Svitenes pagasts iekļaujas to mūsu rajona sešu pašvaldību grupā, kurā, ņemot vērā zemes auglību, atrodas nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas.
Svitenes pagasts iekļaujas to mūsu rajona sešu pašvaldību grupā, kurā, ņemot vērā zemes auglību, atrodas nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas.
Sabiedriskā apspriešana
Sviteniekiem šīs platības vēl tiek precizētas, skaidro rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas speciālists Jānis Ķēniņš. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vēl Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Rundāles un Viesturu pagastā ir tādas teritorijas, kurās zemes vērtība pārsniedz 60 balles, un šādi lauki vienlaidus aizņem 50 hektāru. Ja tie ir mazāki, nacionālās nozīmes statuss netiek piešķirts. To nosakot, ievēro valsts intereses un prasības nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošanā un attīstībā, lai aizsargātu vērtīgos attīstības resursus kā nacionālo bagātību. Arī pagasta teritorijas plānojumā tādi zemesgabali tiks izcelti.
Rīt, 30. martā, sviteniekiem būs iespēja apspriest pagasta teritorijas plānojumu. Šajā sakarā “Bauskas Dzīve” uzklausīja iedzīvotāju domas. Jānis Burcevs piedalīsies pirmā posma apspriešanā. Viņš uzskata, ka svarīgākais uzdevums būtu sakārtot ceļus, tādējādi labāk varētu risināt arī citas problēmas. Aivars Baumgartens sacīja: “Esmu tādā vecumā, ka neko daudz neņemu galvā. Man tā šķiet –, kas būs nolemts augšā, tas arī apakšā tiks izdarīts.”
Sviteniece, kura vēlējās palikt anonīma, domā, ka iekļaušanās Rundāles novadā spētu kaut ko mainīt mazajā pagastā. Ar lielākiem resursiem paveras plašākas iespējas. Viņasprāt, ļoti svarīgi būtu iekārtot ēdnīcu vai kafejnīcu, lai aktīvajā sezonā zemnieku saimniecībās nodarbinātajiem ļaudīm nodrošinātu maltīti. Aptaujājot vēl dažus pagasta iedzīvotājus, atklājās, ka viņi nav informēti par teritorijas plānojuma pirmā posma sabiedrisko apspriešanu.
Maksājumi disciplinē
Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa un lauku attīstības speciālists Jānis Liepa spriež, ka zemnieki ir iemācījušies novērtēt un izmantot zemi – lielāko vērtību –, kas viņiem dod ieņēmumus. Īpašumu sakārtošanu un sakopšanu sekmējuši arī vienotie platībmaksājumi, uzsver J. Liepa. Zemes īpašnieku un izmantotāju daudzums nav nepārskatāms, tādēļ iespējams ar sviteniekiem strādāt individuāli, ja kādam ir par maz uzņēmības un zināšanu, lai noformētu pieteikumus gan Eiropas Savienības, gan nacionālā atbalsta saņemšanai. J. Liepa zina, kuriem saimniekiem nepieciešams veltīt vairāk uzmanības, kuri paši izdarīs vajadzīgo.
Dzīvei laukos ir savs ierastais ritums, kaut ko mainīt nav tik vienkārši. Tādēļ pašvaldības kasiere, nekustamā īpašuma nodokļu administratore Sandra Forsta, gandarīta, ka vietējie ļaudis kļuvuši disciplinētāki. Pērn parāda summa bijusi mazāka par vienu tūkstoti latu. Taču šis skaitlis uzskatāms par bezcerīgu. Atrodas svitenieku vidū tādi pāris īpašnieku, kuri nodokli nemaksā, zemi neiznomā un tādējādi krāj parādu vēl lielāku.
Saglabā mantojumu
Kopsaimniecību perioda saimniekošanas zīmes daudzviet ir līdzīgas. Tomēr ievērojami atšķiras kādreizējās bagātības pēctecības risinājums. Svitenē pēc dažādu objektu privatizācijas zemniekiem pieticis uzņēmības un prasmes, lai piemērotu tos citām vajadzībām un kādreizējās vērienīgās būves nepārvērstos graustos. Kādreizējais lopkopības komplekss, kas atrodas netālu no centra, šķiet, ir spilgtākais pozitīvais piemērs. Dārzeņu lielaudzētāji, zemnieku saimniecības “Kaži” un “Sniedziņi”, tur ir galvenie kārtības uzturētāji. Ar mazāku vērienu šeit strādā vēl daži saimnieki, teic lauku attīstības speciālists J. Liepa. Dārzeņu audzēšana viļņveidīgi skārusi Sviteni visos laikos. Arī tagad līdzās lielajiem sava vieta atrodas mazajiem.
Pagasta priekšsēdētāja G. Lapsa uzsver, ka arī kaltes ir saglabātas un uzturētas, kas citviet nav izdevies. Lopkopībā stabilu vietu ieņēmusi Irinas Saribekjanas saimniecība, kas arī izmanto privatizācijas procesā pārņemtu objektu.
Lielākā pašvaldības rūpe patlaban ir par bijušās kopsaimniecības administrācijas ēku un tautas nama telpām. To raksturojums izskan vienā vārdā – milzīgas. Pagastam kādreizējā paju sabiedrība šo objektu uzdāvināja. Pašvaldība cer, ka šogad izdosies līdz ēkai ierīkot gāzesvadu, jo neesot jēgas kaut ko sākt, kamēr nevar nodrošināt apkuri.
Arī Svitenes pamatskola ir pagasta īpašums, un par šo seno celtni vietvarai tikpat lielas raizes. Nav izdevies gūt kādu papildu finansējumu, ko Saeima daudzām mācību iestādēm piešķir gadskārtējos valsts budžeta grozījumos. Lielajā vajadzību klāstā viss ir jāpieskaņo ēkas arhitektoniskajām vērtībām, kas arī sarežģī celtnes un skolas uzturēšanu.
Pārceļas uz Sviteni
Daudzdzīvokļu māju ciemati ir katra pagasta mazāka vai lielāka vizītkarte, kurai jaunajos laikos parādījās savas ēnas puses. Un Svitene nav izņēmums. Šīs ziemas bargajā salā bojāts centrālais ūdensvads, kas sarežģījis ūdensapgādi. Vietvara cer, ka tālākā nākotnē to izdosies uzlabot, iekļaujoties rajona pašvaldību kopējā programmā. Taču apkure palikusi katra paša ziņā, tās sakārtošanā labs nosacījums ir centralizēta gāzesapgāde.
Nekustamā īpašuma tirgus aizvirzījies arī līdz Svitenei, un cenas neticami mainījušās. Pērn trīsistabu dzīvokli varēja pārdot par nepilnu pusotru tūkstoti latu. Tagad tāds maksā trīs un vairāk tūkstošus. Pārpircējiem Svitene ir ievērības cienīga vieta, un vietējiem iedzīvotājiem piepulcējas ienācēji no citām Latvijas pilsētām.
***
Fakti
– Svitenes pagasta kopējā platība – 5815 ha,
– lauksaimniecībā izmantojama zeme – 4223 ha, meliorēta – 3607 ha,
– meži – 1174 ha,
– nekustamā īpašuma nodokļa kopsumma 2006. gadā – Ls 17,8 tūkstoši.
