Par 15 tūkstošiem dāņu kronu jeb 1413 latiem 16 gadu veco rumānieti Karmenu pārdeva viņas ģimene. Skaidri zinot, ka meitene var kļūt par prostitūtu, pārdota tālāk, nonākt seksa verdzībā kaut kur Eiropā bez sava vārda un jebkādām tiesībām.
Par 15 tūkstošiem dāņu kronu jeb 1413 latiem 16 gadu veco rumānieti Karmenu pārdeva viņas ģimene. Skaidri zinot, ka meitene var kļūt par prostitūtu, pārdota tālāk, nonākt seksa verdzībā kaut kur Eiropā bez sava vārda un jebkādām tiesībām.
Šoreiz tas gan bija tikai dāņu žurnālista mēģinājums pārliecināties, vai šādas lietas tiešām var notikt. Izrādījās – jā, turklāt ļoti vienkārši.
Pieprasa svaigu miesu
Visos sīkumos Karmenas un citu jauniešu pirkšana aprakstīta Dānijas arodbiedrību konfederācijas izdevumā “Fagbladet”, stāsta tā pārstāve Annelise Rasmusena. Oficiāli dati liecina, ka vismaz 2500 sieviešu gadā no dažādām Eiropas valstīm tā tiek pirktas un pārdotas kā prostitūtas. Taču to, cik sieviešu un meiteņu nonāk prostitūcijas valgos, nezina neviens.
Viņu vidū arī Latvijas, Krievijas un citu bijušo NVS valstu, arī Eiropas iedzīvotājas, kuras uzķeras uz vilinošiem darba un izklaides piedāvājumiem ārpus savas zemes. Pieprasījums pēc svaigas miesas seksa tirgū ir nemainīgi liels, un piedāvājums tam seko. Īpaši no valstīm, kurās dzīves līmenis nav augsts.
“Viņas nevar vainot par vēlēšanos izķepuroties no nabadzības, bet mums ir jāpalīdz uzzināt, kas var apdraudēt, jāstāsta, kur meklēt palīdzību,” uzsver Annelise Rasmusena.
Gadsimtu pieredze
Biju to desmit Latvijas žurnālistu vidū, kuri Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā 16. un 17. martā tikās ar cilvēkiem, kuri ir zinoši dzimumu līdztiesības jomā. Šajā valstī tas nav kampaņu vai īslaicīgu akciju temats.
Sieviešu padome – nevalstiskā organizācija – Dānijā dibināta jau 1899. gadā. Tagad tā apvieno 51 organizāciju ar vairāk nekā miljons biedriem, stāsta Katarina Blomkvista. Tie ir sieviešu interešu klubi, politiskās partijas, arodbiedrības, profesionālās organizācijas, bēgļu un imigrantu grupas, sieviešu tālākizglītības centri, reliģiskās un labdarības organizācijas. Padomes darbam ir dažādi virzieni, tā izglīto un konsultē sievietes, izstrādā projektus iekļaušanai uzņēmējdarbībā, mentorismā, līderu kustībā. Sieviešu padome kontrolē dzimtes māsu situāciju darba tirgū, cīnās pret sieviešu tirdzniecību, vardarbību ģimenēs, izvērš kustību par sievietes un bērnu veselību, atgādina, ka ģimene joprojām ir liela vērtība sabiedrības stiprināšanā.
Apzinās spējas
Sieviešu padomei ir spēcīgi sabiedrotie. Viena no Dānijas vadošajām finanšu grupām “Nykredit” 1995. gadā pievērsa uzmanību tam, cik maz sieviešu sekmīgi veido karjeru. Tolaik tikai 14% uzņēmumā strādājošu sieviešu bija vadošajos amatos.
Izstrādāta ilglaicīga daudzpusīga attīstības un izglītošanas programma. Tās tuvākie mērķi paredz, ka 2010. gadā augstākajos vadošajos posteņos sievietes ieņems 25%, bet struktūrvienību vadītāju vidū viņu varētu būt pat 40%. Tā stāsta “Nykredit” viceprezidente Birgita Bruna. Viņa ir 55 gadus veca un 34 gadus strādājusi šajā uzņēmumā. “Mēs neesam mazāk izglītotas, radošas un gudras kā vīrieši. Spējam izvirzīties un ieņemt vadošus amatus tāpat kā viņi. Ja kādam ar to grūti samierināties, tā nav mūsu vaina,” stāsta Birgita Bruna.
Beigu nav
Dānijas Sociālo jautājumu ministrijā 2005. gadā sāka realizēt darbības plānu, lai apturētu vīrieša (partnera) vardarbību pret bērniem un sievietēm ģimenē. Projekta beigu termiņš ir 2008. gads, bet patiesībā šiem centieniem nevar paredzēt galu.
Jāmaina sabiedrības attieksme, sievietes liktenis nav mīlēt un ciest, saka ministrijas Dzimumu līdztiesības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste. Viņa rāda bukletu ar aicinājumu “Pārtrauc klusumu!”. Izdevumā ir skaidrojumi, kādi var būt vardarbības veidi, tālruņu numuri, kur vērsties, ja ir, ko teikt, ziņot, brīdināt vai saukt palīgā.
68 sievietes gada laikā iet bojā no pāridarījumiem, 2005. gadā 2000 meklējušas patvērumu krīzes centros. Ilgāku vai īsāku laiku tur uzturējušies ap 3000 bērnu. Salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu Dānijā (5 miljoni 200 tūkstošu) tāds nieks vien ir. Tomēr jūtama attieksme, ka šajā valstī institūciju rūpes skar katru cilvēku – dāni, cittautieti, patvēruma meklētāju vai uz dažām dienām iebraukušu tūristu.
P. S. Materiāls tapis ar Labklājības ministrijas atbalstu, ESF finansētā projektā par dzimumu līdztiesību.
***
Fakts
– Sievietes mūžs Eiropas Savienības 25 valstīs vidēji ir sešus gadus garāks nekā vīriešiem – attiecīgi 81,2 gadi un 75,1 gadi.
– Latvijā šie skaitļi ir – 76,2 un 65,9 gadi, Lietuvā – 77,7 un 66,3 gadi, Igaunijā –76,9 un 66 gadi, Dānijā – 80,1 un 75,4 gadi.
(Eurostat dati 2006. gada 6. martā)
