Diskusija par nelielu zādzību administratīvu sodīšanu ir atbalstāma, aģentūrai LETA sacīja “Jaunās vienotības” (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, komentējot Valsts policijas (VP) priekšnieka Armanda Ruka pausto par šādas diskusijas nepieciešamību.
Jurēvics norādīja, ka šāda diskusija ir nepieciešama, jāuzklausa gan Valsts policijas priekšnieks, gan tiesību eksperti.
Vienlaikus Jurēvics atzīmēja, ka pašlaik vēl ir par agru spriest, “kurā virzienā jāiet”, jo tēma ir svarīga, tāpēc tā ir jāvērtē no dažādiem aspektiem.
Iepriekš Ruks norādījis, ka valstī turpina pieaugt zādzību skaits un patlaban tiekot meklēti efektīvāki risinājumi šīs problēmas mazināšanai.
“Lai mazinātu zādzību skaitu, ir jāpanāk, ka pārkāpējiem nav iespējas izvairīties no soda,” sprieda Ruks. Patlaban ievērojama daļa reģistrēto zādzību beidzas ar atteikumu sākt kriminālprocesu maznozīmīguma dēļ, piebilda policijas priekšnieks. Par maznozīmīgu kaitējumu likumā tiek uzskatīti zaudējumi līdz 50% no minimālās mēnešalgas jeb pašlaik 390 eiro.
Katra gadījuma izskatīšanā tiek ieguldīti cilvēkresursi, tiek nodarbināta prokuratūra, nereti arī tiesas, un atkarībā no piemērotā soda – arī probācijas dienests, taču, kā izteicās Ruks, “zagļi kā zaga, tā turpina zagt”.
VP priekšnieks akcentēja, ka atsevišķi jāvērtē nepilngadīgo un mazgadīgo iesaiste zādzībās. Mazgadīgas personas pie kriminālatbildības saukt nevar, taču arī par neliela apmēra zādzību jaunietis var tikt saukts pie kriminālatbildības par mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu.
Ruks skaidroja, ka jaunam cilvēkam, kurš nepārdomātas rīcības dēļ izdarījis zādzību, kriminālprocess var atstāt ilgtermiņa sekas – ieraksti reģistros var ierobežot karjeras iespējas un negatīvi ietekmēt nākotnes perspektīvas.
