Nepilni pieci miljoni Izraēlas balsstiesīgo iedzīvotāju rīt, 28. martā, dosies pie vēlēšanu kastēm, lai ievēlētu nākamo valsts parlamentu (Knesetu).
Nepilni pieci miljoni Izraēlas balsstiesīgo iedzīvotāju rīt, 28. martā, dosies pie vēlēšanu kastēm, lai ievēlētu nākamo valsts parlamentu (Knesetu).
31 partijas saraksti
Visā valstī no plkst. 7 rītā līdz plkst. 22 vakarā būs atvērti aptuveni 8280 vēlēšanu iecirkņu. Uz 120 vietām parlamentā pretendē 31 partijas saraksts, deputāti tiks ievēlēti pēc proporcionālās pārstāvniecības principa (balsošana pa sarakstiem, tāpat kā pie mums).
Izraēlas vispārējās vēlēšanas risinās spēcīgā Izraēlas premjera Ariela Šarona tēla iespaidā, kaut arī 78 gadus vecais politiķis atrodas komā kopš janvāra sākuma, kad viņš piedzīvoja smagu insultu.
Par visticamāko uzvarētāju vēlēšanās tiek uzskatīta Šarona partija “Kadima”, kuru viņš izveidoja novembrī, tikai pusotru mēnesi pirms savas kaites. Šarona slimība Izraēlas politikas vadībā ir izvirzījusi Izraēlas premjera ilggadējo līdzgaitnieku Ehudu Olmertu.
Imigranti no Krievijas
Taču Izraēlas visietekmīgākais vēlētāju bloks – imigranti no Krievijas – plāno vēlēšanās balsot pret Olmerta partiju “Kadima”. Krievu vēlētāju vidū ļoti populārs bija Šarons, un premjera slimība izraisījusi ievērojamu “Kadima” partijas popularitātes kritumu, kaut arī partijas sarakstā ir seši krievvalodīgie kandidāti. Pēdējo desmit gadu laikā krievvalodīgo ebreju balsu nodrošināšana bijusi izšķiroša vēlēšanu uzvarai.
Šogad 650 000 krievu vēlētājiem ir tiesības ievēlēt 19 deputātu 120 vietu parlamentā, kas viņus padara par visietekmīgāko balsotāju bloku Izraēlā.
Krievvalodīgie ebreju vēlētāji ir pievērsušies laicīgajai ultralabējai partijai “Yisrael Beitenu” (“Izraēla – mūsu mājas”), ko vada Moldovā dzimušais Avigdors Lībermans.
Bažas par nabadzību
Kaut arī vēlēšanu kampaņā dominē konflikts ar palestīniešiem un okupētajā Rietumkrastā izolēto ebreju apmetņu liktenis, bažas par aizvien pieaugošo nabadzību daudziem izraēliešiem ir svarīgs jautājums.
Daudzi izraēlieši, īpaši jaunie imigranti, saņem relatīvi mazas algas. Piektā daļa izraēliešu dzīvo zem nabadzības sliekšņa, salīdzinot ar 15% 90. gados, liecina Izraēlas Nacionālā apdrošināšanas institūta dati. No bērniem zem nabadzības sliekšņa dzīvo katrs trešais.
Kreisās Darba partijas līderis Amirs Perecs, kurš pats nācis no nabadzīgas marokāņu imigrantu ģimenes, apmeklējot nabadzīgo kvartālus, ir solījis, ka “ar mums Izraēlā nebūs izsalkušu bērnu”.
Galēji ortodoksālie ebreji un Izraēlas arābi veido lielāko daļu Izraēlas nabadzīgo pilsoņu.
Marks Šagāls Knesetā
Mums Latvijā ir daudz problēmu, bet neesam pasaules kontekstā nekāds izņēmums. Kad februārī biju Izraēlā, tur satiktie ļaudis, gluži tāpat kā pie mums, man stāstīja, ka, klausoties radio, skatoties televīziju un lasot avīzes, viņiem šķietot – viss sliktais notiek Izraēlā.
Un tomēr…, paldies Dievam, Latvijā nav vismaz bruņotu konfliktu. Izraēlas Kneseta ēka ir ar milzīgu dzelzs žogu apjozta, jo valstī neesot nevienas mierīgas dienas. Parlamenta nama iekšpusē dažas telpas nedaudz atgādina padomju laiku Kremļa kongresu pili. Tomēr ir tajā savs apbrīnas vērts skaistums – sienas rotā izcilā Marka Šagāla triptihs, ko viņš gleznojis speciāli Knesetam 1963. – 1964. gadā.
