Vairākās Latvijas pašvaldībās skolu tīkla sakārtošana jau ir pārgājusi no diskusijām uz konkrētiem lēmumiem. Piemēram, Daugavpilī janvāra beigās dome lēma par vairāku skolu reorganizāciju un divu bērnudārzu slēgšanu. Ropažu novadā dome ir pieņēmusi lēmumu Vangažu vidusskolā slēgt vidusskolas posmu no nākamā mācību gada, jo ir pārāk mazs skolēnu skaits 10.–12. klasēs. Rīgā tiek virzīts izglītības iestāžu reorganizācijas process ar mērķi izmaiņas ieviest no 2026./2027. mācību gada, lai izglītības iestādēm un ģimenēm būtu laiks sagatavoties pārmaiņām.
Bauskas novada dome pie konkrētiem lēmumiem pagaidām nav ķērusies. Pašvaldība skaidro, ka reorganizācijas process nav uzsākts, jo valstī vēl nav apstiprināts galīgais regulējums, uz kura pamata šādas izmaiņas būtu pieņemamas juridiski korekti un iedzīvotājiem saprotami.
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija turpina darbu pie jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā”, kas paredz, ka valsts pilnībā finansē izglītības programmas tikai tad, ja katrā klašu posmā mācās vismaz 120 skolēni. Ja skolēnu ir mazāk, pašvaldībai jāsedz trūkstošā finansējuma daļa pamatskolas posmā, bet vidusskolas posmā – jānodrošina pilns finansējums.
Ieviešot jauno modeli, Bauskas novada gadījumā tas pēc pašvaldības aprēķiniem var radīt papildu izdevumus līdz 613 746 eiro gadā (pie nosacījuma, ja skolu tīkls Bauskas novadā paliek nemainīgs).
Pašvaldības sniegtā informācija liecina, ka Bauskas novadā šobrīd darbojas 30 pašvaldības izglītības iestādes. Skolu tīkls ir plašs un daudzveidīgs: ir valsts ģimnāzija, piecas vidusskolas, deviņas pamatskolas un vēl divas pamatskolas, kurās īsteno tikai speciālās izglītības programmas. Papildus tam novadā ir sešas pirmsskolas izglītības iestādes un 12 pirmsskolas grupas vispārējās izglītības iestādēs, kā arī trīs mūzikas un mākslas skolas, trīs sporta skolas un viena interešu izglītības iestāde.
Pašvaldība ilgstoši ir analizējusi savu skolu tīklu un secinājusi, ka tas ir izveidots ar labu teritoriālo pārklājumu – no 18 pagastiem skolas saglabātas 10. Tā kā attālumi starp skolām lauku teritorijās ir ievērojami, jebkuras izmaiņas skolu pakāpēs vai to pastāvēšanā tieši ietekmētu izglītības pieejamību un skolēnu ikdienu.
Saskaņā ar pašreizējo informāciju sešas Bauskas novada skolas – divas vidusskolas un četras pamatskolas – varētu neatbilst IZM noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem un līdz ar to riskē nesaņemt pilnu valsts finansējumu pedagogu algām jau no 2026./2027. mācību gada.
Pašvaldība ir veikusi skolēnu skaita prognozes nākamajiem pieciem gadiem un secinājusi, ka kopējais izglītojamo skaits saglabājas stabils. Lauku pamatskolām ar prognozēto neatbilstību tas ir ap 100 bērniem obligātajā izglītības vecumā, kas apliecina šo skolu dzīvotspēju. Taču, ja tiktu piemēroti šobrīd apspriešanā esošie kritēriji, pašvaldībai būtu jāizšķiras starp diviem sarežģītiem risinājumiem: novirzīt attīstībai paredzēto finansējumu pedagogu algu līdzfinansēšanai vai lemt par skolu reorganizāciju.
Pašvaldības ieskatā viena no būtiskākajām problēmām ir noteikumos iekļautais pašvaldību administratīvo teritoriju iedalījums septiņās grupās pēc urbanizācijas pakāpes. Šis iedalījums nosaka skolēnu skaita sliekšņus, kas skolām jāizpilda, lai saņemtu valsts finansējumu.
Pašvaldība jau vairāk nekā gadu norāda, ka kritēriji nav skaidri saprotami un aprēķinos pārbaudāmi. Piemēram, Codes pagasts ar aptuveni 1400 iedzīvotājiem ir vienā grupā ar Tukumu, kur dzīvo vairāk nekā 16 000 cilvēku. Šādu neatbilstību pašvaldība nevar izskaidrot ne iedzīvotājiem, ne pedagogiem
Otrs būtisks jautājums ir sasniedzamība. IZM ir publiski paudusi mērķi, lai skolēni ceļā uz skolu nepavada vairāk par 40 minūtēm 1.–6. klašu posmā un 60 minūtēm 7.–12. klašu posmā, tomēr pašvaldība norāda, ka šis princips noteikumu projektā nav nostiprināts kā obligāts priekšnosacījums valsts finansējuma saņemšanai. Bauskas novads ir teritoriāli liels, un jebkuras izmaiņas lauku skolās neizbēgami pagarinātu maršrutus, kas ietekmētu bērnu ikdienu, mācību procesu un pašvaldības pārvadājumu izmaksas.
Papildus tam pašvaldība norāda uz praktisku jautājumu – vai uzņemošajās skolās būs pietiekami daudz telpu, vai tās spēs nodrošināt arī iekļaujošās izglītības vajadzības, tostarp situācijās, kad lauku skolās vienā klasē mācās vairāki bērni ar speciālajām vajadzībām, kuriem nepieciešamas atbilstošas programmas un atbalsta personāls.
Lai padarītu reformu taisnīgāku un ilgtspējīgāku, Bauskas novada pašvaldība ir iesniegusi konkrētus priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu projektam. Pašvaldība rosina noteikt vismaz viena mācību gada pārejas periodu, lai lēmumus varētu pieņemt atbilstoši Izglītības likuma termiņiem, nevis steigā. Tāpat pašvaldība aicina paredzēt iespēju saņemt pilnu valsts finansējumu arī pie mazāka skolēnu skaita gadījumos, ja pretējā situācijā būtiski pieaug pārvadājumu laiks vai uzņemošajās skolās trūkst telpu. Vēl viens priekšlikums ir pārskatīt administratīvo vienību iedalījumu grupās, lai novērstu nesamērīgumu, un atteikties no plānotā 0,7 koeficienta atbalsta personālam, uzsverot, ka iekļaujošu izglītību nav iespējams nodrošināt bez pietiekama logopēdu, psihologu un citu speciālistu atbalsta.
“Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai katram bērnam novadā būtu pieejama kvalitatīva izglītība un saprātīgs ceļa attālums līdz skolai. Pašreizējā reforma šo mērķi padara par sarežģītu un dārgu izaicinājumu, kurā pašvaldībai jāuzņemas nesamērīgi liela atbildība. Ja valsts saglabās stingrus kvantitatīvos rādītājus, pašvaldībai būs jāizvērtē – pieņemt lēmumu par skolu izglītības pakāpes samazināšanu vai atrast apjomīgu finansējumu pašvaldības budžetā pedagogu darba samaksas nodrošināšanai,” akcentē Bauskas novada pašvaldībā.
