Ēdam un dzeram, ne tikai lai apmierinātu izsalkumu vai slāpes, bet arī lai baudītu. Garšvielas pārsteidz ar lielisko, iedvesmojošo aromātu, daudzveidīgo garšu un ārstnieciskajām īpašībām.
Ēdam un dzeram, ne tikai lai apmierinātu izsalkumu vai slāpes, bet arī lai baudītu. Garšvielas pārsteidz ar lielisko, iedvesmojošo aromātu, daudzveidīgo garšu un ārstnieciskajām īpašībām.
Iedvesmai firmas “Santa Maria” šefpavāres LIENES JANSONES recepte.
Tomātu brušetes
Četrām porcijām vajadzīgi četri tomāti, ēdamkarote smalki sagrieztu svaiga bazilika lapiņu vai “Santa Maria” bazilika, ēdamkarote sasmalcinātu svaiga majorāna vai raudenes lapiņu, tikpat smalki sagrieztu pētersīļu, divas smalki sakapātas ķiploka daiviņas, ēdamkarote vīna etiķa, olīveļļa, citronu sula, sāls un “Santa Maria” malti melnie pipari. Garā franču baltmaize, divi klaipiņi, pārgriezti uz pusēm un gareniski vēl uz pusēm. Baziliku, raudeni un pētersīļus var aizstāt ar tējkaroti “Santa Maria” Vidusjūras garšaugu maisījuma.
Tomātus sagriež nelielos kubiņos, pievieno garšaugus, pārlej ar etiķi, olīveļļu, citrona sulu, pievieno sāli, piparus un visu labi sajauc.
Apgrauzdē baltmaizi, vislabāk cepeškrāsnī uz folijas, lai nav nepieciešama taukviela. Uz grauzdētas baltmaizes šķēlēm liek sagatavoto tomātu masu. Var baltmaizi grauzdēt ar plānu siera šķēlīti un ēdot pasniegt klāt olīvas.
Minēts jau Bībelē
Vidusjūras garšaugu klāstā ietilpst gan paprika, koriandrs, ķiploki, baziliks un smaržīgie pipari, gan arī sīpoli, dārza pupumētra, raudene un timiāns. Lielākā daļa no tiem aug arī mūsu mazdārziņos, taču to garšu var izbaudīt, arī izmantojot jauno “Santa Maria” Vidusjūras garšaugu maisījumu. Tas noder, gatavojot gaļas, zivju un veģetāros ēdienus, kā arī picas, karstās sviestmaizes un sautējumus. Šodien un turpmāk par dažiem no šiem garšaugiem.
Koriandrs
Tas ir viens no vissenāk kultivētajiem garšaugiem pasaulē, kas pieminēts jau Bībelē saistībā ar Lieldienu svētku ēdienu gatavošanu. Koriandra izcelsmes vieta ir Vidusjūras reģions. Tas sastopams Dienvideiropā, Vidusāzijā, Indijā.
Koriandrs ir viengadīgs augs, kura lapas ir ļoti līdzīgas pētersīlim, bet sakne burkānveidīga, gaiši brūna. Var izmantot kaltētas, veselas vai maltas sēklas, svaigas vai kaltētas koriandra lapas un sakni. Piemīt patīkami pikants, spēcīgs riekstu aromāts. No svaigajām lapām (kinza) gatavo salātus, tās pievieno gaļas, zivju, pākšaugu un dārzeņu ēdieniem, zupām un mērcēm. Kaltētas koriandra sēklas lieto maizes cepšanā (piemēram, ar koriandra sēkliņām apkaisa “Borodinas rupjmaizes” garoziņu), konditorejas izstrādājumu, konservu un dzērienu gatavošanā.
Koriandru ir ieteicams lietot kopā ar ķimenēm, čili, svaigu piparmētru, raudeni, baziliku un ķiplokiem. Gan koriandra stublāja, gan saknes smarža un garša ir ļoti stipra, tādēļ jāuzmanās ar lietošanas daudzumu.
Kaltētu koriandru ieteicams uzglabāt oriģinālajā iepakojumā vai hermētiski noslēgtā traukā sausā, tumšā un vēsā vietā. Tas ļaus šim garšaugam ilgāk saglabāt aromātu.
Koriandru izmanto ne tikai kulinārijā, bet arī ārstniecībā. Tas satur daudz ēterisko eļļu, kas palīdz gremošanai, rosina apetīti, palīdz pret organisma neirotisku sasprindzinājumu. Svaiga koriandra sulai ir antiseptiska iedarbība.
P. S. Materiāls tapis sadarbībā ar “Santa Maria” garšvielām.
