Februāra izskaņā notika tiešsaistes paneļdiskusija “No ikdienas pastaigām līdz aktīvai atpūtai dabā – vai nākotnē tikai par maksu?”. Uzņēmujma SIA “Rīgas meži”, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Latvijas Orientēšanās federācijas pārstāvji diskutēja par to, vai sabiedrība ir gatava maksāt par piekļuvi dabai un kvalitatīvu infrastruktūru, kā arī par rekreācijas ietekmi uz vidi un atbildības sadalījumu uzturēšanas izmaksu segšanā, portālu informēja Vidzemes plānošanas rēgiona projektu vadītāja Ieva Upeniece.
Diskusijas moderators Vidzemes Augstskolas profesors un vadošais pētnieks Andris Klepers prezentācijā akcentēja dažādus principus, kā skatīties uz ieguldījumu dabā. Viņš norādīja, ka pasaulē arvien vairāk pieaug skatījums uz dabu kā kapitālu, kurā investēt – līdzīgi kā kultūras mantojumā. “Tūrisma teorētiskajā praksē tas parasti tiek sasaistīts ar ļoti stabilu argumentu, ka mēs esam ieinteresēti ilgtermiņā, lai vērtības, ar kurām mēs pelnām, uzlabojas,” skaidroja A. Klepers.
Viņš uzsvēra arī ietekmes principu – jo lielāka ietekme uz dabu, jo lielāka atbildība par investīciju atpakaļ. “Tie, kas atstāj augstāku ietekmi, tad tur mums ir interesējoši skatīties uz investīciju pusi, ka tā investīcija ir jānokompensē,” norādīja A. Klepers, vienlaikus uzsverot, ka brīva piekļuve saglabājas darbībām ar zemu ietekmi, piemēram, pastaigām un tuvāko vietu izmantošanai.
“Dabai mūs nevajag” – maksa kā slodzes regulators
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina diskusijā stāstīja, ka DAP cenrāža daļa par publiskajiem pasākumiem varētu stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī. Maksa par lielu publisku pasākumu rīkošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās skartu 1% no Latvijas teritorijas un attiektos uz pasākumiem ar vismaz 100 dalībniekiem. Publiskajiem pasākumiem paredzēti arī atbrīvojumi no maksas bērniem, skolēniem, sociāli mazaizsargātām grupām un daudzbērnu ģimenēm.
“Dabai mūs nevajag – jo mazāk iejaucamies, jo brīvāk var noritēt dabiskie procesi. Ir vietas, kur mēs vidi noplicinām, un statistika to skaidri parāda – dažas teritorijas tiek izmantotas daudz intensīvāk. Tāpēc viens no mūsu mērķiem ir minimizēt cilvēka radīto slodzi – jo mazāk mēs tur ejam, jo vairāk iegūst aizsardzības mērķis,” skaidroja L. Anteina. Taču uzturēšana nav vienkārša – dabas infrastruktūra Latvijā ir ļoti sadrumstalota, bet DAP 2026. gada budžets infrastruktūras uzturēšanai ir samazināts. Plānotie ieņēmumi no maksas pakalpojumiem par publiskajiem pasākumiem tiek prognozēti aptuveni 16 000 eiro gadā – summa, kas sedz tikai nelielu daļu no faktiskajām vajadzībām.
“Solidaritātes princips” pret pelņu
Viens no paneļdiskusijas punktiem bija jautājums par solidaritātes principu – kam pienākas bezmaksas pieeja dabai un kam par to jāmaksā. Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents Juris Žilko, pārstāvot 7500 licencētus sportistus, norādīja uz bažām, ka DAP noteiktā maksa skars arī nelielos tautas sporta pasākumus.
“Mēs esam nobažījušies, ka varētu tikt izjaukts solidaritātes princips. Mēs savā ziņā esam veselīga dzīvesveida vēstneši, veicinām veselīgu sabiedrību, mazinot cita veida izmaksas valstī,” sacīja J. Žilko. Federācija ierosināja kompromisu – atbrīvot no maksas pasākumus līdz 250-300 dalībniekiem, bet uzlikt organizatoriem atbildību atstāt infrastruktūru vismaz tikpat labā vai pat labākā stāvoklī nekā pirms pasākuma.
Meži kā tiesības un pienākumi
SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra uzsvēra, ka meži ir gan tiesības, gan pienākumi sabiedrībai. “Mēs [Rīgas meži] daudz domājam par pieejamību mežos, taku izveidi. Jautājums – cik sabiedrība būtu gatava par to maksāt?”
A. Skudra norādīja, ka “Rīgas meži” jau pagājušajā gadā ieviesa cenrādi komercpasākumiem un uzņēmumiem, kas izmanto meža teritorijas, taču tautas sports un jaunatnes aktivitātes paliek bez maksas. “Daži uzņēmēji pat teica: “Mēs brīnāmies, ka jūs tik ilgi mums atļāvāt tā darīt. Mēs bijām gaidījuši, ka jūs ātrāk kaut kā liksiet mūs pie kārtības.””
Sabiedrība gatava maksāt – ar nosacījumiem
Diskusijas laikā veiktā sabiedrības aptauja ar 49 dalībniekiem parādīja, ka augstāko atbalstu (3,8 no 5 punktiem) saņem princips “kas pelna, tas investē” – komercuzņēmumi ar augstu ietekmi maksā. Augstu novērtēts arī ziedojumu un brīvprātīgā darba mehānisms kā alternatīva maksai.
Interesanti, ka pērn Siguldas apkārtnē DAP īstenoja pilotaktivitāti, kurā vērtēja iedzīvotāju vēlmi ziedot par infrastruktūras izmantošanu. Katram pašam bija iespēja izvēlēties noteiktu summu – un vidēji tā bija 9 eiro. Lai arī reāls maksājums netika veikts, rezultāti apliecināja sabiedrības vēlmi atbalstīt dabas infrastruktūru arī ar savu maciņu.
Diskusijas noslēgumā dalībnieki vienojās, ka nepieciešami daudzveidīgi finansēšanas mehānismi: lietotāju maksas, apsaimniekošanas līgumi ar ieinteresētajām pusēm, ziedojumi, kā arī lielāka komercorganizatoru līdzatbildība.
“Mums nevajadzētu pretnostatīt šo finansējuma jautājumu tik ļoti caur finansējuma prizmu, kad runa ir par dabas vērtību saglabāšanu,” secināja A. Skudra, aicinot būt atbildīgiem domāšanā par dabas aizsardzības jautājumiem.
Saruna notika šā gada 24. februārī Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros un bija viena no Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo)” aktivitātēm. Projekts CIBioGo tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību.
Plašāka informācija par DAP publisko maksas pakalpojumu cenrādi pieejama šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/a114f2e2-78d3-467e-84de-df6e39f2831a
