Aizvadītā ziema Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2010.-2011. gada ziemas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Lai gan 2025. gada decembris bija 3,2 grādus siltāks par normu, šā gada janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra bija attiecīgi 5,7 un 5,2 grādus zemāka nekā ierasts, un ziema kopumā izrādījās 2,6 grādus aukstāka par 1991.-2020. gada vidējo rādītāju.
Kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra sasniedza -5 grādus – zemāko līmeni kopš 2010.-2011. gada ziemas, kad trīs mēnešu vidējā temperatūra bija -6,2 grādi.
Šīs ziemas kopējais nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 76,6 milimetri jeb 53% no normas.
Decembrī tika pārspēti 57 siltuma rekordi, vēl seši maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika laboti februāra pēdējā dienā, savukārt februāra sākumā un vidū bija 19 jauni aukstuma rekordi. Salīdzinājumam, 2024. un 2025. gadā kopā tika pārspēti tikai 16 aukstuma rekordi.
Lielākais sals bija -32,5 grādi 17. februāra rītā un -32,8 grādi 31. janvāra rītā Daugavpils novērojumu stacijā, turpretī visaugstāk termometra stabiņš pakāpās 10. decembrī Rīgā, kur gaiss iesila līdz +9,9 grādiem, un 28. februārī Jēkabpilī – līdz +10,9 grādiem.
Decembris Latvijā bija piektais siltākais novērojumu vēsturē – kopš 1924. gada. Janvāris kļuva par 15. aukstāko novērojumu vēsturē un par dzestrāko kopš 2010. gada, savukārt februāris bija 17. aukstākais novērojumu vēsturē un vēsākais kopš 2012. gada.
Ziemas pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -8,3 grādi. Vidējais nokrišņu daudzums februārī bija 16 milimetri jeb 40% no normas. Lielākais nokrišņu daudzums pagājušajā mēnesī bija 38 milimetri Piedrujā, bet vismazāk sniga Stendē, kur reģistrēti seši milimetri nokrišņu.
Plānākā sniega sega bija Rīgas līča piekrastē, biezākā – Latgalē. Maksimālais sniega dziļums bija 62 centimetri 14. februārī Dagdā, un tā bija biezākā sniega kārta valstī kopš 2013. gada aprīļa.
