Saeimas deputāte Aiva Vīksna (AS) iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Darba likumā, aicinot svītrot normu, kas regulē darba dienu pārcelšanu gadījumos, kad tā iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku.
Patlaban likums paredz, ka, ja darba nedēļā viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tajā pašā mēnesī.
Tāpat likumā noteikts, ka attiecībā valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod Ministru kabinets.
Deputāte rosina šo regulējumu no likuma izslēgt.
Kā skaidro Vīksna, prakse liecinot, ka svītrojamā norma nav efektīva, jo sevišķi no valsts budžeta finansējamo institūciju gadījumā. Privātajā sektorā strādājošie darba devēji esot brīvi savā izvēlē un ne vienmēr izmanto iespēju minēto darbadienu pārcelt. Tas faktiski rada situāciju, kad it kā noteiktajā darba dienā ne visi ir sasniedzami, norāda deputāte.
Viņa atzīmē, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.
Darba laika organizēšana ir darba devēja un iestādes vadītāja tieša atbildība, kas jāīsteno, ņemot vērā konkrētās darbības vajadzības, pauž deputāte.
“Vispārēja darba dienu pārcelšanas norma nepamatoti ierobežo vadītāja rīcības brīvību nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu darbu, kā arī rada situācijas, kurās tiek ierobežotas tās institūcijas vai ietekmēti tie uzņēmumi, kas objektīvi var un vēlas strādāt,” pauž Vīksna, piebilstot, ka ņemot vērā to, ka praksē norma netiek vienveidīgi piemērota un nesasniedz paredzēto mērķi, nav pamata saglabāt šādu regulējumu.
Tāpat viņa pauž, ka šāda centralizēta darba laika organizēšanas kārtība samazina Latvijas uzņēmumu un institūciju elastību starptautiskajā vidē. Darbojoties globālos tirgos, sadarbība ar ārvalstu partneriem prasa nepārtrauktu pieejamību un spēju pielāgot darba režīmu starptautiskajam darba ritmam, skaidro Vīksna.
“Normatīvs, kas mākslīgi ierobežo darbu noteiktās dienās, nostāda Latvijas darba devējus mazāk konkurētspējīgā situācijā salīdzinājumā ar citām valstīm, kur darba laika organizācija tiek atstāta pašu uzņēmumu un iestāžu kompetencē,” uzskata deputāte.
