Iespēja pensijas vecuma cilvēkiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū nozīmē ieguvumu ne vien pašiem senioriem, bet arī Latvijas tautsaimniecībai kopumā, uzskata “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA). Tomēr senioru pilnvērtīgai iesaistīšanai darba tirgū nepieciešama lielas daļas sabiedrības, arī darba devēju attieksmes maiņa, norāda LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” vadītāja Barba Girgensone. Labākas izpratnes veicināšanai LSKA ņēmusi dalību metodiskā materiāla “Darba vide visiem” izstrādē.
Minēto materiālu pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma izstrādāja nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”, savukārt LSKA valdes locekle un vecuma diskriminācijas mazināšanas eksperte Mg.iur. Barba Girgensone metodiskajam materiālam sagatavoja saturu par vecuma aspektiem darba vidē, tostarp par iekļaujošu attieksmi pret senioriem, starppaaudžu sadarbības veicināšanu un naida runas aspektiem.
“Sabiedrības izpratni par vecumu mainīt ir grūti. Kamēr jaunākās paaudzes cilvēki neapzināsies, ka vecums nav slimība, kuras ietekmē cilvēks vairs nespēj veikt nekādus nopietnus uzdevumus, bet gan neaizstājama dzīves pieredze un zināšanas, tikmēr nevienlīdzību darba tirgū izskaust būs ļoti grūti,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
Savukārt Barba Girgensone norāda, ka lielu kaitējumu senioru iesaistei darba tirgū nodara personālvadības dogmas attiecībā uz senioru nodarbinātības specifiku, radot mītus par veselību, nespēju apgūt jaunās tehnoloģijas, palēninātu reakciju u.c. faktoriem. “Līdztiesīga sadarbība, kuru veicina darba devējs, sekmē paaudžu savstarpējo saprašanos un cieņu. Tādas kultūras veidošana uzņēmuma darba vidē, kas balstīta uz partnerību, mazina dažādu paaudžu pārstāvju sociālo nevarību, veicina sociālo un profesionālo atbildību vienam par otru, kā arī palīdz veidot izpratni par to, ka pastāv kopīgas vērtības. Tādēļ veidojot komandu, ir vērts iekļaut tajā dažādu paaudžu cilvēkus, jo cilvēcisko attiecību līmenī šī dažādība veicina izpratni un savstarpēju cieņu, bet biznesa kontekstā –līdzsvaru, kas ilgtermiņā ļauj būtiski uzlabot produktivitāti un konkurētspēju,” norāda Barba Girgensone. Diemžēl LSKA ieskatā joprojām turpinās situācija, kad pusmūža un vecāku cilvēku skaita pieaugums iet roku rokā ar eidžismu jeb diskrimināciju pēc vecuma.
“Demogrāfijas situācija Latvijā nerāda priecīgu ainu. Dzimstība gadu no gada samazinās, bet mirušo skaits pārsniedz jaundzimušo bērnu skaitu. Jau pašreiz piektdaļa Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem un nākotnē šis skaitlis tikai augs. Samazinoties darbaspējīgo cilvēku skaitam, samazināsies arī nodokļu ieņēmumi valsts mērogā, palēnināsies ekonomiskā izaugsme. Tas nozīmē, ka mums jau tagad jādomā kā motivēt savu “sudraba paaudzi” turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas,” pauž LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece.
“Par sudraba paaudzes darbaspēka potenciālu Latvijā runājām arī Latvijas Pensionāru Federācijas organizētajā Senioru dienā Saeimā un, kā pamatoti norādījis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš: “Sudraba ekonomika – tas nav tikai termins, kas raksturo sabiedrības novecošanu. Tā ir iespēja. Tā ir domāšanas maiņa, kurā mēs seniorus neuzlūkojam kā slogu, bet kā nozīmīgu sabiedrības daļu – ar uzkrātu pieredzi, zināšanām un potenciālu.” Tādēļ vēlreiz vēlētos atgādināt LSKA jau iepriekš pausto: Latvijai steidzami nepieciešama mērķtiecīga sociālā politika novecošanās negatīvo seku mazināšanai, tostarp arī attiecībā uz iespējām pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū, kuras izstrādāšanā sadarbotos atbildīgās ministrijas, likumdevējs un nevalstiskais sektors,” saka Lilita Kalnāja un kā piemēru min Somijas un Dānijas pieredzi, kurā senioru nodarbinātība ir viena no sociālās aktivitātes formām.
Savukārt “Senioru saeimas” priekšsēdētaja uzsver, ka sudraba ekonomika sniedz darba devējam ne vien izaicinājumus, bet arī būtiskas iespējas konkurētspējas, inovāciju un ilgtspējīgas attīstības stiprināšanai. Tā piedāvā jaunu skatījumu uz darbaspēka resursiem, klientu grupām un uzņēmuma iekšējo kultūru. Ja uzņēmumam ir interesanta sudraba ekonomikas koncepcija, tad iespēju izmantošana un atbilstošu vadības metožu pielietošana var sniegt pienesumu uzņēmuma efektivitātei.
“Ar metodisko materiālu “Darba vide visiem”, kurā runāts par iekļaujošas darba vides veidošanu un diskriminācijas novēršanu, ieteicams iepazīties katram darba devējam. Senioru iekļaušana darba tirgū nozīmē nevis problēmas, bet gan jaunas iespējas uzņēmuma attīstībai.
“Pētījumos noskaidrots, ka ieguvumi no senioru nodarbināšanas bieži vien ir saistīti ar vairāku paaudžu mijiedarbību darba vidē. Lūk, tikai daži no tiem: sinerģija, kas veidojas, sasaistot jauniešu un senioru prasmes, var palielināt uzņēmuma ražīgumu un inovācijas spējas; seniori var būt piemērotāki darbā ar gados vecākiem vai prasīgākiem klientiem; seniori var uzlabot arī citu darbinieku motivāciju; senioru pieņemšana darbā mazina darba vides psihoemocionālos riskus; palielinoties strādājošo senioru īpatsvaram, palielinās arī viņu ienākumi, uzlabojas integrācija sabiedrībā,” pauž Barba Girgensone.
