespēj saskatīt reālu izeju no kāda sastrēguma.
Diskusijās atklājās arī vecākas un jaunās paaudzes skatījums. Māris Leitlands pārliecinoši formulēja kooperācijas priekšrocības, uzsverot, ka tā var pozitīvi ietekmēt darbaspēka nodrošinājumu.
Tik drīz cilvēks nebūs pārticis
Iepriekš minētā projektā ietvertos vārdus “pilsoniskā līdzdalība” rundālieši aplūkoja vairākos kontekstos – valsts un vietējā mērogā. Diskusijas raisījās par Latvijas lauku attīstības plānu, ko izstrādā laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam. Šī dokumenta virsmērķa formulējums ir “Pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos Latvijas laukos”. Rundālieši par šo frāzi izteicās skarbi, jo tā jāuztverot kā ņirgāšanās. Varētu būt runa par iztikušu cilvēku, kur nu pārtikušu. Arī jēdziens “apdzīvoti lauki” ir tāls no īstenības. Jau pašlaik laukos dzīvo tikai viena trešā daļa no visas Latvijas iedzīvotājiem. Statistikas dati liecina, ka reti kurā pagastā iedzīvotāju skaits pieaug, vērojama gluži pretēja tendence.
