
Karš Irānā varētu samazināt Krievijas starptautisko ietekmi, analizējot kara Irānā ietekmi uz Eiropas drošību, mikroblogošanas vietnē “X” norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Krievijas diktatora Vladimira Putina atbalsta neesamība Irānas režīmam liks aizdomāties par sadarbības lietderību ar citām valstīm, pieļauj Sārts.
Turklāt ASV izlūkdienestu demostrētā jauda, Venecuēlas un Irānas triecienos demonstrētais militāri tehnoloģiskais pārākums un Trampa neparedzamība un gatavība iet “uz visu banku” liks Putinam būt daudz piesardzīgākam savās izvēlēs, uzskata Sārts.
Viņš norāda, ka, šim konfliktam turpinoties ilgāk, Rietumu kopējie ieroču un munīcijas krājumi kļūs vēl plānāki apstākļos, kad ražošana nav uzņēmusi pilnu jaudu. Naftas cenas lēciens, ja tas būs ilgāku laiku, dos atspaidu novājinātai Krievijas ekonomikai, pieļauj Sārts.
Viņš uzskata, ka Irānas karā kopsummā vairāk ir pozitīvā, bet ir vairāki riska faktori. Galvenais jautājums ir, cik ilgi aktīvā kara fāze ilgs un vai Izraēlas un ASV operācijas turpinājums būs tikpat veiksmīgs kā sākums, komentē Sārts.
Jau ziņots, ka Izraēla un ASV sestdien veica triecienus Irānai, un raķešu uzbrukumos cietusi gan galvaspilsēta Teherāna, gan citas pilsētas.
Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai, kā arī ASV militārajiem objektiem Bahreinā un citās Persijas līča valstīs.
Izraēlas un ASV triecienos Irānā sestdien 201 cilvēks nogalināts, bet 747 ievainoti, sestdienas vakarā pavēstīja Irānas Sarkanais Pusmēness.
Irānas augstais līderis ajatolla Ali Hamenei ir miris, platformā “Truth Social” sestdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.